Pēc 2019. gada provizoriskajiem datiem sieviešu stundas vidējā bruto darba samaksa bija par 15,9 % mazāka nekā vīriešu, un, salīdzinot ar 2018. gadu, atšķirība pieauga par 1,8 procentpunktiem, portālu Diena.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldē (CSP).
Saņēmis nīgru repliku no pārdevēja piemājas veikalā, grasījos jau atcirst, ka viņam vajadzētu uzlabot savas komunikācijas prasmes ar veikala klientiem. Taču, pirms ko pateicu, atcerējos, ka sludinājums par pārdevēju vakancēm šajā veikalā ir redzams jau gandrīz divus gadus. Jāsecina, ka veikalā vienkārši trūkst darbinieku un arī šis cilvēks, visticamāk, saņem tikai minimālo algu vai tuvu tai. Tāpēc nav vērts atbildēt vai iet skaidroties ar veikala vadību, jo situācijā, kad darba devējam nav kas strādā, viņš arī nevar neko vairāk prasīt kā tikai pamatpienākumu izpildi.
Viens no būtiskākajiem pārmetumiem pašreizējai dīkstāves pabalstu sistēmai ir tas, ka tos var saņemt tikai tie darbinieki, kuri ir pilnībā pārtraukuši darbu. Diemžēl Latvija atšķirībā no absolūta vairuma Eiropas Savienības valstu neparedz algu subsīdiju daļējas dīkstāves jeb saīsināta darba laika gadījumā.
Pirmdien finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam konceptuāli vienojusies par daļēju algu izmaksu kompensāciju uzņēmējiem, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Ekonomikas ministrija (EM) izskatīšanai Ministru kabineta ārkārtas sēdē iesniegusi priekšlikumu ārkārtējā situācijā darba devējiem elastīgāk piemērot Darba likumu attiecībā uz darbinieka algu dīkstāves laikā.
Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 visvairāk skartajām nozarēm valsts nepieciešamības gadījumā maksās darbinieku atalgojumu 75% apmērā, nosakot maksimālos izmaksas griestus 700 eiro, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistus informēja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Pagājušā gada mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1076 eiro, kas, salīdzinot ar 2018.gadu, bija par 72 eiro jeb 7,2% vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Neraugoties uz to, ka ekonomiskās izaugsmes ātrums pēdējos ceturkšņos uzrādījis samazinājumu, darba samaksas tempu izmaiņās nekādas kardinālas pārmaiņas nav notikušas un ir saglabājušās iepriekšējās tendences. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā vidējā bruto darba alga Latvijā pieaugusi par 8,3%, sasniedzot 1091 eiro par pilnas slodzes darbu.
Latvijā šogad trešajā ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1091 eiro, kas ir par 8,3% jeb 84 eiro vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Nākamgad darba algas paaugstinājumu vidēji par 16% piedzīvos ikvienas valsts kultūras iestādes – gan teātru un koncertorganizāciju, gan muzeju, bibliotēku, arhīvu un citu institūciju - darbinieki.
Minimālo algu līdz 500 eiro varētu palielināt sākot no 2021.gada, bet jau ar nākamo gadu plānots palielināt diferencēto neapliekamo minimumu, teikts Finanšu ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam, par ko piektdien lems Ministru kabinets.
Zems iedzīvotāju atalgojums var izrādīties kavēklis tautsaimniecības attīstībai, sevišķi tad, ja valsts demogrāfiskā situācija ir slikta. Liels niecīgu algu īpatsvars signalizē, ka Latvijas tautsaimniecībā trūkst tādu uzņēmumu, kuri prot radīt preces un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, un norāda uz to, ka valsts iekšējais tirgus ne vien ir mazs, bet arī ar zemām attīstības perspektīvām. Tiesa, pēdējos gados Latvijas ekonomika darba samaksas jomā piedzīvo uzlabojumus, un tas uz aizvien lēnākas pasaules tautsaimniecības izaugsmes fona var palīdzēt sildīt valsts ekonomiku, tādējādi vismaz daļēji kompensējot negācijas, kuras patlaban aizvien izteiktāk kļūst novērojamas ārējos tirgos.