Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +24 °C
Daļēji saulains
Svētdiena, 16. jūnijs
Justīne, Juta

Augstskolas

Augstskolu senāti var kļūt lieki

Kā tas bieži notiek, izārdīt veco ir viegli, bet izveidot ko jaunu un jēgpilnu – ļoti grūti. Tam apliecinājums – Augstskolu likuma grozījumi, kas nu beidzot no tipoloģijas pievērsušies lielākajam strīda ābolam – augstskolas padomes uzdevumiem un funkcijām, locekļu skaitam, atalgojumam. Jaunais veidojums krietnā mērā skars augstskolu šā brīža pārvaldes balstu – senātu, kura pārziņā ir gan stratēģiskie, gan saimnieciskie, gan finanšu, gan akadēmiskie jautājumi. Rodas jautājums: ja padome pārņem visus trīs pirmos, kas paliek senātam?

ST: Norma par valsts augstskolu finansējuma ikgadēju pieaugumu neatbilst Satversmei

Likuma norma, kas noteic ikgadēju valsts budžeta finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās, neatbilst Satversmei, nospriedusi Satversmes tiesa (ST), kas pasludinājusi spriedumu lietā par 2019.gada valsts budžetā noteiktā finansējuma apjomu studijām valsts dibinātās augstskolās.

Reformas tiek īstenotas ar spridzināšanas metodi

Augstskolu likuma grozījumi top ar milzīgām pūlēm. Par to un citām aktualitātēm intervijā Aismai Orupei savu redzējumu atklāj LLU studiju prorektors profesors Aigars Laizāns.

Būt bezmaksas augstskolai?

Igaunija jau pirms vairākiem gadiem ir pārgājusi uz bezmaksas augstāko izglītību (AI) valsts valodā, un arī Lietuva plāno tuvākajā laikā to ieviest, turpretim Latvija velkas astē un ir gana tālu no šāda soļa. Viens no iemesliem – AI finansējums nav pietiekams jau daudzus gadus, un tas ir arī mazākais Baltijas valstīs.

Augstskolu likums top ļoti lēni

Augstskolu pārvaldība, tipoloģija, finansējums šobrīd ir nozares degpunktā. Skatot grozījumus Augstskolu likumā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija saņēmusi 320 priekšlikumu. Patlaban izskatīta vien neliela daļa no 500 lappušu apjomīgā dokumenta un līdz gada beigām diez vai to visu izdosies pievārēt, tāpēc ik pa brīdim atskan bažīgas balsis, ka politķiem maz kam vairs atliekot laika – rindā gaida ne tikai virkne izglītības un zinātnes, bet arī kultūras, sporta un jaunatnes jomas jautājumu.

Sarucis ārvalstu studentu skaits

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, daudzviet audzis vietējo studentu skaits, taču lielu atšķirību viņu izvēlētajās studiju programmās nav. Tajā pašā laikā samazinājies ārvalstu studētgribētāju skaits, jo viņiem Covid-19 krīzes dēļ jāsaskaras ar lieliem ceļošanas ierobežojumiem un komercreisu nepieejamību.

Koalīcija vienojas šogad celt augstskolu pedagogu algas

Valdību veidojošās partijas vienojušās no šī gada 1.septembra celt augstskolu pedagogu algas, pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem medijiem atklāja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Alianses sadarbībai

Pēdējos pāris gados Eiropas Savienības augstākās izglītības iestāžu apvienības iesaistās Eiropas universitāšu iniciatīvā. Pirmās 17 augstskolu alianses šajā iniciatīvā iekļāvās jau 2019. gadā, un starp šīm augstākās izglītības iestādēm bija arī Latvijas Universitāte un Latvijas Mākslas akadēmija, savukārt šovasar nākamās kārtas 24 Eiropas universitāšu vidū ir Vidzemes Augstskola (ViA) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Par to informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Daļai doktorantu algas augs

No nākamā studiju gada doktorantūrā studējošajiem būs iespēja saņemt atalgojumu – vismaz 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, un to līdz 2023. gada beigām finansēs ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstu.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide