Satversmes tiesa (ST) pērn jūnijā par neatbilstošu atzina normu, kas prasa privātajām augstskolām un koledžām studiju programmas īstenot valsts valodā. Likumdevējam tika rosināts meklēt alternatīvus latviešu valodas lomu stiprinošus risinājumus, kas mazāk aizskartu privāto augstskolu studentu un mācībspēku akadēmisko brīvību un ar to saistīto augstskolu autonomiju, proti, tiesības īstenot augstākās izglītības studiju programmas svešvalodās varētu tikt piešķirtas tām augstskolām, kuras sasniegušas noteiktus kvalitātes kritērijus.
Sociālo zinātņu studiju programmās tiek uzņemts visvairāk studējošo – iepriekšējā mācību gadā kopumā 10
620, tādējādi veidojot 34% no visa imatrikulēto kopskaita. Salīdzinājumam divos nākamajos lielākajos virzienos: veselības aprūpē uzņemti 4600, inženierzinātnēs – 4199 studējošie. Šāds studētgribētāju skaits atbalsojas arī darba tirgū, proti, ar darbaspēka pārpalikumu. Tai pašā laikā dabaszinātnēs un inženierzinātnēs darbinieku trūkums ir akūta problēma un nākotnē tiek prognozēts vēl lielāks "robs".
Par universitātēm reģionos nedraudzīgo kvantitatīvo kritēriju un citiem Augstskolu likuma grozījumu asajiem stūriem Aismas Orupes saruna ar DU zinātņu prorektoru Arvīdu Barševski.
Dabaszinātņu tematiskajā grupā vairākums studentu mācās par valsts naudu, proti, 63% jeb 4565 studenti, pārējie 2704 – par maksu, tostarp neklātienē un privātajās augstskolās studējošie. Šīs nozares studiju programmas iedalāmas divās daļās – datorzinātnes (tās mācās ap 80% no šīs jomas) un dabaszinātnes un matemātika. Šis iedalījums skar arī algu un nodarbinātības līmeni – IT speciālistiem tas ir visaugstākais valstī, kamēr dabaszinātnes apguvušajiem – krietni pieticīgāks.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir gatava strādāt pie jauna Augstākās izglītības padomes (AIP) modeļa izveides, izriet no IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora Dmitrija Stepanova šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā sacītā.
Latvijas augstskolās studējošajiem ārvalstniekiem, kuri studijas sāks šogad, studiju programmu apguves pirmais semestris tiks īstenots attālināti, paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Šobrīd no kopumā gandrīz 80 000 studiju vietu tikai 41% ir valsts finasētas. Visvairāk budžeta vietu ir inženierzinātņu tematiskajā grupā. Iespējams, ka tieši tā varētu kļūt viena no pirmajām pilnībā valsts apmaksātajām studiju jomām. IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece Saeimas Izglītības, kultūras un zinātņu komisijas sēdē atzina, ka bezmaksas augstākā izglītība ir nozares mērķis, taču "diez vai mums izdosies pāriet uz pilnībā finansētam studiju vietām vidējā termiņa budžetā, tāpēc jāizšķiras par prioritātēm".
Iepriekšējos gadus valsts galvoto studiju un studējošo kredītu apjoms arvien saruka (2018. tika noslēgti 1513 līgumi, kamēr 2004. gadā to bija 9435), bet jaunais modelis, kas stājās spēkā šogad, aizdevumus padarīja daudz pieejamākus. Viens no lielākajiem šķēršļiem iepriekš bija prasība nodrošināt otru galvotāju – ne visiem izdevās tādu atrast. Tagad šo pienākumu pilda institūcija Altum, sniedzot garantiju. Tāpat jaunajā modelī ir atcelti finansējuma griesti, kas ļauj segt visu studiju maksu.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais un no šī gada ieviestais jaunais studiju un studējošo kredītu modelis nav ilgtspējīgs, jo ilgtermiņā arvien samazināsies iespējas izsniegt kredītus studēt gribētājiem, tāpēc tas steidzami ir jāpilnveido, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).