Vidējās darba algas pieaugums pērn ir veicinājis Latvijas iedzīvotāju spēju aizņemties, tomēr augstās bāzes likmes un pieaugošie tēriņi daudziem likuši būt piesardzīgiem, aģentūru LETA informēja Finanšu nozares asociācijas pārstāvji, atsaucoties uz 2024.gada kreditēšanas indeksa datiem.
Lai gan vēl pirms pāris nedēļām politikas kuluāros ar
jaunu joni ticis aktualizēts jautājums par topošās
bankas akcionāru reputāciju, kopējais noskaņojums
amatpersonām ir atgaiņāties.
Rietumu bankas auditētā peļņa pagājušajā gadā bija 12,534 miljoni eiro, kas ir par 34,4% mazāk nekā 2022.gadā, liecina bankas publicētais gada pārskats. Vienlaikus Rietumu bankas koncerna peļņa pērn samazinājusies par 2,5% un bija 17,013 miljoni eiro.
Latvijas banku sektors pērn strādāja ar peļņu 622,215 miljonu eiro apmērā, kas ir teju divas reizes vairāk nekā banku peļņa 2022.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.
AS Reģionālā investīciju banka (turpmāk – RIB) noslēgusi 2023. gadu ar 9.14 miljonu eiro peļņu. Banka pagājušā gada laikā par 4 miljoniem eiro jeb 6% ir palielinājusi Latvijas projektu kredītportfeli un pērnā gada decembra beigās tas bija 66.3 miljoni eiro jeb 67% no kopējā bankas kredītportfeļa. RIB aktīvi 2023. gada beigās bija 468 miljoni pretēji 394 miljoniem gada sākumā.
Otrdien Finanšu sektora attīstības padome (FSAP) izskatīja un apstiprināja stratēģiju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas prasību praktisku piemērošanu, lai banku sektors kļūtu godprātīgiem klientiem draudzīgāks, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pagājušajā gadā strādāja ar 573,5 miljonu eiro peļņu, kas ir par 75,8% vairāk nekā 2022.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.