Varbūt iepriekšējās reizēs nebiju pamanījis, bet šķiet, ka šogad Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas politiķu un viņu partiju acīs ieguvušas krietni būtiskāku nozīmi.
Līdztekus Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kuras norisināsies no 6. līdz 9. jūnijam un kurās vērā ņemami panākumi tiek prognozēti labējiem un arī eiroskeptiskas ievirzes politiskajiem spēkiem, apvienotās Eiropas sevi par progresīvu dēvējošo daļu drīzumā gaida vēl viens pārdzīvojums – Ungārijas prezidentūra Eiropas Savienībā (ES).
Aizvakar Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) sociālajā vietnē X dalījās ar savām pārdomām par iemesliem, kādēļ Latvijas mazumtirdzniecības veikalu plauktos ir maz vietējās izcelsmes produktu.
Latvijā 9. maijā tiek svinēta Eiropas diena. 1950. gadā šajā datumā Francijas toreizējais ārlietu
ministrs Robērs Šūmanis nāca
klajā ar deklarāciju par nāciju
sadarbību, ko mūsdienās simbolizē Eiropas Parlaments (EP).
Pēc piecu gadu pārtraukuma vizītē Eiropas valstīs ir ieradies Ķīnas līderis Sji Dziņpiņs, kurš jau paviesojies Francijā (Eiropas Savienības šobrīd vadošajā valstī), bet tagad dodas uz savu ieinteresētību sadarbības ar Pekinu paplašināšanā neslēpjošajām Serbiju un Ungāriju.
Jo tuvāk nāk Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, jo vairāk Jaunā Vienotība (JV) uzvedas kā to potenciāla zaudētāja un jo vairāk vēlme testēt pagaidām vēl "vecākā brāļa" izturības robežas no opozīcijas repertuāra pārmetas jau uz Vienotības valdības partneriem.
Saeimas Izglītības, kultūras un
zinātnes komisijā nesen tika
spriests par atteikšanos no krievu
valodas kā otrās svešvalodas
vidusskolās, un kārtējo reizi
atklājās, ka valodu tēma tiek
uztverta ļoti saasināti. (Plašāk par to var lasīt
3. maija laikrakstā Diena un citos medijos.)