Kristapa Ģelža izstāde Artefakti vienkopus ļauj skatīt divdesmit vienu autordarbu, kas radīti laikā no 1985. gada līdz 2011. gadam. Lielākoties tie ir publikai vēl neredzēti un Latvijā neizstādīti Kristapa Ģelža darbi, kas daudzus gadus glabājušies mākslinieka darbnīcā, informēja galerijas pārstāvji.
Galerijā Māksla XO ir iekārtota mākslinieces Envijas personālizstāde Mīts privātai lietošanai, kurā viņa turpina savu pašironisko sarunu ar pasauli un kas Covid-19 pandēmijas izraisīto ierobežojumu dēļ vēl tikai gaida savu atklāšanu.
Māksla XO galerijā iekārtota Envijas izstāde Mīts privātai lietošanai, kas gaida atklāšanu. Lai izstādes gaidīšanas laiku īsinātu, Māksla XO galerija no 8. februāra katru dienu savā Facebook lapā publicēs vienu Envijas gleznu un gleznas stāstu, informēja galerijas pārstāvji.
Ievas Iltneres jaunākie darbi – divpadsmit gleznu, kas veido personālizstādi Diapozitīvu vakars galerijā Māksla XO, – ir tādi... mānīgi. Tie sākas un beidzas uz ģimeniskas idilles nots, bet pa vidu ļauj slīgt sirreālos sapņos un lidināties virs laika pārrāvumu bezdibeņiem.
Galerijā Māksla XO līdz 26. augustam ir apskatāma pazīstamās scenogrāfes un kostīmu mākslinieces Annas Heinrihsones gleznu izstāde Aiz kadra, par kuras iedvesmas avotu ir kalpojusi sastapšanās ar vācu fotogrāfiju kolekcionāra un fotogrāfa Johena Raisa grāmatu Sievietes kokos, kas pievēršas pagājušā gadsimta pirmajā pusē populārajai parādībai – fotografēties kokos.
Izstādē Bez nosaukuma mākslinieks Arturs Bērziņš eksponē darbu sēriju, kurā sev ierastajā zīmējumu/gleznu tehnoloģijā ir pievērsies tikpat raksturīgajai interesei par attēlošanas un vizualitātes tradīcijām kultūrā.
Lauras Veļas izstādes Prāta defragmentācija glezniņās ir daudz portretu un figurālu ainu, kurās iekļuvuši daži mājdzīvnieki, taču netrūkst arī panaivi reālistisku dabasskatu ar bērziņiem un abstrahētu motīvu.
Galerijas Māksla XO abās zālēs apskatāma pazīstamā latviešu gleznotāja, pedagoga un Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Ivara Heinrihsona personālizstāde ar nosaukumu Haosa teorija, kurā šogad tapušie darbi "sadzīvo" ar agrāk radītajiem (sākot ar viņa darbu Ekspresija, 1995).
Helēna Heinrihsone un Marko Meetamms ir latviešu un igauņu mākslas klasiķi, un katrs savā veidā iemieso tās īpašības, kas ir raksturīgas vispārpieņemtajiem priekšstatiem par abu valstu mākslas ievirzi