Jautājums par ārvalstu studentu piesaisti ir aktuāls jau ilgstoši, un kā būtisks mērķis iezīmējusies arī diasporas bērnu un jauniešu piesaiste mācībām profesionālajās skolās un augstskolās Latvijā – pasākumus šī mērķa sasniegšanai paredz Plāns darbam ar diasporu 2021.– 2023. gadam. Tajā pašā laikā līdz šim ir trūcis informācijas par to, kāda vispār būtu diasporas interese par studijām Latvijā un kāds ir mūsu valsts profesionālās un augstākās izglītības piedāvājums šai potenciālo studentu grupai.
''Globālā situācija profesionālo jomu ietekmējusi tā, ka darba tiešām ir daudz un ir daudz dažādu negaidītu situāciju. Arī farmācijas nozarē viss kļuvis neparedzams, ir grūti prognozēt uz priekšu – viss tik ātri mainās,'' apliecina a/s Kalceks, kas ir viens no vecākajiem farmācijas uzņēmumiem Baltijas valstīs, biznesa attīstības direktors Jere Tapani Niemi.
Gandrīz puse jeb 49% Latvijas uzņēmēju sagaida, ka, beidzoties otrajam ārkārtējam stāvoklim, lielākā daļa darbinieku, kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies pastāvīgā darbā birojos, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio un pētījumu centra SKDS veikts pētījums. 17% uzņēmumu uzskata, ka birojos atgriezīsies tikai neliela daļa darbinieku, bet 18% ir pārliecināti, ka, iespējams, neatgriezīsies neviens. 16% respondentu šobrīd nav skaidras atbildes.
Jauniešiem, kas patlaban plāno savu karjeru, nākas ne tikai domāt par klasiskiem iesācēju jautājumiem – kādu profesiju izvēlēties, kādas ir dažādu nozaru perspektīvas, kādi speciālisti nākotnē būs pieprasīti un labi atalgoti u. tml. –, bet arī saprast, kā darba tirgū konkurēt ar tehnoloģijām, kas aizstāj aizvien vairāk veicamo funkciju ikvienā tautsaimniecības jomā.
Gandrīz puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā piepelnījušies papildus regulārajiem ikmēneša ienākumiem, liekot lietā savas prasmes un hobijus. To rāda Swedbank veikta aptauja, un to iedzīvotāju, kuri šādi piepelnās, kopš 2016. gada kļuvis par astoņiem procentpunktiem vairāk.
Divreiz vienā upē iekāpt… dažreiz ir iespējams, par to pārliecinājies Mārcis Vārpa. Lai gan upe – šajā gadījumā nozare – nu ir cita, viņam tikusi iespēja vēlreiz piedalīties tādā pašā valstiska mēroga procesā kā savas karjeras sākumposmā, tikai nu jau gudrākam, vairāk pieredzējušam un izvairoties no toreizējām kļūdām. 14 gadu Mārcis strādājis telekomunikāciju industrijā, kur 2003. gadā piedzīvoja tirgus atvēršanu un ar to saistītās pārmaiņas, savukārt tagad viņš ir daļa no uzņēmuma Conexus Baltic Grid (Conexus) komandas, kas pēc nesenās gāzes tirgus liberalizācijas Latvijā nu turpina gāzes tirgus integrāciju jau starpvalstu mērogā. Uzņēmums piedalās unikālā starptautiskā projektā, tāpēc unikāls un iepriekš neeksistējis ir arī Mārča amats – Vienotās tirgus zonas daļas vadītājs.
Lai arī pērn bezdarba līmenis Latvijā nedaudz palielinājās, Covid-19 pandēmijas otrā viļņa ietekme uz kopējiem bezdarba rādītājiem pagaidām nav jūtama, intervijā aģentūrai LETA pagājušajā nedēļā norādīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone, piebilstot, ka tas gan lielā mērā saistīts ar uzņēmējiem pieejamajiem atbalsta pasākumiem.
Lielais plāns – ar pašreizējo biznesu izvērsties pasaules tirgū un atvērt ražotni Amerikā, kur uzietajā uzņēmējdarbības nišā patlaban atrodams visvairāk klientu, atklāj Edgars Dimants. Viņam ir tikai 18 gadu, bet viņš jau paspējis gan "aplauzties" pāris neveiksmīgos biznesa sākšanas mēģinājumos, gan trāpīt daudzsološā darbības virzienā.
Daļējas vai pilnas profesionālās kvalifikācijas ieguvei turpmāk varēs apgūt izglītības moduli un moduļu komplektu, savukārt profesionālās izglītības iestādes varēs atzīt arī tos mācīšanās rezultātus (zināšanas, prasmes, kompetences), ko cilvēks sasniedzis ārpus konkrētās skolas – piemēram, citās izglītības iestādēs, darba vidē, mobilitātēs, arī neformālajā izglītībā vai pašmācības ceļā. Šādus grozījumus Profesionālās izglītības likumā izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), tie apstiprināti valdībā un tiek virzīti pieņemšanai Saeimā.