Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Galvenais – sākt runāt

Mācoties valodas, svarīga kļuvusi to apguve iespējami ātrā laikā.

Pieprasītākie valodu kursi Latvijā ierasti ir angļu un vācu valodas apguvei, populārāko vidū ir arī franču, dāņu, spāņu, zviedru, norvēģu valoda, tomēr pēdējā gada laikā ievērojami pieaugusi iedzīvotāju interese arī par eksotiskāku valodu mācīšanos, piemēram, grieķu, ebreju, korejiešu, ķīniešu, novērojis valodu centrs Berlitz Latvia, apkopojot informāciju par savu klientu izvēlēm.

Pēc Berlitz Latvia datiem, šogad pieaudzis pieprasījums arī pēc latviešu un krievu valodas apmācības. Latviešu valodu visbiežāk vēlas apgūt ārvalstnieki, kuri šeit strādā un latviešu valodu mācās darba vajadzībām. Tāpat latviešu valodu vēlas apgūt no Latvijas aizbraukušo tuvinieki. "Pieaugot ārvalstu pilsoņu skaitam Latvijā, latviešu valodas kursi kļūst arvien pieprasītāki. Stabila interese par latviešu valodu ir arī vietējiem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, tomēr vairums latviešu valodas studentu ir ārvalstnieki, kuri šeit strādā vai mācās un vietējo valodu vēlas apgūt darbam vai sadzīvei. Būtisks pieprasījums jūtams arī no ārvalstīm – vēloties saglabāt vai apgūt valodas prasmes, latviešu valodu attālinātās nodarbībās bieži apgūst arī no Latvijas darba dēļ izceļojušo iedzīvotāju ģimenes locekļi un bērni," stāsta valodu centra Berlitz Latvia pārstāve Sandra Gnevosa

Savukārt par krievu valodas kursiem lielākā interese vērojama no vietējiem iedzīvotājiem, īpaši gados jauniem cilvēkiem. "Daudzi jaunieši no latviešu ģimenēm krievu valodu māk slikti un, uzsākot pirmās darba gaitas, piemēram, apkalpojošajā sektorā, vēlas krievu valodas zināšanas uzlabot. Neskatoties uz to, ka krievu valodu kā izvēles priekšmetu iespējams apgūt arī skolā, 70% krievu valodas kursu studentu ir bērni vecumā līdz 18 gadiem," stāsta S. Gnevosa. Bērnu un pusaudžu auditorijā populāra ir arī vācu, angļu un franču valoda. Daudzi kādas valodas pastiprinātu apguvi uzsāk, plānojot dalību skolēnu un studentu apmaiņas programmās vai studijas ārvalstīs.

S. Gnevosa atklāj, ka, izvēloties valodu kursus, Latvijas iedzīvotājiem pēdējo gadu laikā arvien vairāk rūp valodas apguves intensitāte. "Izteikti jūtams, ka cilvēki lielākoties vairs nav gatavi valodas apguvei veltīt daudzus gadus, bet sagaida apmācību, kas rezultātus nesīs ātri. Šo iemeslu dēļ lielākā daļa izvēlēto valodu apgūst mazās grupās vai individuāli un izvēloties tādas mācību metodes, kas ļauj saziņas prasmes uzlabot iespējami īsā laikā. Tas skaidrojams gan ar laika trūkumu, gan to, ka daudziem ātrs progress izvēlētajā valodā nepieciešams profesionālu apsvērumu dēļ, piemēram, pretendējot uz jaunu amatu vai rotējot uz citu valsti starptautiskā uzņēmumā," stāsta Berlitz Latvia pārstāve. 

Tiesa, pat ļoti koncentrējoties uz valodas mācīšanos, progress dažkārt mēdz būt lēnāks, nekā gribētos, un kā iemeslu tam S. Gnevosa min vairākas izplatītas kļūdas. Viena no tām – pašanalīzes trūkums. Mācoties jaunu valodu, būtu vērts aizdomāties, kurā situācijā un kādā veidā apgūtie vārdi palikuši prātā vislabāk, jo katram cilvēkam prāts un atmiņa darbojas atšķirīgi: viens labāk iegaumē izlasīto, cits – dzirdēto, vēl kāds – pierakstīto.

Vēl viena kļūda ir fokusēties tikai uz lasīšanas, rakstīšanas un klausīšanās uzdevumiem, bet netrenēt savu izrunu apgūstamajā svešvalodā. Ja to darīsiet jau kopš valodas apguves sākuma (piemēram, internetā klausoties, kā runā tie, kam šī valoda ir dzimtā, un skaļi atkārtojot viņu teiktās frāzes), tas dos lielāku drosmi valodu ātrāk likt lietā, norāda S. Gnevosa. Kautrēšanās runāt un skaļi izteikties nodarbību laikā, izmantojot jau apgūto vārdu krājumu, ir latviešiem raksturīga, jo daudzi baidās kļūdīties, izklausīties muļķīgi. "Taču cilvēki velti par to uztraucas: kļūdīšanās ir daļa no mācību procesa, un bieži vien tieši nepareizi pateikta un pēc tam izlabota frāze vislabāk paliek atmiņā," S. Gnevosa iedrošina.

Lai sāktu pēc iespējas ātrāk runāt apgūstamajā valodā, viņa iesācējiem iesaka vispirms koncentrēties uz ikdienā visbiežāk lietojamo vārdu krājuma apguvi (skaitļi, krāsas, ģimene, darbs, hobiji, ēdiens u. tml.), nevis ķerties pie sarežģītākām tēmām. Tāpat nevajadzētu vislielāko uzmanību veltīt gramatikai. Sākumposmā svarīgākais ir vārdu krājuma nostiprināšana un paplašināšana, bet gramatiku var nostiprināt vēlāk. "Cilvēkiem bieži šķiet, ka pateiktajam teikumam jābūt perfektam un ar sarežģītiem vārdiem. Tomēr pieredze rāda, ka visātrāk valodu apguvē progresē tieši tie, kas visvairāk runā un tā apgūst jaunus vārdiņus un frāzes," stāsta S. Gnevosa. Viņa arī atgādina, ka jebkuras valodas apguvē pienāk brīdis, kad mazinās motivācija to mācīties. Tomēr to var atgūt, padomājot par mērķiem, kas lika mācības uzsākt, un valodas apguvē pievēršoties tieši tobrīd pašam interesantām un aktuālām tēmām.

Top komentāri

Tabu
T
Varbūt visiem samest pa eiro un samaksāt dažiem TV 3 raidījumu vadītājiem apgūt latviešu valodu, jo tik nepareizi lietot valodu, nezināt gramatiku un to demonstrēt visai sabiedrībai , to spēj tikai cilvēks, kurš pats nesaprot, kāpēc kādreiz pieņemts darbā un kāpēc vēl joprojām tur atrodas.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Laboratorijā – ne pēc ''pavārgrāmatas''(1)

Ja ar pētnieciskām metodēm ir iespējams secināt, kā darbojas fizikas likumsakarības, tad tieši tāpat no zinātniskā viedokļa var pieiet arī fizikas izglītības procesam, lai noskaidrotu, kas tajā strādā...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses