Ar rūpēm par vidi vien dažkārt ir par maz, lai mēs ierobežotu savu komfortu un, piemēram, ar dažādiem resursiem – elektroenerģiju, ūdeni, apkuri u. tml. – rīkotos taupīgi. Taču brīdī, kad par izšķērdīgu dzīvošanu nākas maksāt prāvu summiņu, aizdomājamies gan.
Globālā mērogā klimata pārmaiņas rada dažādas sekas, to vidū gaisa temperatūras svārstības, kas var izraisīt ekstremālus laikapstākļus un nokrišņu daudzuma izmaiņas. Rezultāts var būt gan sausums, gan plūdi, kādus esam pieredzējuši Eiropā un citviet pasaulē. Laikapstākļu izmaiņas iet roku rokā arī ar faunas un floras transformācijām.
No Pirmā pasaules kara laikā uz rietumiem no Sāremā salas nogrimuša vieglā kreisera Cassandra sākusi izplūst degviela, tomēr būtiska piesārņojuma riska nav, jo degviela ūdens virsmu sasniedz pa pilienam un diezgan ātri izšķīst, informēja Igaunijas Klimata ministrija (iepriekš Vides ministrija).
Daudzviet medikamentu aktīvās vielu daudzums notekūdeņos, kā arī Latvijas un Lietuvas upēs un ūdenstilpēs ir tuvu vai pārsniedz koncentrāciju, kas tiek uzskatīta par videi drošu, informēja Kurzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Liena Freimane.
Par purvu nozīmi Latvijas vides daudzveidības sekmēšanā
un vienlaikus ekonomikas,
tostarp reģionos, attīstībā Guntars Gūte sarunājas ar LU ģeoloģijas profesoru un Ezeru un
purvu izpētes centra valdes
locekli Normundu Stivriņu.
Pēc Lielbritānijas karalienes Elizabete II aiziešanas mūžībā viņas dēls Čārlzs III, kļūstot par karali, visaktīvāk varētu pievērsties vides un klimata problēmu risināšanai, intervijā Latvijas Radio prognozēja Latvijas Ārpolitikas direktora pienākumu izpildītājs, pētnieks Kārlis Bukovskis.
Gandrīz 40% aptaujāto Baltijas valstu iedzīvotāju atzīst, ka viņu ieradumi pēdējo gadu laikā ir kļuvuši videi draudzīgāki un viņi aizdomājas par savām ikdienas izvēlēm, tostarp, kādus iepirkuma maisiņus izmanto.