Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +8 °C
Skaidrs
Svētdiena, 3. marts
Tālavs, Tālis, Marts

Zaļais keratīns no aitu vilnas

Pieci jautājumi pētniecei Vandai Voikivai.

Zaļo tehnoloģiju uzņēmums Fluffy no aitu vilnas iegūst keratīnu, kuru var izmantot ne tikai kosmētikas ražošanai, bet arī mākslīgās gaļas audzēšanai kosmosā. Kā uzsver uzņēmuma līdzīpašniece un pētniece Vanda Voikiva, šāda keratīna ražošanā tiek ievēroti zaļās ķīmijas principi, kas paredz mazāk toksisku reaģentu izmantošanu un dabai draudzīgāku ieguves metodi.

Kā sākās jūsu ceļš pētniecībā?

Kad sāku studēt Latvijas Universitātes (LU) Ķīmijas fakultātē, man vispār nebija domas, ka savu nākotni varētu saistīt ar zinātni. Otrajā kursā, kad bija jāsāk domāt par bakalaura darba tēmu, draudzene paaicināja mani līdzi uz LU Ķīmiskās fizikas institūtu, jo viņa vēlējās tur izstrādāt savu pētījumu. Viņai piedāvāja pētīt aitu vilnu un meklēt tai jaunus izmantošanas veidus, jo mūsdienās aitas vilna lielos apjomos tiek izmesta vai sadedzināta. Tā kā draudzenei jau bija sava tēma, viņa no šīs idejas atteicās. Savukārt mani tā ieinteresēja, tāpēc ķēros pie darba. 

Daudz lasot un pētot, vispirms radās ideja par aitu vilnas filtru izveidi. Lai arī sākumā vēl nebija skaidrs, kāda būs tieši niša, kurā šie filtri būtu noderīgi, projekta ietvaros tika veikta tirgus izpēte. Tā parādīja, ka aitu vilna vislabāk noder ventilācijas filtru ražošanā, jo esošos filtrus, kas patlaban ir pieejami tirgū, var izmantot tikai vienu reizi. Turpretim priekšfiltrus ventilācijas sistēmā nepieciešams mainīt līdz pat četrām reizēm gadā. Tas ir milzīgs atkritumu daudzums, jo šos filtrus nevar pārstrādāt. Savukārt filtri no aitu vilnas ir biodegradējami, tie kalpo ilgāk, un tos var arī reģenerēt un izmantot atkārtoti.

Kā no aitu vilnas filtru izveides nonācāt pie keratīna ieguves?

Projekta ietvaros bija skaidrs, ka 30–40 procenti vilnas paliek pāri, jo tā vienkārši nav derīga. Sapratu, ka jādomā vēl kaut kas jauns, jo šis nav risinājums. Izlēmu, ka vilnas izpētē jāpāriet uz molekulāro līmeni. Tā kā aitu vilna sastāv lielākoties no keratīna, radās ideja izgatavot augstākas pievienotās vērtības produktus no šīs vielas. Zināms, ka keratīnu plaši izmanto kosmētikas līdzekļos, it īpaši tādos, kas paredzēti matu un nagu kopšanai. To pielieto arī medicīnā, ādas ģenerācijas procesā. Keratīns mēdz būt arī kā pārtikas piedeva.

Kad sāku pētīt keratīna ieguves veidus, atklāju, ka pastāv problēmas ar keratīna ekstrakcijas metodēm. Esošās metodes ir efektīvas, bet nav apkārtējai videi draudzīgas, jo keratīna ieguves procesā izmanto dažādus toksiskus reaģentus. Tā kā vēlos, lai produkti no aitu vilnas būtu ilgtspējīgi un dabai draudzīgi, man nekas cits neatlika kā pašai izdomāt savu keratīna ieguves metodi. Šāda jauna metode gala rezultātā palīdzētu arī produktiem no keratīna būt konkurētspējīgākiem un lētākiem. 

Izpētes process gāja raiti  uz priekšu, biju pati par to pārsteigta. Tā nu rezultātā mūsu keratīna ieguves metode ir dabai draudzīgāka. Pārsvarā procesi, kā notiek keratīna izdalīšana, ir vienādi. Šķīdina masu, filtrē to no daļiņām, tad filtrē to molekulārā līmenī. Pēc tam žāvē, pārvēršot to pulverī vai šķidrā formā. Visa maģija slēpjas pirmajā posmā, kad notiek šķīdināšanas process. Mēs izmantojam mazāk toksiskus reaģentus, lai atkritumus, kas paliek pāri no šī procesa, varētu izmantot, piemēram, kā mēslojumu augiem. Paralēli pētām arī keratīnu, ko iegūstam no vistu spalvām. Kosmētikas nozarē šāds keratīns neatbilst standartiem, bet no tā var izgatavot citus produktus. Turklāt uzņēmumi, tādi kā Ķekavas putnu fabrika, būtu priecīgi, ja būtu kāda alternatīva, jo spalvu utilizēšanas process ir dārgs. 

Šobrīd pētāt arī gaļas audzēšanas iespējas kosmosā. Kā jūsu zaļais keratīns var palīdzēt šajā procesā?

Jā, esam apstiprināti Eiropas Kosmosa aģentūras projektam, kas paredz produktu izstrādi astronautiem. Astronautiem ir nepieciešams kvalitatīvs ēdiens ar augstu proteīna saturu, lai, atrodoties ilgu laiku kosmosā, no tā neciestu viņu kauli un nemazinātos muskuļu masa. Gaļā ir augsts proteīna saturs, taču kosmosā to lielos daudzumos nevar paņemt. Arī šo gaļu uzšaut gaisā izmaksā dārgi, tāpēc izdevīgi būtu audzēt to pašiem astronautiem, taču kosmosa kuģī nav daudz vietas, tāpēc Eiropas Kosmosa aģentūra meklē veidus, kā audzēt pārtiku bioreaktoros. Papētot procesu, kā notiek šādas pārtikas ieguve, sapratu, ka viena no sastāvdaļām ir pamatnes, uz kurām tiek audzētas šūnas. Izpētot visus parametrus, atklāju, ka viss nepieciešamais ir arī keratīnā. Tas pamudināja pieteikt projektu. Esam ieguvuši finansējumu, un sācies izpētes process. Ceram, ka viss izdosies un ka gaļa, kas tiks audzēta uz keratīna pamatnēm, būs ar augstāku proteīna saturu un ērts veids, kā nākotnē astronauti paši sev varēs nodrošināt pārtiku, atrodoties kosmosā.

Kādi ir lielākie izaicinājumi, domājot par zaļām inovācijām un radot jaunus produktus no keratīna?

Grūti pateikt. Tehniskā puse vai darbs laboratorijā, protams, ir izaicinājumu pilns, bet es uz to visu skatos citādāk. Eksperimentēšana un risinājumu meklēšana man ir kā spēlēšanās, un šis process man ļoti patīk. Man grūtākais ir komunikācija, jo neesmu cilvēks, kuram patīk komunicēt ar svešiem cilvēkiem. Ja darbojies pētniecības jomā, nākas ik pa laikam uzstāties konferencēs. Ja tajās tiek apspriesti tehniskie procesi, man nākas piedalīties, taču, ja konference vairāk ir par biznesa pusi, tad uz to parasti dodas mans kolēģis. Kopumā ņemot, ar uzstāšanos paliek labāk, bet darbs laboratorijā mani interesē vairāk. 

Ja runājam par jaunām idejām, tad nav tā, ka šodien piesēdīšos un kaut ko izdomāšu. Visas jaunās idejas rodas nejauši. Lasot zinātnisko literatūru, kaut kas saslēdzas, vai, esot dabā, kaut ko ieraugi, kas pēcāk noder pētniecībā. Viens puzles gabaliņš šodien ienāk prātā, otrs atkal kādā citā dienā, taču es visu rūpīgi pierakstu, un tā pakāpeniski rodas idejas jauniem pētījumiem.

Kādas ir nākotnes ieceres un plāni?

Līdz nākamā gada vidum jāpabeidz kosmosa projekts. Pašlaik gatavojamies pieteikt jaunu projektu, lai mums būtu iespēja uztaisīt pirmo pilotražotni. Izveidot pirmo ražošanas līniju, lai varētu pārbaudīt vilnas filtru un keratīna ieguvi jau lielākā mērogā. 

Tuvākajā laikā vēlos pabeigt doktorantūras studijas, jo manām studijām rit jau trešais gads. 

Turpināsim ģenerēt jaunas idejas un tās attīstīt, jo pasaulē problēmas ar vistu spalvām un aitu vilnu ir lielas. Nepietiek tikai ar vienu risinājumu, jāmeklē vēl, jo ik gadu Eiropā miljardos tonnu spalvu un vilnas tiek izmesta atkritumos. Mums vēl daudz darāmā priekšā. Esam tikai pašā sākumā. Priecājamies, ka mūsos ir ieklausījušās organizācijas, kas piešķir finansējumu uzņēmumiem. Ceram, ka tas viss ļaus mums attīstīties un ātrāk sasniegt iecerēto. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena