Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +22 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 21. jūlijs
Meldra, Meldris, Melisa

Jāsāk jau no pirmskolas

Vides izglītībai ir jābūt vienai no šodienas kritiskajām prasmēm.

Evolūcija un darvinisms ir pierādījuši, ka izdzīvo tie, kas mainās, kas pielāgo savu uzvedību. Pēc finanšu krīzes mēs runājām par to, ka ir jāstiprina finanšu pratība, tam sekoja arī daudz iniciatīvu, līdz ar tehnoloģiju attīstību mēs apgūstam digitālās un kiberdrošības prasmes. Tagad, kad klimats kļūst trauslāks un tā stihiskās reakcijas ietekmē faktiski ikvienu cilvēku, gluži dabiski, vides izglītībai vajadzētu kļūt par vienu no mūsu ikdienas prasmēm.

Es domāju, ka vides izglītībai jābūt sistemātiski un metodiski iekļautai pirmskolu un skolu programmās pretēji tam, ka aktivitātes ir sporādiskas un atkarīgas no pedagogu intereses vai izpratnes vai no tā, ka izglītības iestādē ierodas kāda nevalstiskā organizācija vai ar vides pakalpojumiem saistīts uzņēmums. Vides pratība ir lielisks piemērs caurviju prasmēm, kas ir šodienas izglītības pamatprincips, integrējama klasiskajos mācību priekšmetos.

Agrāk prasmes rūpēties bija nice-to-have jeb vēlamas, tagad faktiski tās ir nostiprinātas normatīvajos dokumentos, tās ir pienākums un privilēģija vienlaikus gluži kā došanās pie vēlēšanu urnām.

Proti, ir Eiropas Savienības (ES) stratēģiskie dokumenti, kuriem seko direktīvas un regulas, kas tiek iedzīvinātas mūsu pašu likumos un Ministru kabineta noteikumos, arī pašvaldību saistošajos noteikumos. Pašlaik tie nosaka, ka dalītā atkritumu šķirošana, proti, iepakojums, stikls un kopš šī gada arī bioloģiski noārdāmie atkritumi, ir jāšķiro obligāti. Tiem, kuri nešķiros, sadzīves atkritumu apsaimniekošana kļūs dārgāka, jo tāda ir valsts kopējā vides politikas virzība. Viss ir pakārtots tam, ka mēs visi kopā kā ES pilsoņi esam apņēmušies sasniegt noteiktus klimata mērķus (pretī tam saņemam dažādus ES ieguvumus). Ja tos nesasniegsim, tad arī solidāri kā sabiedrība par to atbildēsim dažādu nodevu veidā ES budžetam.

Tātad atkritumu šķirošanai ir jākļūst par prasmi gluži tāpat kā rēķināt, jo citādi mums visu laiku sanāks pārmaksāt. Pirmsskolas un skolas vecuma bērni lieliski apgūst jaunas zināšanas un rīcību, vēl vairāk – notiek arī tas, ko moderni saucam par pārnesi. Proti, bērni jaunapgūto liek lietā mājās, jautā vecākiem, kāpēc mēs nedarām tā vai citādi, un tajā brīdī pieaugušie, cerams, nevis teiks, ka skolā māca nepareizi, bet gan pamainīs savu rīcību.

Ne velti jau 2023. gadā vides eksperti kopā ar atkritumu apsaimniekotāju CleanR izstrādāja bezmaksas palīgmateriālu – uzdevumu grāmatu par vides saudzēšanu Kosmiskā kārtība. To joprojām var lejupielādēt arī CleanR tīmekļa vietnē, sadaļā Vides izglītība. Mēs to kopā ar zināšanām par slieku komposta ieviešanu dāvinājām arī vairākām pirmskolām un pēc kāda laika saņēmām atsauksmes, ka ne tikai bērni, bet arī vecāki ir mācījušies, kā samazināt savu ietekmi. Manuprāt, šis ir lielisks piemērs, kā var strādāt vides izglītība, ja tā tiek iekļauta mācību programmā.

Vides izglītības uzdevums būtu arī normalizēt sarunu par ilgtspēju, aprites ekonomiku un klimatu. Vides ilgtspēja ir daudz vairāk nekā tikai klimats, daba, emisijas vai atkritumu šķirošana. Ilgtspēja būtībā ir stāsts par mums – par to, kā mēs varam dzīvot un saimniekot labāk, gudrāk. Ne velti Apvienoto Nāciju Organizācija ir kopumā izvirzījusi 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus, kuri ietver arī nabadzības un bada novēršanu, labu veselību, kvalitatīvu izglītību, cienīgu darbu un ekonomisko izaugsmi, sadarbību un citus.

Tieši tāpēc mums radās doma, ka vajag kādu neitrālu vietu, kur varam runāt par vidi, klimatu, ilgtspēju, apriti ar dažādām auditorijām atšķirīgā formātā un sarežģītības pakāpē. Tā dzima Šūna – notikums un konceptvieta, ko esam veidojuši kā tiltu starp vides nozares speciālistiem un sabiedrību, palīdzot satikties, diskutēt un apmainīties viedokļiem, tā veicinot izpratni par vides izaicinājumiem un motivējot rīkoties.

Zīmīga ir arī Šūnas atrašanās vieta – Rīgas vēsturiskajā centrā, Krišjāņa Valdemāra ielas skvērā, starp Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un Latvijas Mākslas akadēmiju. Esam pa vidu, mēs ejam pie cilvēkiem un būsim pieejami līdz pat 21. jūnijam.

Programma mainās katru nedēļu, jo katra nedēļa ir veltīta kādam no Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējības mērķiem no skatpunkta, kas mums kā Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgi. Piemēram, nedēļa no 27. maija veltīta pieejamai un atjaunīgai enerģijai, no 3. jūnija – atbildīgam patēriņam un ražošanai, no 10. jūnija – rīcībai klimata jomā, no 17. jūnija – sadarbībai.

Visi pasākumi ir bez maksas, un katrs var atrast sev piemērotāko veidu, kā iesaistīties. Šūnas notikumu programma ir pieejama tās Facebook vietnē vai arī CleanR Grupas tīmekļa vietnē, sadaļā Šūna.

Manuprāt, kvalitatīva izglītība ir arī tilts starp sabiedrību no vienas puses un valsti un pašvaldību no otras puses. Mēs redzam, ka sabiedrības prasības pieaug – mēs vēlamies vairāk apzaļumotu teritoriju, tīrāku pilsētu un gaisu, lētāku elektroenerģiju un siltumu. Mēs gribam, lai vide un infrastruktūra būtu pieejama visiem cilvēkiem, galu galā – lai vairāk iespēju dzīvot labāk. Tās visas ir saprotamas gaidas. Taču ir svarīgi ne tikai prasīt, bet arī darīt pašiem un – vēl vairāk – prast paņemt pretī to, ko dod.

Piemēram, mēs vēlamies, lai pilsēta būtu tīrāka un būtu mazāk jāmaksā par atkritumu izvešanu. Šis mērķis ir vairāku saistītu aktivitāšu kopums – pašvaldība dod iespēju šķirot, papildus atjauno ūdens attīrīšanas iekārtas, lai pilsētā būtu kvalitatīvs un drošs dzeramais ūdens, un uzstāda brīvkrānus – tas viss, lai iedzīvotāji lietotu mazāk fasētu ūdeni un samazinātu atkritumu apjomu. Pajautāsim katrs sev – ko mēs esam darījuši, lai būtu mazāk atkritumu, cik daudz iesaistāmies atkritumu šķirošanā? Tāpat gribam, lai būtu tīrāks gaiss, mazāk putekļu. Ir izveidoti veloceliņi, ir sabiedriskais transports – kā mēs to izmantojam? Ir aprites kvartāli, kur var apmainīties ar dažādām lietām vai atdot tās kādam, kuram vairāk vajag – vai mēs tā darām, nevis vienkārši izmetam?

Es patiesi ticu, ka ilgtspējīgs un apritīgs dzīvesveids ir nākotne. Klimats mainās, un mums ir jāreaģē uz to, mainot savu uzvedību un izglītojot pašiem sevi, un sagatavojot arī nākamo paaudzi ar tai vajadzīgajām dzīves prasmēm, un vides izglītība ir viena no tām.
 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas