Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +24 °C
Skaidrs
Svētdiena, 16. jūnijs
Justīne, Juta

Agnese Margēviča

Informatīvā telpa jāaizsargā gudrāk

Mūsu mediju uzrauga Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums slēgt piekļuvi 71 tīmekļa vietnei, jo tajās izplatītais saturs rada apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai, neizceļas ne ar labu argumentāciju, ne ar ilgtermiņa redzējumu, kā atrisināt valstij patiesi bīstamo smadzeņu skalošanu.

Tā dēvēto margināļu problēma ir jārisina

Latvijas amatpersonu aktīvi uzturētais stāsts, kā Krievijas propagandas kanālu bloķēšana novedīs pie šīs informatīvās telpas saindēto prātu detoksa, ir nekas vairāk kā pašsuģestija. Jau kovids parādīja, ka pietiekoši liela sabiedrības daļa arī milzīgā pieejamās informācijas apjomā izknābās savam viedoklim ērtāko, bet diskomfortu raisoša informācija atlēks kā no teflona.

Šādā veidā Ukrainu iekarot nav iespējams

Par ko liecina Krievijas armijas neveiksmes Ukrainā, vai jau sākusies vainīgo meklēšana un cik liels ir kodolkara apdraudējums, NBS atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs skaidro intervijā Agnesei Margēvičai.

Krievija var izlemt: "tagad vai nekad"

Ko NATO tālāka iesaistīšanās karā Ukrainā nozīmētu Latvijas drošībai, intervijā Agnesei Margēvičai skaidro starptautisko attiecību un drošības eksperts Toms Rostoks.

Sabiedrība nav izturējusi stresa testu

Nacionālās apvienības (NA) un Attīstībai/Par (A/P) kā divu starp tā sauktajām latviskajām partijām pretēji radikālāko spēku pozicionēšanās tēmā par Krievijas sākto karu Ukrainā ir tikai mēģinājumi apsedlot Krievijas agresijas izraisītās emocijas, tās konvertējot visvieglāk iegūstamajās vēlētāju balsīs. Tas atbilst viņu elektorāta nišai, bet nesatur nekādu piedāvājumu, ko darīt ar sabiedrības problemātisko daļu, kas ir mūsu valsts patiesās galvassāpes.

Sarkanā līnija ir atbalsts karam

Kā palīdzēt Ukrainai informatīvajā karā un kā neļaut šim karam sašķelt Latvijas sabiedrību, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts skaidro intervijā Agnesei Margēvičai.

Karš liek atcerēties par principiem

Putina iebrukums Ukrainā latviešiem ir personisks gan cilvēciski ētisku, gan eksistenciālu iemeslu dēļ. Ukraiņi šobrīd karo par to, lai mēs nebūtu nākamie. Un mēs nedrīkstam atļauties būt relatīvi savā attieksmē ne politiķu, ne pilsoņu līmenī. Mums ir jāizdara mājasdarbs, lai mēs nebūtu nākamie, un finansējuma palielinājums aizsardzībai ir tikai obligātais minimums. Mums jāaug gan kolektīvi, gan katram kā indivīdam.

Ikstens: tiesu vara mēģina kļūt par mazo saeimu

Par to, kā Saeimas balsojums pret Sanitas Osipovas apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneses amatā atspoguļo sabiedrības un politikas ideoloģiskās frontes līnijas, Agnese Margēviča sarunājas ar politikas zinātnes profesoru Jāni Ikstenu.

5000 nāvēs izmērāma bezdarbība

Ceļot apsūdzību bijušajai veselības ministrei no Attīstībai/Par! (A/P) Ilzei Viņķelei par amatpersonas bezdarbību vakcīnu iepirkumā, Ģenerālprokuratūra, protams, būs izdarījusi labu darbu, iejaucoties tajā tiesiskajā nihilismā, ko pēdējos pāris gadus mums demonstrē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), tajā skaitā atsakoties ierosināt kriminālprocesu par šo iepirkumu, jo neesot atrasti pierādījumi korupcijai.

Nepareizā tiesnese vai nepareizā ideoloģija?

Pēc pirmajām pretrunīgajām reakcijām uz Saeimas konservatīvā vairākuma vakardienas balsojumu neapstiprināt Augstākās tiesas (AT) tiesneses amatā bijušo Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāju Sanitu Osipovu, kura pēdējā laikā publiskās intervijās kļuvusi par liberālās ideoloģijas karognesēju, aizstāvot arī pretrunīgi vērtēto ST lēmumu par viendzimuma pāru tiesībām, vērā ņemams šķiet tikai viens jautājums. Un, proti, vai ir atsevišķi balsojumi, kuros Saeimā ievēlētie politiķi nedrīkst lemt politiski un vadīties pēc savas ideoloģiskās nostājas, un vai un kā tas vispār ir iespējams, ja šos konkrētos balsojumus vispār atstāj Saeimas lemšanā?

Rajevs: Krievijas armija pēdējos gados ir intensīvi modernizēta

Laikā, kad prognozes par Krievijas radītā saspīlējuma attīstību ap Ukrainu mainās teju pa stundai, atvaļinātais Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis Igors Rajevs intervijā Agnesei Margēvičai skaidro iespējamos karadarbības scenārijus.

Epidemiologiem laiks atgriezties kabinetos

Taisnība ir kaut kur pa vidu, gribas teikt par aizvadītajā valdības sēdē notikušo kārtējo saķeršanos starp epidemiologiem un ministriem, ko premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) maigākā un satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) smagākā formā pasniedza kā epidemiologa Ņikitas Trojanska kļūdainu prognozi par šoziem gaidāmajiem hospitalizējamo tūkstošiem, kuras pavadā gājuši nelaimīgie ministri.

Viņķeles un Kariņa atbildība pazudusi

Kāpēc Saeimas izmeklēšanas komisijas gala ziņojums par Covid-19 kļūdām un vainīgajiem sanācis bezzobains – Saeimas deputātu Viktoru Valaini (ZZS) iztaujā Agnese Margēviča.

Biedējot ar karu Ukrainā, Putins jau savācis Baltkrieviju

Par to, kas notiek Vladimira Putina galvā, un militārā konflikta iespējamību mūsu reģionā ar politologu, Krievijas un starptautiskās drošības politikas ekspertu Kārli Daukštu sarunājas Agnese Margēviča.

Koalīcija demonstrē politisko tuvredzību

Nebūtu īsti pareizi teikt, ka parlamentārā izmeklēšanas komisija nebūtu nosaukusi vainīgos, kas atbildīgi par sabiedrībai daudz izmaksājušajām kļūdām vakcinācijas procesā un visā Covid-19 pandēmijas vadībā, jo piektdien pieņemtajā galaziņojumā nav minēti konkrētu atbildīgo politiķu vārdi.

Pirms lemt cilvēku likteņus, politiķim jāgūst dzīves pieredze

Par to, kā pilienu pa pilienam brieda lēmums izstāties no Nacionālās apvienības (NA), par valdības nepieņemamajiem lēmumiem Covid-19 krīzē un partiju piedāvājuma trūkumu uzņēmējiem Saeimas deputātu, Valmieras Uzņēmēju kluba vadītāju Romānu Naudiņu iztaujā Agnese Margēviča.

Izvēle starp vienu vainīgo vai nevienu?

Parlamentāro izmeklēšanas komisiju darba rezultāts dažādos Saeimas sasaukumos allaž ir bijis vairāk mērķēts uz kāda skandāla notušēšanu, ne vainīgo personu un problēmu izgaismošanu, un, spriežot pēc Dienas rīcībā nonākušā galaziņojuma projekta, tāds ticis iecerēts arī gadījumā ar parlamentāro izmeklēšanas komisiju, kurai kopš aprīļa bija jāizmeklē valdības kļūdainā rīcība Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā.

Ārpolitikas debatēs apiet iekšpolitiku neizdosies

Militārais saspīlējums reģionā, kā arī Krievijas ģeopolitiskās spēles ar energoresursiem, visticamāk, ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem piešķirs būtisku lomu gaidāmajā Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā. Ceturtdien parlamentā notikušās ikgadējās debates parādīja, ka partijas tam īsti nav gatavas, jo par šīm tēmām spēj jēgpilni debatēt ierobežots politiķu loks.

Bordāns apmaldījies starp viltu un patiesību

Lai gan huligānisma pants Krimināllikumā, kas ļauj sodīt līdz pat brīvības atņemšanai, jau šobrīd tiek piemērots arī pret viltus ziņu izplatītājiem, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) šomēnes Saeimā ir iesniedzis jaunus grozījumus, rosinot specifiski nepatiesu ziņu un izdomājumu izplatīšanu kriminalizēt jaunā speciālā Krimināllikuma pantā.

Ilze Znotiņa: man ir skaidra programma, ko es gribu sasniegt

Par ideju veidot jaunu superstruktūru finanšu noziegumu apkarošanai, tiesu praksi, lemjot par arestētās mantas konfiskāciju, kā arī izredzēm tikt pārvēlētai amatā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieci Ilzi Znotiņu iztaujā Agnese Margēviča.

VID rotācijās jāvadās no veselā saprāta

Par vērienīgo un pretrunīgo amatpersonu rotāciju ieceri Valsts ieņēmumu dienestā finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Zāļu valsts aģentūra tiek politizēta

Laiks, kad kovidiepirkumos praktiski bez kritiska izvērtējuma tiek tērēti miljoni un tiek pieņemti nepopulāri lēmumi, kuru veiksme pandēmijas apkarošanā lielā mērā balstās sabiedrības uzticībā atbildīgajām institūcijām.

SAB direktora izvēle kā atvieglojums

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) Izlūkošanas pārvaldes priekšnieka Egila Zviedra izvirzīšanu SAB direktora amatam var dēvēt par valstij necerēti veiksmīgu, ja salīdzina ar scenārijiem, kādi teju divus mēnešus tika iztirzāti politikas aizkulisēs.

Vēlēšanu gads pandēmijas laikā

Pandēmijas polarizētā gaisotne ir sliktākais iespējamais laiks, kad notikt Saeimas vēlēšanām, bet tieši tādā situācijā mūsu sabiedrība nenovēršami ir nonākusi.

Armands Ruks: rotācijas nenozīmē, ka ir kādas aizdomas

Kas slēpjas aiz nesenajām augstu Valsts policijas (VP) amatpersonu rotācijām un lēmuma Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieku Pēteri Bausku tomēr nesūtīt izdienas pensijā – Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks intervijā Agnesei Margēvičai.

Gads, ar kura sekām sadzīvosim ilgi

Noslēgumam tuvojas gads, ar kura radītajām sekām mums nāksies sadzīvot ilgi, jo tās, visticamāk, ietekmēs cilvēku izvēles 14. Saeimas vēlēšanās, kas notiks jaunā gada 1. oktobrī. Ja būs tā, kā izskatās pesimistiskās prognozēs, tad īss revanša mirklis vēlēšanu iecirkņos vai gluži otrādi – parādot savu attieksmi, neaizejot uz vēlēšanām vispār, beigu beigās sagādās vilšanos pietiekami lielai sabiedrības daļai.

Dans Titavs: pēcvēlēšanu valdību veidos A/P, JV un ZZS

Par to, kā vēlētāju balsis spēs sadalīt A/P un Jaunā Vienotība un kam ir lielākas izredzes iegūt protesta balsis – Aldim Gobzemam, Aināram Šleseram vai ZZS –, ar polittehnologu Danu Titavu sarunājas Agnese Margēviča.

Rīgas domē atklāta pilotkukuļu sezona

Bez jebkāda mājiena par pamatotām aizdomām par izdomātu vai caurcaurēm nepatiesu stāstu tomēr būsim godīgi – Rīgas domes valdošās Progresīvie/Par! frakcijas līdera Mārtiņa Kossoviča un Rīgas mēra Mārtiņa Staķa trešdienas paziņojums par 2,1 miljona eiro kukuļa piedāvājuma atraidīšanu ir viena no dīvainākajām un aizdomīgākajām aizejošā politiskā gada performancēm.