Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā +18 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 10. jūnijs
Malva, Anatols, Anatolijs

Magda Riekstiņa

Ar ticību veiksmei nepietiek

Pavasarī Covid-19 pirmais vilnis mūsu valsti skāra samērā viegli, tādēļ gan pie varas esošie politiķi, gan arī daļa sabiedrības otrajam vilnim īpaši nopietni negatavojās. Šādu viedokli pauduši dažādu jomu eksperti, un to pagājušajā piektdienā akcentēja arī Latvijas Radio 1 raidījuma Krustpunktā dalībnieki žurnālisti, analizējot galvenokārt tendences veselības aprūpē.

Trūkst sarunu ar sabiedrību

Ievērojama daļa – 45% – Latvijas iedzīvotāju cenšas izvairīties no Covid-19 pieminēšanas ikdienā. To atklāj kompānijas Kantar pētījums Covid-19 barometrs, kas tika veidots vasaras beigās.

Pandēmijas laikā dzīve nav apstājusies

Lai gan Covid-19 krīze ir pamatīgi sašūpojusi vairākas tautsaimniecības nozares un radījusi nedrošību par nākotni daudziem Latvijas iedzīvotājiem, tomēr ekonomiskā dzīve nav apstājusies. Dažādi jauni projekti tiek īstenoti arī mūsu valsts reģionu pilsētās.

Ko neprot mūsu valdība

Pagājušajā piektdienā Finanšu ministrija izplatīja preses relīzi Finanšu ministrs Jānis Reirs tiekas ar radošo organizāciju pārstāvjiem par izmaiņām autoratlīdzību saņēmējiem. Relīzē bija sacīts: ""Mēs turpinām darbu un diskusijas. Šobrīd strādājam pie papildu kompensējošu pasākumu piedāvājuma nozarei,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs." Tajā pašā dienā aģentūra LETA vēstīja, ka "Francija piešķirs 115 miljonu eiro palīdzībai kultūras sektoram, paziņojusi [Francijas] Kultūras ministrija".

Tehnoloģijām attīstoties, parādās jauni norēķinu risinājumi

Viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68%. To rāda Latvijas Bankas jaunākais Maksājumu radars – pētījums, kurā izmantoti tirgus un sociālo pētījumu aģentūras Latvijas fakti augustā veiktās aptaujas dati. Savukārt februārī viena mūsu valsts iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars bija attiecīgi 36% un 64%. Tā kā ir redzams: skaidras naudas lietošana Covid-19 pandēmijas laikā ir nedaudz samazinājusies.

Kādas partijas lejupslīde

Neprasme adekvāti novērtēt situāciju un nevēlēšanās pielāgoties apstākļiem ir novedusi no veiksmes ceļa gan reiz slavenus uzņēmumus, gan senāk ietekmīgas politiskās partijas. Patlaban izskatās, ka savu reitingu sagraut un vēlētājus zaudēt ir apņēmusies partija Jaunā Vienotība (JV). Runa ir par nodokļu reformu, kas tiek dzīta cauri Saeimai absolūti nepiemērotā – Covid-19 krīzes– brīdī.

Aiz maskām neredz svarīgo

Masu histērija, kas sacelta ap pseidoproblēmu, novēršot uzmanību no būtiskām tēmām. Tādu iespaidu atstāj virtuālais karš, ko masku lietošanas atbalstītāji un pretinieki īsteno sociālajos tīklos, demonstrējot ārkārtīgi intensīvu savstarpējo naidīgumu. Tad, kad ar vārdiem šķiet par maz, gan masku fani, gan noliedzēji sociālajos tīklos ievieto savu fotoportretu attiecīgi ar vai bez maskas, tā izpelnoties gan lišķīgi atbalstošus, gan skarbi nosodošus komentārus un vēl vairāk saasinot konfliktu.

Brīva niša jaunai partijai

Patlaban galvenais izaicinājums politiķiem, tāpat kā visai sabiedrībai, ir Covid-19 pandēmija, taču daļai iedzīvotāju pandēmijas laiks licis izvērtēt to, cik pareiza vai nepareiza izvēle ir izdarīta iepriekšējās vēlēšanās un kā pie varas esošie politiķi rīkojas Covid-19 krīzes laikā.

Cerības uz valsts atbalstu vēl nav zudušas

Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem mūsu valsts ekonomikai, bezdarba līmenis vismaz pagaidām nav pārsniedzis 10%, ko mēdz uzskatīt par robežšķirtni, – ja tā tiek pārsniegta, tad bezdarbs kļūst par nopietnu sociālekonomisko problēmu.

Laiks prasīt kompensācijas?

Pandēmijas laikā Veselības ministrijai (VM), protams, nav viegli. Var patikt, var nepatikt politiskais spēks Attīstībai/Par!, var patikt, var nepatikt veselības ministres Ilzes Viņķeles izvēlētais darbības virziens, taču katrs loģiski domājošs cilvēks saprot, ka VM lēmumi pašreizējos apstākļos nevar būt izdevīgi visiem. Turklāt jāņem vērā arī sakāpināti emocionālais fons, kas ir saistīts ar Covid-19, un sabiedrībā pastāvošie pretējie viedokļi – no "Covid-19 ir politiskās elites izdomājums!" līdz "Politiķi neko nedara, lai tautu pasargātu no Covid-19!".

Virtuālajā vidē jābūt modriem

''Uzmanību! Turpina darboties krāpnieki, kas izliekas par bankas vai Smart-ID pārstāvjiem. Ja zvana un aicina nosaukt vai ievadīt bankas piekļuves datus, tas noteikti ir krāpnieks – neatbildiet un ziņojiet bankai!'' Šādu brīdinājumu īsziņā nesen saņēma Swedbank klienti.

Valdība un bezdarbs

Tajos brīžos, kad tautsaimniecību piemeklē krīze, ierasts krīzes pavadonis ir bezdarbnieku skaita pieaugums. Tā tas bija iepriekšējās – 2008.–2009. gada – krīzes laikā, un tā tas ir patlaban – ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes laikā.

Pilnīgi ačgārnas prioritātes

Valsts tēls nenoliedzami ir būtisks. Radoša domāšana neapstrīdami ir vērtība, kas palīdz gan vieglos, gan sarežģītos laikos. Tomēr Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 29. septembra paziņojums, ka "LIAA koordinēs vienotā valsts tēla izstrādi, pozicionējot Latviju kā radošuma lielvalsti", norāda vien uz to, ka valsts sektors sirgs ar atrautību no realitātes ļoti smagā formā, kas jau sāk kļūt bīstama mūsu ekonomikai.

Valdības darbu vērtē dažādi

Mūsu valsts iedzīvotāju vērtējums valdības darbam Covid-19 krīzes laikā nav viennozīmīgs, atklāj kompānijas Kantar veiktais pētījums Covid-19 Barometrs. Negatīvi mūsu valdības darbu vērtē 36% aptaujāto, atzinīgi – 15%, bet 49% aptaujāto valdības darbu uzskata par viduvēju.

Par spīti krīzei, pasākumu organizēšana turpinās

Pasākumu rīkošanas jomu Covid-19 krīze ir skārusi ļoti smagi. Tomēr tūrisma ekspertu sniegtā informācija liecina, ka dažādi pasākumi šoruden jau notiek, kā arī tiek plānoti nākotnē.

Vajag Baltijas ziņu burbuli?

Saistībā ar Baltu vienības dienu, ko gan Latvijā, gan Lietuvā svinēja 22. septembrī, tika aktualizēts temats par Baltijas valstu vienoto informatīvo telpu. Un, protams, kā jau tas pēdējā laikā ierasts, tie sociālo tīklu lietotāji, kuri garīgi barojas no pārliecības ''atkal viss ir slikti!'', atrada iemeslu vaimanāt, ka viņiem, nabadziņiem, tiek liegta iespēja saņemt vēstis par notikumiem Lietuvā un Igaunijā. Sociālo tīklu lietotāji pārmetumus adresēja arī sabiedriskajam medijam Latvijas Televīzijai, kam, lūk, ir korespondente Eiropas Parlamenta (EP) mājvietā Briselē, bet neesot pastāvīgo korespondentu Viļņā un Tallinā.

Atkal strīdas par bēgļiem

Pēdējā laikā ir aktualizējies temats par bēgļu (šī jēdziena plašākajā nozīmē) uzņemšanu Latvijā, un diskusijās parādījušās asas viedokļu sadursmes starp radikālajiem ''velkomistiem'' (angļu valodā welcome – laipni lūgti) un ne mazāk radikālajiem ksenofobiem (ksenofobija – bailes un naidīgums pret svešiniekiem).

Minimālā alga kā Eiropā?

Brīdī, kad Latvijā tiek lauzti šķēpi par to, kā reformēt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes un maksāšanas nosacījumus, Eiropas Savienības (ES) līmenī nav aizmirsta iecere atrast vienotu pieeju minimālā atalgojuma noteikšanai.

Smags, bet interesants laiks

Stingrie pasākumi Covid-19 ierobežošanai ir negatīvi ietekmējuši gandrīz visas Latvijas tautsaimniecības nozares, uzskata Ekonomikas ministrija (EM).

Eiropas Zaļais kurss aktuālitāti nav zaudējis arī Covid-19 pandēmijas laikā

Eiropas Zaļā kursa īstenošana visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs bija tēma, par kuru daudz tika spriests pagājušā gada rudenī un tam sekojošajā ziemā. Savukārt šā gada pavasarī par dominējošo aktualitāti gan mūsu valstī, gan kopumā ES, gan arī citur pasaulē kļuva Covid-19 pandēmija un ar to saistītā krīze. Taču arī šobrīd, Covid-19 krīzes laikā, Eiropas Zaļā kursa idejas joprojām ir svarīgas.

Jāpilnveido atbalsta veidi

Aptuveni divas trešdaļas – 67% – aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir izjutuši Covid-19 krīzi, bet 29% uzskata, ka viņus šī krīze nav skārusi. To, iepazīstinot ar Vēlētāju gaidu pētījuma rezultātiem, uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.

Plaisa aizvien pastiprinās

Ierēdņiem un pat valdībai trūkst izpratnes par vairāku tautsaimniecības nozaru reālo situāciju. Šāds apgalvojums pēdējā laikā ir pamanāms visai bieži. Atsijājot tos viedokļu paudējus, kuriem vienmēr "viss ir slikti" un "pasaule iet uz galu", tomēr jāatzīst, ka plaisa starp uzņēmējdarbības vidi un to vidi, kurā mājo ministrijas un valdība, Covid-19 krīzes laikā ir palielinājusies.

Vēstis no Briseles gaidot

Briselē šajā nedēļā notiek Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesija, un, kā informē EP Preses dienests, viens no šīs plenārsesijas tematiem ir saistīts ar to, ka "EP bruģēs ceļu uz Eiropas atveseļošanu pēc Covid-19" un ka EP deputāti "gatavojas paātrināt procedūru, kas ļaus Eiropas Savienībai (ES) aizņemties 750 miljardus eiro ES Atveseļošanas plānam".

Kārtējā putra ar nodokļiem

Ideālas nodokļu sistēmas veidošana ir process, ko var uzskatīt par nebeidzamu. Šobrīd Latvijā kārtējo reizi aktualizēts temats par izmaiņām valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) veikšanā un nodokļu maksāšanas alternatīvajos režīmos. Protams, ka iespējamās pārmaiņas satrauc tos nodokļu maksātājus, uz kuriem tās attiecas, taču ir svarīgi apzināties, ka VSAOI likmes nav vienīgais būtiskais nodokļu sistēmas aspekts

Valodu šūpo emociju vētra

Latviešu valoda un citas valodas Latvijā – šī ir viena no tēmām, ko mūsu sabiedrība uztver ārkārtīgi emocionāli. Nesen sociālo tīklu vidē vētrainas vārdu kaujas izcēlās saistībā ar uzreiz divām septembra sākuma aktualitātēm – Saeimā tika apspriests tas, ka politisko aģitāciju Latvijā varētu veikt ne tikai latviešu valodā, bet arī citās valodās, un līdz ar mācību gada sākšanos izraisījās asi strīdi par to, kādas svešvalodas būtu vērts apgūt skolēniem.

ES mācās no marta kļūdām?

Latvijas Ārlietu ministrija savā interneta vietnē nesen ievietoja informāciju par to, ka Ungārijas valdība no 1. septembra ''uz vienu mēnesi ieviesusi jaunus ieceļošanas nosacījumus Ungārijas teritorijā, kas paredz aizliegumu ieceļot ārvalstniekiem''. Ir gan definēta virkne izņēmumu, tomēr kopumā septembrī Ungārija ceļotājiem no Latvijas un daudzām citām valstīm ir slēgta. Jāatgādina, ka pēc mūsu valsts Slimību profilakses un kontroles centra pagājušās piektdienas datiem Ungārija ir t. s. baltā saraksta valsts, jo Covid-19 izplatības rādītāji tur ir relatīvi zemi.