Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Minimālā alga kā Eiropā?

Brīdī, kad Latvijā tiek lauzti šķēpi par to, kā reformēt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes un maksāšanas nosacījumus, Eiropas Savienības (ES) līmenī nav aizmirsta iecere atrast vienotu pieeju minimālā atalgojuma noteikšanai.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nesen mudināja atcerēties, ka Eiropas Komisija (EK) jau janvārī uzsāka konsultācijas ar ''darba devēju organizācijām un arodbiedrībām par taisnīgu minimālo atalgojumu ES darba ņēmējiem''. LDDK arī pauda viedokli, ka ''nepieciešams izstrādāt ilgtspējīgu mehānismu minimālās algas noteikšanai''. 

Jāatgādina, ka mūsu valstī minimālā alga ir 430 eiro mēnesī. Solījums paaugstināt minimālo algu līdz 500 eiro, ko Jaunā konservatīvā partija izmantoja vēlētāju balsu zvejošanai pirms 13. Saeimas vēlēšanām, ir palicis vien solījums. Līdz ar to Latvijā ir viena no zemākajām minimālajām algām visā ES.

Šā gada sākumā par 500 eiro zemāka minimālā alga bija vēl tikai Bulgārijā, Rumānijā un Ungārijā, rāda statistikas biroja Eurostat dati.

Savukārt augstākā minimālā alga visā ES tradicionāli ir Luksemburgā un šā gada sākumā pārsniedza 2000 eiro. Jāņem gan vērā, ka sešās ES dalībvalstīs ar likumu nav noteikts precīzs ikmēneša minimālās algas apmērs, un šīs valstis ekonomiskajā aspektā ir ļoti dažādas – gan turīgās Ziemeļvalstis (Dānija, Zviedrija un Somija), gan ne mazāk pārtikusī Rietumeiropas valsts Austrija, gan daudzējādā ziņā unikālā Kipra, gan arī Itālija, kurai ir visai smaga finansiālo sarežģījumu nasta. 

Protams, lai izvērtētu iedzīvotāju labklājību, nevajadzētu koncentrēties tikai uz minimālās algas lielumu, jo ES dalībvalstīs atšķiras cenu līmenis un nodokļu sistēma. Turklāt, protams, daudzi cilvēki nopelna vairāk par minimālo algu. Taču šobrīd svarīgākais aspekts ir ES institūciju centieni mazināt sociālekonomiskos kontrastus starp dalībvalstīm. To, ka šāda tendence pastāv, jau pagājušā gada rudenī apliecināja no Latvijas ievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti, bet šogad savā retorikā ietvēra EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.  

Teorētiski Latvijai tas varētu nozīmēt to, ka no Briseles tiek dots mājiens – derētu padomāt par minimālās algas paaugstināšanu.

Lai arī pamatots ir uzņēmēju viedoklis, ka mūsu politiķi nodokļu reformai izvēlējušies nepiemērotu brīdi, jo šobrīd jācīnās ar Covid-19 krīzi, tomēr ir arī skaidrs, ka tas laikmets, kad par konkrēta uzņēmuma vai visas nozares gudru rīcību uzskatīja konkurētspējas balstīšanu uz zemām darbaspēka izmaksām, aiziet pagātnē. Vismaz ES teritorijā.

 

Top komentāri

Diferencētie murgi
D
Latvijā ieviestais diferencētais neapliekamais minimums veicina lētā darbaspēka un aploksnu algu ekonomiku un kavē tautsaimniecības virzību uz augstākas pievienotās vērtības un augstāka atalgojuma sektoriem. Rezultātā naikuļojam un arvien vairāk atpaliekam ne tikai no Igaunijas, bet nu jau arī no Lietuvas. Turklāt, pretēji FM plaši tiražētajam mītam, diferencētais neapliekamais minimums nemazina nevienlīdzību
40 līdz 45 % no vidējās
4
Normāla sistēma ir, ka minimālā alga nav politiskās vairāksolīšanasl subjekts, bet par to lemj nozares darba devēji un darba ņēmēji ģenerālvienošanās ietvaros. Ja valsts tomēr grib noteikt arī vispārīgo MA, tad tā ir jānosaka 40 līdz 45 % no vidējās algas valstī
Latvju puika
L
Štrunts par Latvijas iedzīvotāju algām, prioritāte- koalīcijas siles rukšu ienākumi
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Pareizs lēmums neīstā laikā

Lēmums konceptuāli ir pareizs, taču izvēlētais laiks tā īstenošanai gan ir nepiemērots. Tāda ir Dienas aptaujāto ekonomistu nostāja pret grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, kas nodo...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas