Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +17 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 10. jūnijs
Malva, Anatols, Anatolijs

Magda Riekstiņa

Ministra smagais portfelis

Viena no interesantākajām politiskajām rokādēm pēdējā laikā ir saistīta ar ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, kurš vispirms nomainīja partiju, no KPV LV pārejot uz Nacionālo apvienību (NA), bet pēc tam ātri zaudēja un tikpat ātri atguva ministra portfeli. Jāteic, visai interesanti bija vērot, kā sociālajos tīklos sarosījās Vitenberga kritiķi brīdī, kad šķita – ministra amats viņam ir zudis, bet tikpat ātri pieklusa, kad kļuva skaidrs – ministra krēslā Vitenbergs atradīsies arī turpmāk. Tomēr, raugoties plašāk, jāakcentē tas, kādu redzējumu par tautsaimniecību paudusi NA un kāda līdz šim bijusi ministra stratēģija.

Neatkārtot pieļautās kļūdas

Lai gan vakcinācija pret Covid-19 mūsu valstī sākās lēni un haotiski, nu jau mēnesi tās gaita ir uzlabojusies, un, pieaugot vakcinēto iedzīvotāju īpatsvaram, par aktualitāti kļūst ierobežojumu mazināšana daudzās jomās. (1. jūnijā aģentūra LETA vēstīja, ka "pirmo poti pret Covid-19 saņēmuši 25,3% iedzīvotāju, bet abas – 14,05%".) Noskaņojums sabiedrībā patlaban atgādina to, kāds bija aptuveni pirms gada, kad 10. jūnijā noslēdzās 12. martā izsludinātā pirmā ārkārtējā situācija un daudzas durvis, kas trīs mēnešus bija slēgtas, atkal atvērās. Arī tobrīd valdīja jūsmīga eiforija, ka Covid-19 riski un to mazināšanai ieviestie ierobežojumi palikuši pagātnē uz visiem laikiem.

Būs jāmeklē jaunas kravas?

Jau ilgtermiņā nemierīgās situācijas saasināšanās Baltkrievijā ir aktualizējusi jautājumu par to, cik nozīmīgas Latvijai ir ekonomiskās attiecības ar šo mūsu austrumu kaimiņvalsti. Nesenā pagātnē spilgts piemērs tam, kā politika ietekmē tautsaimniecību, bija 2014. gadā ieviestās Eiropas Savienības (ES) un Krievijas savstarpējās sankcijas, bet to radītajiem izaicinājumiem mūsu valsts ekonomika, vērtējot kopumā, tika pāri visai veiksmīgi.

Rokas nost no vidusslāņa!

Latvijā bieži tiek uzsvērts, ka jāvirzās uz Ziemeļvalstu modeli. Arī mūsu politiķi tieši Ziemeļvalstis nereti min kā paraugu, kam Latvijai vajadzētu līdzināties. Ikviens, kurš seko ārvalstu aktualitātēm, zina, ka pašu Ziemeļvalstu (Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Norvēģijas un Islandes) vidū pastāv daudz atšķirību, turklāt cīņā pret Covid-19 Zviedrijas stratēģija atšķiras no pārējo Ziemeļvalstu stratēģijas. Tomēr Ziemeļvalstīm ir kas kopīgs, un tā ir izpratne par to, ka valsts politiskās un ekonomiskās stabilitātes pamats ir vidusslānis, respektīvi, tie cilvēki, kuri ir orientēti uz to, ka savu labklājību nodrošina ar pašu darbu, bet atbalstu no valsts prasa tikai ārkārtējos apstākļos, ko var radīt aizliegums vairākām nozarēm strādāt pandēmijas laikā vai individuālas veselības problēmas, no kurām nav pasargāts neviens cilvēks neatkarīgi no gadu skaita.

Vai ārvalstu ceļojumi atsāksies jau drīzumā?

Vasaras tuvošanās ir laiks, kad Latvijas iedzīvotāji parasti apsver tuvāku un tālāku ceļojumu plānus, un tā tas ir arī šajā – Covid-19 pandēmijas – gadā.

Cer uz rūpniecību

Drīzumā – 5. jūnijā – gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, kas noritēs visā Latvijā, izņemot Rīgu, pievērsušas uzmanību ekonomiskajai situācijai reģionos. Iedzīvotāju paustie viedokļi, gan atbildot uz mediju jautājumiem, gan diskutējot sociālajos tīklos, apliecina, ka jau gadiem apspriestais jautājums par darba vietu trūkumu joprojām ir aktuāls.

Trauksmes celšana šobrīd

Pagājušajā gadā no 517 iesniegumiem saistībā ar trauksmes celšanu par pamatotiem atzīti 127, atsaucoties uz Valsts kanceleju, vēsta LETA.

Prognozē nelielu inflāciju

Šā gada aprīlī, salīdzinot ar aprīli pērn, vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā palielinājās par 1,7%, savukārt, salīdzinot ar šī paša gada martu, – par 0,9%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde.

Sola vairākus simtus jaunu darbvietu

Kurzemes piejūras pilsētā Liepājā tiek veidota jauna zivju produkcijas ražotne, kas nodrošinās vismaz 500 darbvietu. To, atbildot uz Dienas jautājumu, apstiprina uzņēmējs no Lietuvas, SIA Syfud īpašnieks Sigits Ambrazevičs un norāda arī, ka šis gads tiks veltīts tam, lai sagatavotos ražošanas procesa sākšanai nākamgad.

Vajag reālus ieguvumus

Vakcinācija pret Covid-19 mūsu valstī sākās tik lēni, haotiski un neprasmīgi no sabiedrisko attiecību viedokļa, ka vakcinācijas organizēšanu šopavasar publiski kritizēja daudzi – politiķi, mediķi, uzņēmēji, žurnālisti un citu jomu pārstāvji –, bet slavēja gandrīz tikai tie, kuriem tāds darbs – slavēt.

Ko šobrīd grib vēlētāji?

Daudzkārt apspriestais Saeimas lēmums no 7. maija ļaut strādāt āra terasēm, kas bija pretējs valdības nostājai, ir iegaumēšanas vērts, jo spilgti ilustrē Covid-19 pandēmijas izmantošanu politiskajās spēlēs. Tomēr politiķiem vajadzētu saprast, ka Covid-19 un kopumā cilvēku veselība ir pārāk nopietna tēma, lai to ievītu savās politiskajās cīņās par varu un popularitāti.

Aploksnes aiz slēgtām durvīm

Covid-19 pandēmija ir būtiski mainījusi pie varas esošo politiķu un uzņēmēju attiecības. Jau kopš pagājušā gada marta uzņēmējiem jārēķinās ar valdības lēmumiem par dažādiem aizliegumiem un ierobežojumiem, kas pirms pandēmijas šķistu gluži neiedomājami, bet vienlaikus arī valdība ir lēmusi par atbalsta pasākumiem daudzu nozaru uzņēmumiem un to darbiniekiem.

Pamazām jāatsāk darboties

Pēdējā laikā saasinās diskusijas par valsts atbalsta izbeigšanu tiem uzņēmumiem un to darbiniekiem, kuri pārstāv tās jomas, kam Covid-19 pandēmijas laikā pilnībā vai daļēji aizliegts strādāt.

Covid-19 un datu sargāšana

Datu aizsardzība mūsu valstī tika plaši apspriesta pirms trim gadiem, jo 2018. gada 25. maijā Eiropas Savienībā (ES) stājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula (General Data Protection Regulation, GDPR). Saistībā ar GDPR tika diskutēts par visdažādākajām tēmām – sākot no tā, kā glabāt klientu datubāzi starptautiskā uzņēmumā un beidzot ar to, vai mazpilsētas kafejnīca drīkst sociālajos tīklos ievietot fotogrāfijas, kurās redzami nejauši apmeklētāji.

Ministru atšķirīgā stratēģija

Ministru sadarbība, kā arī konflikti ar viņu atbildības lokā esošajām nozarēm ir tēma, kam Covid-19 pandēmijas laikā tiek pievērsta liela uzmanība.

Kritikas racionālais grauds

Lielākā daļa – 65,7% – Latvijas uzņēmēju uzskata, ka valdības rīcība traucē uzņēmējdarbības izaugsmei, turklāt vēl vairāk – 84,9% – uzņēmēju normatīvā regulējuma stabilitāti un prognozējamību vērtē kā ļoti sliktu. To atklāj pētījums Turības Biznesa indekss 2021, ko iniciē augstskola Turība, bet īsteno pētījumu centrs SKDS, aptaujājot dažādu nozaru un mērogu uzņēmumu vadītājus visā Latvijā. Jaunajā indeksā arī konstatēts, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu datiem, pieaudzis gan to respondentu, kuri uzskata, ka valdības rīcība biznesam traucē, gan to, kuri norāda, ka normatīvā regulējuma stabilitāte un prognozējamība ir slikta, īpatsvars.

Interese par Latviju nezūd

"Lai arī man Rīgā ir biznesa projekti, patlaban uz Latviju nebraukšu, jo ir pieejami tikai tādi lidojumi, kas paredz vismaz trīs pārsēšanās, turklāt aviobiļešu cenas ir augstas!", "Ikgadējais brauciens pie draugiem uz Latviju jāatliek, jo valstī, kurā dzīvoju un strādāju, pastāv ceļošanas ierobežojumi!", "Covid-19 krīze ir radījusi saspringtu situāciju mūsu uzņēmumā, līdz ar to atvaļinājumam Latvijā nav piemērots brīdis, turklāt nav tik daudz brīva laika, lai varētu ievērot pašizolāciju!", "Mēs ar bērniem noteikti aizbrauksim uz Latviju, bet šobrīd izvairāmies no jebkādām vietām, kur ir cilvēku drūzma, turklāt bērniem ir skola!", "Covid-19 laikā es vispār atturos ceļot, bet noteikti aizbraukšu uz Latviju pēc pandēmijas, jo gribu atkal dzirdēt latviešu valodu un pabūt dzimtajā pilsētā!" Aptuveni šādas un līdzīgas vēstis no ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem – draugiem, radiniekiem, kā arī sadarbības un biznesa partneriem – 13 pandēmijas mēnešos ir saņēmuši daudzi mūsu valsts iedzīvotāji.

Reģionu kontrasti zudīs?

Rīga kopā ar Pierīgu un pārējā Latvija – šāds iedalījums ir dzirdēts bieži līdz ar apgalvojumu, ka galvaspilsētā un tās apkārtnē dzīvo puse no mūsu valsts aptuveni 1,9 miljoniem iedzīvotāju. Tiek arī akcentētas ekonomiskās atšķirības starp metropoli un reģioniem, it īpaši starp Rīgu un Latgali.

Pastāv iespēja pašam lemt par savu naudu

Kopš pagājušā gada 1. janvāra ikviens pensiju otrā līmeņa dalībnieks var izvēlēties, kas ar šajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu notiks pēc viņa dzīves beigām, ja tās pienāks pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas.

Atkal iestieg birokrātijā

Tāpat kā pagājušā gada pavasarī mūsu sabiedrībā bija jūtama viļņošanās par to, ka dīkstāves pabalsti netiek piešķirti visiem, kuriem tie pienākas un ir nepieciešami, šopavasar ir jūtama viļņošanās par vakcinācijas organizēšanu. Bieži dzirdams viedoklis, ka tiem iedzīvotājiem, kuri vēlas vakcinēties, tādas iespējas nav. (Savukārt visi, kuri jau varētu vakcinēties, nesteidzas to darīt.)

Valoda pandēmijas laikā

Attieksme pret latviešu valodu mūsu sabiedrībā asas diskusijas raisa bieži. Arī patlaban, pandēmijas laikā, virmo strīdi par to, cik daudz par vakcināciju un Covid-19 ierobežošanas pasākumiem jāstāsta ne tikai latviski, bet arī citās valodās. Jāatgādina, ka Valsts valodas likums nosaka – Latvijā "valsts valoda ir latviešu valoda" un "ikviena cita Latvijas Republikā lietotā valoda, izņemot lībiešu valodu, ir uzskatāma par svešvalodu".

Iedzīvotāji varētu aizbraukt

Nozares, kas saistītas ar preču ražošanu, jau gandrīz 13 pandēmijas mēnešus turas labi. Turpretī pakalpojumu nozarēm un visām tām jomām, kas orientējas uz cilvēku pulcēšanos un pārvietošanos, klājas smagi, jo Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestie ierobežojumi joprojām pilnībā vai daļēji paralizē to darbu.

Laba ideja nepareizā laikā

Tikai trīs mēneši palikuši līdz 1. jūlijam, kad atbilstoši nodokļu reformai gaidāmas izmaiņas, kas attieksies uz cilvēkiem, kuri veic nodokļu maksājumus tā dēvētajos alternatīvajos režīmos (piemēram, uz pašnodarbinātām personām). Turklāt ir paredzēts, ka no 1. jūlija būs spēkā valsts sociālās apdrošināšanas (VSA) minimālās obligātās iemaksas, kas tiek saistītas ar Latvijā noteiktās minimālās algas lielumu – 500 eiro.

Divas atšķirīgas Latvijas

Pandēmijai ieilgstot, aizvien biežāk tiek uzsvērts, ka pieaug atšķirības starp tām nozarēm, kurām jau kopš pagājušā gada marta pilnībā vai daļēji aizliegts strādāt, un tām, kuras Covid-19 izplatībai ieviestie ierobežojumi ietekmē minimāli vai nemaz. Turklāt pēdējā laikā vērojams, ka padziļinās plaisa, kas šķir Covid-19 krīzes vairāk vai mazāk skarto privāto sektoru no valsts pārvaldes, kuras finansiālo situāciju pandēmija nav pasliktinājusi.

Pēc pandēmijas atgūšanās notiks strauji

Lai gan Baltijas valstu tautsaimniecībā ir vērojamas atšķirīgas nianses, tomēr Covid-19 pandēmijas laiks nav radījis milzīgus kontrastus starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomisko situāciju. Šāds secinājums izriet no bankas Luminor ekspertu pētījumiem, kurus nesen prezentēja šīs bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Uzņēmēju balsīm ir nozīme

Gads, kas aizritējis kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, atklājis ne tikai to, kā negaidītas krīzes situācijā reaģē mūsu sabiedrība un valdība, bet arī to, kādu stratēģiju īsteno uzņēmēju organizācijas. Jāatgādina, ka dažādas biznesa jomas pārstāv Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), turklāt tieši šodien notiek LTRK Padomes un prezidenta vēlēšanas. Paralēli LDDK un LTRK darbojas arī specializētās nozaru biedrības un asociācijas.

Vai Eiropa spēs vienoties?

Eiropas Savienība (ES) turpmāk rīkosies vienoti! Šāds vēstījums no ES vadošajām institūcijām skanēja pirms gada, neilgi pēc tam, kad, sākoties Covid-19 pandēmijai, dalībvalstis nesaskaņoti ierobežoja ES iekšējo robežu šķērsošanu. (Jāatceras, piemēram, situācija, kāda izveidojās pie Vācijas un Polijas robežas tad, kad Polija daļēji aizliedza autotransporta tranzītu.)

Eksports šūpojas pandēmijas šūpolēs

Covid-19 pandēmijas ietekmē šis gads sācies ar eksporta kritumu. Janvārī, vērtējot gada griezumā, Latvijas preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājusies par 0,9%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Vai mūsu valsts atpaliks?

Covid-19 uzliesmojums Igaunijā pieklusinājis mūsu valstī jau gadiem skanošo apgalvojumu, ka pie ziemeļu kaimiņiem viss ir labāk nekā pie mums. Spriežot pēc informācijas, kas raksturo epidemioloģisko situāciju Igaunijā un arī mūsu dienvidu kaimiņzemē Lietuvā, var secināt, ka neviena no tām nav atradusi tādu izcilu risinājumu Covid-19 izplatības ierobežošanai, kāds Latvijā vispār nevienam nebūtu ienācis prātā. Gan Igaunijā, gan Lietuvā raitāk veicas ar vakcināciju, turklāt ar vakcinācijas organizēšanu nav radīts tik gigantisks haoss kā Latvijā, taču arī tur Covid-19 vēl nav uzvarēts. Jāpiebilst, ka gan Igaunijas, gan Lietuvas pieredze arī rāda – valdības maiņa Covid-19 krīzi nemazina.