Izstādē skatāmi ne tikai tērpi un aksesuāri no plašās Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas, bet arī velosipēdi, riteņbraukšanas piederumi, fotogrāfijas un citas riteņbraukšanas vēstures liecības no Liepājas muzeja krājuma, Saulkrastu velosipēdu muzeja, Jāņa Seregina, Toma Ērenpreisa, Alda Atholda un Mārtiņa Belicka kolekcijām. Interesanta sava laika liecība ir arī velosipēdu ražotāju katalogi, kas liecina gan par reklāmas tendencēm, gan tā laika valodas stilu.
Mūsdienu tūrisma industrijas pārstāvjiem būs interesanti uzzināt, ar kādiem maršrutiem " apceļot skaisto Latviju" kārdināja 20.–30. gadu velobraucējus. Piemēram, "cik skaistas ir mūsu dzimtenes āres, cik ļoti tā no sirds var iemīļot, to īsti redz un jūt tikai tas, kas mūsu krāšņās zemes romantiku, vēsturisko pieminekļu varenumu var baudīt nenoguris, spirgts un laimīgs! Un tāds ir – ikviens LIVA braucējs!". Savukārt Norādījumos velosipēdistiem ieteikts "nežēlot santimu sīkam remontam pie laba meistara" un braukt, "kā satiksmes noteikumi to prasa". Kopumā, piemēram, G. Ērenpreis velosipēdu fabrikas katalogā secināts, ka "mūsu jaunatnei velosipēds ir visnoderīgākā un reizē arī nepieciešama manta".
Tiek uzskatīts, ka velosipēds radies XIX gadsimtā. Nav iespējams piešķirt izgudrotāja statusu vienai konkrētai personai. Viens no pirmajiem, kas izgudroja kaut ko līdzīgu divritenim, bija vācu barons Karls fon Dreiss. Viņa 1818. gadā patentētajam izgudrojumam nebija pedāļu un ķēdes, taču izgudrojums bija revolucionārs, jo tika radīta vadāma transporta vienība, ko ar muskuļu spēku darbināja cilvēks. Nākamais pavērsiens divriteņa izveides vēsturē bija XIX gs. 60. gados Francijā, kad pirmoreiz tika izveidots divritenis ar pedāļiem. Pirmais veiksmīgu konstrukciju ar ķēdes piedziņu pakaļējam ritenim 1885. gadā ieviesa britu izgudrotājs Džons Kemps Starlejs.
Velosipēdu rūpniecībai Latvijā pamati likti pirms vairāk nekā simt gadiem – 1886. gadā dibināta Aleksandra Leitnera fabrika, 1895. gadā – Johana Kronberga darbnīca un Pētera Ozolnieka fabrika Rīgā, bet 1899. gadā – brāļu Antonišķu darbīca Liepājā. XX gs. pirmajā pusē Latvijā, tajā skaitā Liepājā, darbojās vairāk nekā 70 lielu un mazu uzņēmumu, tika nodarbināti daudzi tūkstoši strādnieku, mehāniķu un citu speciālistu.
Liela uzmanība pievērsta brāļu Antonišķu velosipēdu fabrikai Līva Liepājā, kas bija viena no lielākajām velosipēdu fabrikām Latvijā. Brāļi Teodors un Heinrihs Antonišķi to izveidoja Liepājas saimnieciskā uzplaukuma laikā. Fabrika Līva nodarbojās ne tikai ar velosipēdu izgatavošanu, bet arī laboja rakstāmmašīnas un šujmašīnas un vēlākajos gados remontēja automobiļus un motociklus. XX gadsimta 30. gados velosipēdu marka Līva kļuva pazīstama visā Latvijā. Tās ražošanas apjoms bija līdz 1000 velosipēdiem gadā.
Izstādē izlasāma arī modes pētnieka un kolekcionāra Aleksandra Vasiļjeva eseja par modes un sporta savstarpējo mijiedarbību cauri laikiem: "Sporta modes ietekmē pēdējo gadsimtu laikā parādījās kopējā tendence padarīt apģērbu vienkāršāku, ērtu, kas ļautu novērst sabiedrības kārtu atšķirības. Ar jauno tehnoloģiju un materiālu parādīšanos sporta aksesuāri arvien pārliecinošāk ieņēma savu vietu ikdienas dzīvē. Tie bija sporta apavi, kuri parādījās modē 80. gados un palikuši par modes lietu arī mūsdienās."