Epidemiologi, infektologi, sabiedrības veselības speciālisti, molekulārbiologi, farmaceiti, bioķīmiķi, bioinformātiķi, juristi, ekonomisti, politologi, psihologi, komunikācijas speciālisti un citi RSU zinātnieki līdz gada nogalei intensīvi strādās septiņos projektos, kurus apstiprinājusi Latvijas Zinātnes padome (LZP) valsts pētījumu programmas Covid-19 seku mazināšanai ietvaros.
RSU trīs projektus vada, bet četros ir partnera statusā.
LZP izsludinātās valsts pētījumu programmas virsmērķis ir ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību, aizsargāt iedzīvotājus un, īstenojot augstas gatavības zinātniskos projektus, steidzami atjaunot ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi.
Pētījumi tiek īstenoti trīs tematiskajās jomās: veselības aprūpe un sabiedrības veselība, inženiertehniskie risinājumi, kā arī tautsaimniecība un sabiedrības labklājība. Kopumā līdz 2020. gada 31. decembrim paredzēts īstenot 10 projektus, kurus augstu novērtējuši starptautiskie zinātniskie eksperti, vēsta LZP. Vidējais ekspertīzes konsolidētais vērtējums ir 12,98 no 15 iespējamajiem punktiem.
Zinātnes mobilizācijai cīņai pret vīrusu no valsts budžeta kopumā atvēlēti teju pieci miljoni eiro.
Kā informē Gediņa, apjoma un finansējuma ziņā lielākie ir RSU Sabiedrības veselības institūta vadošās pētnieces docentes Andas Ķīvītes-Urtānes vadītais projekts Covid-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana, Infektoloģijas katedras vadītājas profesores Ludmilas Vīksnas vadītais projekts Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem un RSU Komunikācijas studiju katedras pētnieces Alises Tīfentāles vadītais projekts Dzīve ar Covid-19: novērtējums par koronovīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē.
“Šī Latvijā ir unikāla pētniecības programma – dinamiska, starpdisciplināra un vērsta uz plašu sadarbību starp zinātniskajām institūcijām," stāsta RSU Zinātnes departamenta direktore Liene Ņikitina-Zaķe. Viņa uzsver, ka liela nozīme bija ārkārtas situācijas sākumposmā izveidotai datubāzie ar iespējamajām pētniecības tēmām, kādas varētu realizēt RSU pandēmijas kontekstā, nemitīgi to papildinot.
Zinātnes departamenta direktore informē, ka laikā, kad tika izsludināta valsts pētījumu programma, pētniekiem jau bija idejas un uzsākti projekti, kā arī bija iegūtas visas nepieciešamās atļaujas pacientu paraugu ievākšanai un izmantošanai, kas palīdzēja operatīvi samobilizēties.
Ņikitina-Zaķe uzsver, ka īpašs paldies jāsaka arī Borisa un Ināras Teterevu fondam, kas piešķīra finansējumu Covid-19 pacientu iesaistīšanai. Tiek ievākti bioloģiskie paraugi un fenotipiskie dati, kas turpmāk tiks izmantoti vīrusa un slimības izpētei, tostarp arī valsts pētījumu programmas ietvaros.
RSU Zinātnes departamenta direktore pauž gandarījumu, ka apstiprinātie projekti ir viens otru papildinoši. Piemēram, projektā Covid-19 saistīto paraugu biobankas un asociēto datu integrētās platformas izveide Latvijā tiek ievākti dati, kurus pēcāk analizē profesores Vīksnas vadītajā projektā.
Mijiedarbība un datu apmaiņa noritēs arī starp medicīnas un veselības aprūpes, kā arī sociālo zinātņu projektiem, norāda Gediņa. Turklāt iegūtie dati būs atvērti un pieejami lietošanai citiem pētniekiem un sabiedrībai kopumā.