Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +20 °C
Skaidrs
Sestdiena, 4. maijs
Viola, Vizbulīte, Vijolīte

Draudi liek Somijai stiprināt aizsardzību

Somijas valdība gatavojas nākamnedēļ – 8. martā – iepazīstināt parlamentu ar nesen apstiprināto valdības ziņojumu par aizsardzības politiku, ziņojumā konstatēta apdraudējumu palielināšanās Baltijas jūras reģionā laikā pēc Krimas okupācijas, paredzēta ievērojama Somijas bruņoto spēku palielināšana "krīzes" gadījumā, kā arī papildu 55 miljonu eiro piešķiršana aizsardzības spēju palielināšanai ik gadu, vēsta Helsinkitimes.fi.

Krievija jau paudusi bažas par iespējamo Somijas un tās kaimiņvalsts tuvināšanos NATO. Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība ziņo, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, pagājušajā nedēļā tiekoties ar Zviedrijas ārlietu ministri Margotu Valstrēmu, teica: "Mēs atkārtoti esam devuši augstu vērtējumu Zviedrijas un arī Somijas politikai, kas paredz nepievienošanos blokiem militārajā jomā. Mēs to uzskatām par būtisku reģionālajai stabilitātei Baltijas reģionā un Eiropā kopumā."

Somijas valdības 17. februārī publiskotajā Aizsardzības politikas ziņojumā ir konstatēts, ka drošības situācija Somijas apkārtnē ir pasliktinājusies pēc Krimas okupācijas un konflikta Austrumukrainā. Baltijas jūras reģionā audzis militārais saspīlējums. Baltijas jūras reģiona militāri stratēģiskais nozīmīgums ir pieaudzis, kas nozīmē arī militāro aktivitāšu intensificēšanos. Kolas pussala saglabājot īpašu svarīgumu Krievijai kā tās stratēģisko ieroču bāzēšanas vieta.

Konstatēts, ka Somijas kaimiņvalstis, kas atrodas Eiropas Savienībā un NATO, uz to reaģējušas ar aizsardzības spēju stiprināšanu, aizsardzības sadarbības attīstīšanu. Uzsvērts, ka Zviedrija no fokusēšanās bruņoto spēku attīstībā uz krīzes menedžmentu atgriezusies pie fokusēšanās uz valsts aizsardzību un atkal pastāvīgi izvieto ieročus un karavīrus Gotlandē. Lietuva atjauno obligāto karadienestu.

"Krievijas mērķis ir stiprināt tās lielvaras statusu, tās mērķis ir ietekmes sfērā balstīts drošības režīms. Līdzās ieilgušajam konfliktam Ukrainā Krievija īpaši nodemonstrējusi attīstīto vidēja darbības gaisa triecienu spēju Sīrijas karā. Tā ir attīstījusi militāro spēju, pastiprinājusi to rietumu virzienā un arktiskajos apgabalos. Krievijas mērķis ir mest izaicinājumu NATO spējām aizsargāt Baltijas valstis un Austrumeiropu, gadījumā ja uzliesmo militāra krīze. Krievija izvieto tāla darbības rādiusa ieroču sistēmas, kas var iznīcināt mērķus un izveidot neaizsniedzamas zonas gaisa telpā un ūdeņos bez brīdināšanas un ļoti īsā laikā," teikts ziņojumā.

Visu rakstu lasiet pirmdienas, 27. februāra, avīzē Diena!

Top komentāri

Kad visa Eiropa
K
tikai drudžaini atbruņojās (2011. gadā), pundurelis pēkšņi sāka nomainīt Lugas 26. raķešu brigādē raķetes Točka-U ar tālumu 120 km uz Iskanderiem ar tālumu 500, noklājot pusi Somijas un visu Igauniju un Latviju. Tad somi arī izdarīja visus vajadzīgos secinājumus, iepirka jeņķu raķetes JASSM ar tālumu arī 500 km un sāka pārapbruņot armiju. Krievi pierasti bļāva par ugrozu miram
Jepishatovs
J
kāartīgs krievs jūtas stabili tikai tad , ja viņam plinte vienīgajam visā mājā
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis
Vismaz par vienu varam pateikt paldies Putinam ! Ne tikai Ukraina, bet visa eiropa ir stiprinājusi savas armijas !
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits