Bija cerējis vairāk
LG vairs neklājas saukt par monopolu, jo klientiem ir dota iespēja izvēlēties alternatīvu piegādātāju.
Pirmā diena, kad dabasgāzes lietotājs faktiski varēja nomainīt piegādātāju, bija 1. maijs, un agrāko monopolu pametuši vismaz 350 klientu. Tādi ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja Rolanda Irkļa dati, kas raksturo situāciju uz 10. augustu. Pēc AS Eesti Energia meitas uzņēmuma SIA Enefit valdes priekšsēdētāja Jāņa Bethera sacītā, Enefit klientu skaits šobrīd pārsniedz 250. No tiem 10% gada patēriņš ir lielāks nekā 0,5 miljoni kubikmetru. (Pēc LG aplēsēm, uzņēmumu ar gāzes patēriņu virs 0,5 miljoniem kubikmetru gadā Latvijā ir ap 150.)
SIA Enefit vadītājs kā priekšrocību min uzņēmuma plašās manevra iespējas. Liela daļa klientu pērk gan gāzi, gan arī elektroenerģiju, tādējādi uzņēmums veido vēl ciešākas attiecības ar klientiem un nodrošina iespēju ar vienu kontaktpersonu risināt enerģijas – elektrības un gāzes – iegādi Baltijā un Polijā, nākotnē arī Somijā un Zviedrijā, uzskata Bethers.
Viņš vērš uzmanību uz to, ka vismaz 30% no Baltijā importētās gāzes jātirgo caur biržu, lai būtu vērojama lielāka likviditāte. Taujāts par to, kāda ir LG piegāžu daļa paša Enefit gāzes iepirkumā, Bethers vien norāda, ka iepirkumam izmanto visas tirgū esošās iespējas. Potenciālie piegādātāji ir arī bijušie trīs Baltijas valstu dabasgāzes monopolisti – visi, kam ir līgums ar AS Gazprom.
LG pārstāvji, lūgti komentēt pārmaiņas gāzes tirgū, rakstiskā atbildē norāda, ka patlaban esot grūti spriest par to, cik lielu tirgus daļu pēc dabasgāzes tirgus liberalizācijas zaudējusi LG. Esot daļa klientu, kas mainījuši dabasgāzes piegādātāju, bet LG joprojām ir arī dabasgāzes vairumtirgotājs, kas nodrošina ar dabasgāzes piegādēm arī jaunos Latvijas dabasgāzes tirgus spēlētājus. Līdz ar to daļa patērētāju ir tikai izvēlējušies citu starpnieku LG piegādātajai dabasgāzei.
No uzņēmuma pašlaik patērētās gāzes 17% nenāk no LG, informē AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, norādot, ka Latvenergo savās Rīgas termoelektrocentrālēs (TEC) jau izmantojis caur Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli importēto dabasgāzi.
Tā kā Latvenergo nodrošina apmēram 40–45% no gāzes patēriņa Latvijā, tas arī lielā mērā nosaka, kā mainās LG tirgus daļa. Pat pieņemot, ka citi tirgus dalībnieki ir tikai starpnieki, kas vairumā iepērk gāzi no bijušā monopolista un tad to cenšas tālāk pārdot klientiem, Latvenergo informācija liecina, ka bijušais gāzes monopoluzņēmums zaudējis kā minimums 5% no mūsu valsts gāzes tirgus.
Žīgurs norāda, ka Latvenergo cerēja – pēc gāzes tirgus atvēršanas varēs sagaidīt lielākus alternatīvo piegāžu apjomus, patlaban tie esot diezgan ierobežoti.
Nākotne rādīs
24. septembrī SPRK bija reģistrējusi 33 gāzes tirgotājus, taču reāli tirgū joprojām darbojas pavisam neliels skaits uzņēmumu. AS Conexus Baltic Grid (Conexus) skatījumā par aktīvu vai potenciāli aktīvu dabasgāzes tirgus dalībnieku var uzskatīt tikai to kompāniju, kam noslēgti līgumi par pārvades sistēmas lietošanu un balansēšanu. Septembra otrajā pusē šādi līgumi bijuši 17 kompānijām. Viennozīmīgi noteikt, kuri no šiem uzņēmumiem būs aktīvi spēlētāji Latvijas gāzes tirgū, bet kuri darbosies pārrobežu pārvades nodrošināšanā, nevarot, skaidro Conexus.
No gāzes pārvades sistēmas operatora minētajām 17 kompānijām deviņas noslēgušas līgumus arī par Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) lietošanu, ko jau varētu vērtēt kā nopietnāku pieteikumu dalībai tirgū. Savukārt, pēc SPRK datiem, aktīvo gāzes tirgotāju skaits, kam noslēgts līgums vismaz ar vienu klientu, šoruden ir sešas.
Vērtējot pēc darījumu skaita, nekāds īpašs izrāviens vasaras otrajā pusē un rudenī nav noticis. Ja salīdzina ar jūliju, tad pieauguma nav – arī septembrī vidēji dienā tāpat tiek veiktas desmit jaudas rezervēšanas un nominācijas darbības, informē Conexus. Jūlijā vidējais jaudas rezervācijas apjoms bija 62,7 gigavatstundu (GWh) dienā, bet dati uz 21. septembri liecina, ka vidējais jaudas rezervēšanas apjoms pieaudzis līdz 335 GWh dienā. Conexus to skaidro ar aktīvo dabasgāzes iesūknēšanas sezonu Inčukalna PGK.
Zināms, ka jūlijā un augustā strauji pieauga gāzes plūsma no Lietuvas gan uz Inčukalna PGK, gan arī tranzītā uz Igauniju. Bažas par to, ka Inčukalna PGK brīvā tirgus situācijā kļūs tukša, SPRK padomes priekšsēdētājs Irklis nosaucis par nepamatotām, taču līdz galam krātuve arī piepildīta netikšot, jo Krievija savu gāzi tajā vairs neglabā.
Uz 2017. gada 12. septembri Inčukalna PGK piepildījums bija 36,4%. Pozitīvs iespaids tā nodrošināšanā Irkļa skatījumā bija Conexus piedāvātajām cenu atlaidēm, kas sekmēja klientu intereses pieaugumu. Analizējot situāciju kopumā, viņš akcentē arī lielo dabasgāzes tirdzniecības cenu amplitūdu tirgus atvēršanās brīdī – gāzes tirdzniecības cena jūlijā esot svārstījusies no 17,01 eiro/megavatstundā (MWh) līdz 20,53 eiro/MWh. Irklis uzskata – Latvijas gāzes tirgus pēdējo gadu laikā ir nostabilizējies un būtisks kritums vai pieaugums tajā nav gaidāms.
benzīns