Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +10 °C
Skaidrs
Trešdiena, 15. maijs
Sofija, Taiga, Airita, Arita

Dabas Diena

Ziemas pārgājienu plusi © DIENA

Rudens, ziema un agrs pavasaris ir mani iecienītākie pārgājienu gadalaiki. Pavasarī brīvdienas paiet, rosoties dārzā, bet vasarās garus maršrutus negribas mērot, jo karstumā iet ir grūtāk un katrs līdzi paņemtais somas kilograms aug un spiež proporcionāli noietajiem kilometriem, kož odi un dažādi citi nepatīkami kukaiņi, ir riski apdegt saulē. Protams, šad tad kādu ainaviski skaistu vietu izstaigāju arī vasarā, bet vēsajā sezonā tomēr biežāk. Galvenais ir sagatavoties!

Ledus dekors © DIENA

Kad gaisa temperatūra diennaktī stabili turas virs nulles, kopā ar bērniem varam izgatavot ledus dekoru ar dabas materiāliem, vienlaikus apgūstot gan radošu darbošanos, gan fizikas likumu pamatus

Pa Amatas senielejas ģeotaku © DIENA

Kurš tad Zvārtes iezi nezina? – Kaut kā līdzīgi es līdz šim domāju, līdz attapos, ka tā arī neesmu to klātienē redzējusi. Jā, tas ir ļoti populārs objekts un brīvdienu galamērķis, arī ņemot vērā, ka Amata ir viens no laivošanas topa maršrutiem, taču, tā kā neprotu peldēt (zinu, kauns), laivošana un citi, ar pārvietošanos pa ūdeni saistīti laika pavadīšanas veidi saprotamu iemeslu dēļ nav mani iecienītākie brīvdienu prieki.

Ērti, bet vai videi draudzīgi? © DIENA

Pēdējos gados cilvēkus, kas automašīnas, sabiedriskā transporta vai velosipēda vietā izvēlas pārvietoties ar elektrisko skrejriteni jeb skūteri, redzam arvien biežāk. Kā atzīst šo skrejriteņu ražotāji un lietotāji, šis ir gana ātrs un ērts veids, kā pārvietoties pa pilsētu. Taču cik elektriskais skrejritenis ir dabai draudzīgs braucamrīks, un kas mums būtu jāņem vērā, ja vēlamies iegādāties to savā īpašumā?

Lasāmviela zaļākai dzīvošanai © DIENA

Tāpat kā nav nepiemērotu laikapstākļu pastaigām dabā, nav arī nepiemērota laika grāmatu lasīšanai. Turklāt sezonā, kad dienas sarāvušās pavisam īsas, mūsu aktivitātes ierobežo mājsēde un pandēmija un vairāk laika nekā gribētos nākas pavadīt iekštelpās, grāmata ir izcils palīgs trauksmes un vientulības mazināšanai, bet par visiem labumiem, ko lasīšana vēl mums sniedz, nav taču nemaz jāatgādina, vai ne?

Lai tik pūš! © DIENA

Latvijā tikai aptuveni divi procenti elektroenerģijas tiek iegūti no vēja enerģijas, kaut arī Eiropas tendences virzās uz aizvien zaļākiem enerģijas ieguves veidiem, un, par spīti dažādiem mītiem un aizspriedumiem, vēja enerģija tāda ir. Ap 60% no elektroenerģijas mūsu valstī nodrošina hidroelektrostacijas, un to varam savā ziņā dēvēt par zaļu. Vides aktīvisti gan teic, ka arī šeit ir riski, piemēram, upju ekosistēmām, kas saistīti ar aizsprostiem un vēl citiem aspektiem.

Nevis apēst, bet izpētīt sēnes © DIENA

Ne vienmēr doties sēnēs nozīmē ņemt līdzi groziņu. Aug to sēņotāju skaits, kuri nazīša vietā izvēlas fotokameru, lai sēni iemūžinātu. Vērot sēnes šķiet daudzsološāk nekā putnus. Sēne neaizspurgs gaisā. Tiesa, Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere nav tik optimistiska, sakot, ka arī sēne var vienu dienu būt, bet nākamajā jau pazust no tās atrašanās vietas.

Paveiktais mazo ērgļu aizsardzībai © DIENA

Septembrī noslēdzās Latvijas Dabas fonda īstenotais Eiropas Savienības LIFE programmas projekts Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā, kas paveicis nozīmīgu darbu šīs sugas saglabāšanai.

Dari pats: Lupatiņa tīrīšanai no sintētiska tīkliņa © DIENA

Lielveikalos augļi un dārzeņi mēdz būt safasēti plastmasas maisiņos, kā arī tīkliņos no sintētiska materiāla. Nezinot var šķist, ka videi draudzīgāk ir pirkt tos, kas tīkliņā, jo izskatās, ka tur ir mazāk plastmasas. Taču tīkliņš ir mazāk "zaļa" izvēle, jo to atšķirībā no maisiņa nav iespējams nodot pārstrādei.

Zaļdomātāju diena © DIENA

Kādā vecā dziesmiņā ir rindas "..par zaļu pat vēl zaļāks bij’ mūsu skolas laiks.." – tolaik, kad tā tapa, ar "zaļu" bija domāts pavisam kas cits, nekā parasti mēdzam teikt mūsdienās, un pavisam citā kontekstā varam uzdot jautājumu – cik zaļa jeb videi draudzīga ir mūsdienu studentu dzīve?

Idejas saturīgiem kino vakariem © DIENA

Ne tikai laikapstākļi liecina, ka rudens jau ir klāt, kaut oficiāli rudens iestāsies septembra beigās – 22. septembrī sāksies astronomiskais rudens. Meteoroloģiskais jeb termālais rudens daļā Latvijas gan jau ir klāt, tas iestājas, ja vismaz piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par +15 grādiem, un tā vietām notika jau augusta nogalē.

Vairāk Dabas Diena