Aivars Eipurs

Izvēle vai privilēģija: es lasu dzeju, tu - nē, vai otrādi

Iepriekšējā sabiedriskajā formācijā dzejnieki tautā bija slavenāki, taču ne jau tikai dzejas dēļ. Vienkārši dzeja pildīja citas funkcijas – ja tādas pildītu šodien, tad par tādu dzeju maz kas priecātos. Tā būtu kā laušanās ērtās durvīs. Taču tas nenozīmē, ka nebūtu par ko protestēt. Arī šeit uz vietas – taču nav viegli to izdarīt spilgti, jo to rakstīt Ēzopa valodā pie vārda brīvības nav jēgas.

17. septembris, 2012, 13:25

Vīterotāja priekšrocības

Draugos es neesmu. Man tāpat daudz draugu. Kam nav – lūdzu! Vai nav jocīgi: satiec kādu uz ielas, paejiet viens otram garām, sveicinoties vai pat nē, tad pēc desmit metriem (ne mazāk) nez kādēļ abi reizē pagriežaties un viens iesaucas: "Eu, tu tak` man esi draugos! Un tad, labākajā gadījumā, pamājuši viens otram, abi turpināt ceļu, tā arī nesākot viens ar otru runāt.

26. jūlijs, 2012, 17:25

Ceļš uz nemākslu

Līdz ar tehnoloģiju attīstību un daudzām iespējām mēs piedzīvojam daudz ko neparastu. Tā Platons ir kļuvis par rakstnieku. Latvijā daudzi, pat nezinot neko par Platonu, nupat kļūst par dzejniekiem. "Nekad laikam Latvijā nav tā plaucis diletantisms kā tagad. Saimniecībā, politikā, tēlojošās mākslās, bet jo sevišķi rakstniecībā.

13. jūlijs, 2012, 10:50

Ar grāmatu vasarā

Dzejas un prozas baudīšanai arī ir sava gadalaiku smarža.

28. jūnijs, 2012, 11:38

Es ēdu no kāda rokas tikai vienu dienu

Ja saskaitītu šīs „vienas dienas”, sanāktu daudz vai ne? Joks, kurā, gluži kā līdzībā, ir daļa patiesības. Apzināti neliku virsrakstā „rakstnieki” vai „mēs”, jo atradīsies daudzi, kas teiks, ka nekad nav ēduši no kāda rokas. Es par sevi arī uzreiz neatcerēšos, bet vai nav tā kā Vladimira Visocka dziesmā: _.

11. jūnijs, 2012, 12:00

Literārā akadēmija - latviešu literatūras lielais notikums

Pirms nedēļas portāla satori.lv redakcijas telpās notika diskusija, kurā piedalījās rakstniecības nozares pārstāvji Jānis Oga, Liāna Langa, Dace Rukšāne, Māris Bērziņš un šī raksta autors, kā arī literatūras skolotājs no Teikas vidusskolas Lauris Bokišs. Kopš 22. maija ar diskusijas gaitu, kā arī ar lasītāju komentāriem var iepazīties minētajā portālā.

24. maijs, 2012, 0:00

Kas būs tālāk? Pārdomas pirms tikšanās ar kultūras ministri

„Apgāzta ar atbalstu” – asprātīgs teiciens ministrei padevies, īsta mīkla galvas lauzīšanai. Taču tas nav likumprojekta teksts, tāpēc neizsmiešu. Mēs paši daudzreiz gribam, lai amatpersonas izsakās cilvēcīgi. Te tad arī ir tā cilvēcība.

16. maijs, 2012, 0:00

Divi tūkstoši eiro par dzejoli

Austriešu rakstniecei Ingeborgai Bahmanei ir stāsts ar nosaukumu Trīs ceļi uz ezeru. Man ir tikai viens ceļš uz upi, un vakar no rīta atklāju, ka tas ir apdraudēts. Šķērslis piekļuvei peldvietai ir plašie zemes darbi, kas tur varen izpletušies sakarā ar izmaiņām pie Lielupes pietekas Driksas. Kad biju ticis cauri un četras reizes iegremdējies līdz kaklam aprīļa Lielupē – jo kaut kad ir jāsāk –, tad, pliks spriņģodams pa pļaviņu, nospriedu, ka labi vien ir – vismaz kādu laiku, kamēr notiek šie pārveides darbi, cilvēku pie upes būs mazāk, un tikai tie, kuri nebaidīsies no būvlaukuma.

27. aprīlis, 2012, 14:53

Masu skati Golgātā

Lieldienu svinēšana pagāniem un kristiešiem atšķiras daudz vairāk nekā Ziemsvētku un Jāņu svinēšana. Pie vainas ir Kristus nāve pie krusta. Latviskās dzīvesziņas piekritējiem šī pirmslieldienu ciešanu mistērija iet secen. Tas nav ne labi, ne slikti, tā vienkārši ir. Daudzi, tostarp es, sevī vairāk vai mazāk rušina abas šīs atšķirīgās tradīcijas, gan pagānismu, gan kristietību.

5. aprīlis, 2012, 9:12

Kultūra pa logu

Igauņi skatījās somu televīziju, un, kā droši vien teiktu kultūras ministre, tāpēc viņi ir savādāki, uzvedas citādāk un labāk.

28. marts, 2012, 16:04

Politiskā stāja marta vidū

Šis raksts nav par 16. martu.

15. marts, 2012, 13:44

Informācijas telpa

Kas man varētu vēstīt pavasari plašsaziņas telpā, kamēr vēl nav sācies Lieldienu bums? Tāds klusums pirms lielo šūpoļu iekāršanas šķūņa vērbaļķos. Gribas veldzi pēc darba. Pēc komentētāju spiediena uzrakstīju "Teiksmu par referendumu" nevainojamā heksametrā, kur bija vairāki izdomātie plakātiskie pozitīvie varoņi kā padomju laikos, kā arī citi, dzīvāki un nemelnbaltāki, kuru prototipi bija Jeļena Jekateriņičeva-Avotiņa, Valērija Novodvorska, Alvis Hermanis, Viesturs Dūle, kā arī sliktais Lindermanis un šaubu plosītais, agrāk valsts valodai lojalitāti solījušais, tagad lielākais nodevējs Nils Ušakovs.

29. februāris, 2012, 10:06