Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +9 °C
Skaidrs
Piektdiena, 3. maijs
Uvis, Gints

Atis Klimovičs

Janukoviča loki beigušies

Lai kādus lokus centies mest Viktors Janukovičs, tie nav izdevušies tik graciozi kā otrajam Ukrainas prezidentam Leonīdam Kučmam, kurš bija īstens meistars tā sauktās daudzvektoru politikas īstenošanā. Izvēle ir izdarīta, tas ir krass Ukrainas pagrieziens Kremļa virzienā, ar kuru Janukoviču saista līdzīga izpratne par spēles noteikumiem.

Spēka demonstrējumi

Drauga vai arī stratēģiskā partnera uzticība un gatavība palīdzēt ir ārkārtīgi svarīgas lietas. Tās Latvijas valstij ļauj justies droši, taču der ielāgot, ka kaut vai tikai sava goda dēļ arī pašiem reiz vajadzētu prasties un samaksāt lielākus rēķinus par savu drošību. Līdz šim esam izdevuši par maz - tikai 1,1 procenta apjomā no iekšzemes kopprodukta.

Ne bailes, reāls vērtējums

Neafišētā aizsardzības nocietinājumu būvniecība ap Tbilisi ir realitāte, kas apliecina Gruzijas valdības secinājumus par drošības situāciju pēc piecu dienu kara 2008. gada augustā. Iespējams, tas varētu izraisīt neizpratni ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam un neapšaubāmi arī Radio SWH plus producentam, kas iebilst pret Krievijas negatīvā tēla ekspluatēšanu.

Vēstures nasta

Var tikai izteikt minējumus, ar kādu problēmu risināšanu šodien nodarbotos Rietumukraina, ja vien tāda valsts pastāvētu. Tādā gadījumā tur diezin vai atrastos vieta tādam pazemojošam politiskās izrēķināšanās procesam, kāds šo otrdien finišēja Kijevas tiesā. Šādai neauglīgai spriedelēšanai tomēr īsti nav vietas, jo politiskajā kartē ir daudz lielāks veidojums, apvienots ar kreisā krasta Ukrainu un krietni vien atšķirīgajiem valsts dienvidiem ar Krimu priekšgalā.

Neuzvar ne cerība, ne skepse

Ja nav sākusies smilšu vētra, kā tas bieži mēdz būt Afganistānā, lidojot uz Kabulu, iespējams labi iepazīt šīs valsts kalnaino ainavu. Skats pa lidmašīnas logu ļauj nojaust, cik fiziski smaga gadsimtiem ilgi bijusi dažādo šejienes tautu dzīve. Līdz pat mūsdienām lielākajai daļai no vairāk nekā divdesmit miljoniem afgāņu ik diena paiet gandrīz tādos pašos apstākļos kā pirms simt vai pieciem simtiem gadu.

Šaubas par Lukašenko

Deviņus miljardus vērtais prjaņiks, ko ES piedāvājusi dziļā krīzē iestūrējušajam un nu jau ceturto sroku lauzošajam Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko, ir iespaidīgs, taču nav pārlieku daudz ticības, ka par pēdējo diktatoru sauktais valsts galva varētu pieņemt piedāvātos noteikumus, kas ļautu saņemt milzīgos līdzekļus.

Principiāli pareizs lēmums

Nav patīkami, ka 20 gadu pēc neatkarības atjaunošanas nākas spriest par vēlamo valsts modeli nākotnē, par ko runāVienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, noraidot koalīciju ar Saskaņas centru. Lēmums pareizs, jo pārlieku lunkani šķiet valdībā ietikt gribošie saskaņieši. Nav šaubu - ir pareizi un principiāli pateikts, ka šādas izšķiršanās iemesls esot ideoloģiskas, nevis etniskas pretrunas ar SC.

Nav ziņu - labi

Aizvien retākas ziņas par notikumiem Afganistānā ir laba zīme - ziņu aģentūrām nav iemesla ziņojumu sagatavošanai un tātad nekas «interesants» nav atgadījies. Tas, kas medijiem saprotamu iemeslu dēļ šķiet intereses vērts, tāds pavisam neliekas pašiem šajā valstī dzīvojošajiem, kā arī visiem turp nosūtītajiem karavīriem, arī latviešiem - tā ir drošība, ka nevienam savējam nekas nav atgadījies.

Uz suverenitāti

Enerģētiskā atkarība no Krievijas ir pārlieku nopietna lieta, kas ne tikai noplicina katras individuālās saimniecības maciņa saturu, bet arī būtiski apgrūtina Baltijas valstu ekonomisko izaugsmi krīzes apstākļos un atstāj politisku iespaidu. Tas nozīmē, ka Latvijai, tāpat kā abām kaimiņvalstīm, šim jautājumam jāpievērš ārkārtēja uzmanība.

Vēlēšanas un NATO

Prezidenta Andra Bērziņa nesenās tikšanās laikā ar NATO ģenerālsekretāru Andersu Fogu Rasmusenu pausto viedokli, ka Latvija arī turpmāk pret aizsardzības jautājumiem izturēsies atbildīgi, nopietni der ielāgot visām uz Saeimu kandidējošajām partijām. Arī «ierindas» vēlētājiem, kuru lielākā daļa pirms 17.

Par Latviju un Gruziju

Nav daudz valstu nedz Eiropā, nedz arī krietni tālāk, ar kurām dažādu iemeslu dēļ būtu izveidojušās tik labas attiecības kā ar Gruziju. Gan valdību, gan cilvēku ikdienas kontaktu līmenī. Tā ir saprašanās, ko nosaka līdzīgs skats uz daudzām svarīgām lietām abu valstu dzīvē. Un tā veidojusies pagājušajā XX gadsimtā, ko latvieši un gruzīni iesāka, atrodoties vienā valstī - Krievijas impērijā -, no kuras atbrīvojās tikai vienu desmitgadi pirms šī gadsimta beigām.

Sekot lietuviešiem

Var tikai apbrīnot, ko publiski mēdz sarunāt pazīstami cilvēki. Investīciju baņķierim Ģirtam Rungainim gadījies izpausties, ka esot tikai viens veids, kā Latvijai izkļūt no ekonomiskās krīzes, un, lai to sasniegtu, vajadzētu pārdoties Krievijai. Nav joku diena 1. aprīlis, tāpēc nav skaidrs, ko domājis runātājs. Būtībā nav arī svarīgi, jo ne jau Rungainis ir pirmais, kas tā izsakās.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide