“Parasta saaukstēšanās sākas pakāpeniski – tad ir laiks un jauda atnākt līdz aptiekai un iegādāties simptomus mazinošus līdzekļus. Taču ar gripu ir pilnīgi pretēji – pēkšņi sākas spējas muskuļu un galvas sāpes, un ir tāds nogurums, ka nav iespējams piecelties no gultas,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. “Tāpēc ļoti svarīga ir savlaicīga simptomu atpazīšana un pareiza rīcība,” piebilst ārste Jana Osīte, “Centrālā laboratorija” vadītāja. “Analīzes ļauj precīzi noteikt slimības ierosinātāju un savlaicīgi pamanīt komplikāciju risku.”
1.posms – laimīgā neziņa
Posmu pirms parādās simptomi, sauc par inkubāciju – tā laikā vīruss vairojas elpceļos. Tāpat organismam ir nepieciešams laiks, lai imūnreakcija, kas izraisa lielāko daļu simptomu, aktivizētos un sāktu cīnīties pret vīrusu. Proti, gripas simptomi liecina par kauju vīrusa un imūnsistēmas starpā.
Te vietā jautājums, kurā brīdī gripa tiek saņemta un, iespējams, arī nodota tālāk. Sliktā ziņa – par aplipinātāju varat kļūt aptuveni dienu pirms jebkādu simptomu parādīšanās. Tāpēc, ja esat bijis ciešā kontaktā ar citiem, pabrīdināšana, ka arī viņi drīz varētu saslimt, ir no svara. Kāpēc tā? Protams, ikviens un jebkurā vecumā var saslimt ar gripu, taču ietekme katram būs atšķirīga. Tiem, kam imūnsistēma ir novājināta, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, atveseļošanās var ilgt ilgāk nekā vidēji, un komplikācijas (dažas no tām potenciāli dzīvībai bīstamas) ir nopietnākas.
1. līdz 3. diena – agrīnā stadija un simptomu parādīšanās
Biežāk sastopamie gripas simptomi ir:
- pēkšņs un spēcīgs drudzis (svīšana un drebuļi);
- muskuļu un locītavu sāpes;
- galvassāpes;
- nespēks un pārmērīga noguruma sajūta;
- klepus (parasti sauss);
- iekaisis kakls;
- iesnas.
Drudzis, drebuļi un kaulu laušana sākas vispirms, tikai vēlāk pievienojas klepus, iekaisis kakls un iesnas. “Ņemot vērā, ka daži gripas simptomi līdzinās Covid-19 izpausmēm, bieži ir nepieciešama laboratoriska izmeklēšana, lai precīzi noteiktu slimības ierosinātāju. Iespējams pārbaudīt gan atsevišķus infekciju ierosinātājus, gan izvēlēties analīžu paneļus, kas vienā reizē ļauj noteikt biežāk sastopamos vīrusus un baktērijas, tostarp A un B gripu, respiratori sincitālo vīrusu, Covid-19, garo klepu un pneimonijas attīstību veicinošas baktērijas,” norāda laboratorijas ārste Jana Osīte.
Ko darīt?
Dzert daudz šķidruma. Ūdens, tējas, sulas, siltas zupas un citi šķidrumi var palīdzēt organismam novērst dehidratāciju jeb atūdeņošanos, kas var rasties pastiprinātas svīšanas dēļ. Īpaši svarīgi tas ir bērniem, jo sevišķi zīdaiņiem, jo mazi bērni var dehidrēties ļoti ātri. Tāpēc mājās jābūt visam nepieciešamajam dehidratācijas novēršanai. Farmaceite Ērika Pētersone iesaka gripas sezonā jau laikus iegādāties gan tējas, gan minerālūdeni ar bagātīgu sāļu daudzumu, gan dzērienus ar elektrolītiem, jo tie palīdz saglabāt organisma šķidrumu. Aptiekā pieejams ir rehidratācijas šķīdums, kas noteiktās proporcijās satur nātriju, kāliju un glikozi.
Atpūsties. Ne velti mēdzam teikt, ka slimība ir jāizguļ. Miegs un samazināta slodze palīdz imūnsistēmai cīnīties ar infekciju.
Lietot pretsāpju līdzekļus. Paracetamols vai ibuprofēns var mazināt drudzi, galvas un citas sāpes. Līdztekus farmaceite stingri piesaka – bērniem un pusaudžiem nedrīkst dod aspirīnu Reja sindroma riska dēļ, kas ir reta, bet potenciāli letāla slimība.
Mazināt simptomus. Sūkājamās tabletes var palīdzēt mazināt nepatīkamās sajūtas, ko rada iekaisis kakls. Tām ir ļoti plaša izvēle gan ar dabiskām sastāvdaļām, piemēram, smiltsērkšķi, Islandes ķērpi, gan arī ar ķīmiskām vielām, kas mazina sāpes un kairinājumu. Savukārt bezrecepšu pretiesnu līdzekļi var atvieglot elpošanu, kas ir īpaši svarīgi naktīs. “Visbiežāk priekšroka tiek dota vietējiem dekongestantiem jeb pretiesnu līdzekļiem ar aktīvajām vielām, kas uz noteiktu stundu skaitu spēj samazināt deguna tūsku un atbrīvo degunu vieglākai elpošanai. Taču ar šiem līdzekļiem ir ļoti jāuzmanās, jo to lietošana nedrīkst pārsniegt 7 – 10 dienas, pretēja gadījumā var iedzīvoties nevēlamās blakusparādībās,” brīdina farmaceite un uzsver, ka šobrīd vadlīnijas paredz arī deguna skalošanu, kā samērā efektīvu metodi, taču tai nepieciešama speciāla ierīce un izotonisks šķīdums – arī tas ir pieejams aptiekā.
Palīdzēt imūnsistēmai. Lai gan pētījumi nav apstiprinājuši uztura bagātinātāju efektivitāti cīņā pret gripu, tie, kas satur, piemēram, C vitamīnu, cinku un plūškoka ogas, var atbalstīt imūnsistēmu.
Atsevišķa saruna Nr. 1 – kā rīkoties augsta riska pacientiem
Ja esat grūtniece, vecāka gadagājuma cilvēks vai arī jums ir kāda hroniska kaite, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, astma vai diabēts, jums ir augsts smagu gripas komplikāciju risks. Tādos gadījumos jau pašā slimības sākumā ieteicams konsultēties ar ārstu, lai uzsāktu nepieciešamo ārstēšanu ar pretvīrusu medikamentiem, kas parasti ir recepšu zāles. Tiesa, pretvīrusu līdzekļi visefektīvākie ir pirmajās 48 stundās pēc simptomu parādīšanās.
Atsevišķa saruna Nr. 2 – bērni un gripa
Dažiem ar gripu saslimušajiem var būt vemšana un caureja, taču šie simptomi biežāk sastopami tieši bērniem. Un tie nav vienīgie. Jāņem vērā, ka gripa bērnus var skart smagi un ārsta palīdzība būs vajadzīga bez liekas kavēšanās.
Zīdaiņiem un maziem bērniem var būt grūtāk atpazīt slimības un sāpju simptomus, tāpēc vecākiem jāuzmanās no tādām pazīmēm, kā nemierināma raudāšana, ēdināšanas grūtības vai neparasta miegainība.
Papildu ārkārtas simptomi bērniem ir šādi:
- lūpu vai nagu zilēšana;
- ātra, saraustīta elpa;
- raudāšana bez asarām, sausa mute, urinēšanas trūkums;
- simptomi mazinās, bet pēc tam atgriežas vai stāvoklis pasliktinās.
Ja saslimis bērns, obligāti jāvēršas pie ģimenes ārsta!
4.–7. diena – vēlīnā stadija un ceļš uz atveseļošanos
Pēc trijām dienām drudzis parasti sāk mazināties un, ja nerodas komplikācijas, nedēļas laikā izdodas atveseļoties. Pie ierastajām aktivitātēm var atgriezties, ja vismaz diennakti simptomi kopumā mazinājušies un drudža vairs nav.
7. – 14. diena – atveseļošanās
Lai arī pēc nedēļas jau skaitāmies veseli, gripa tik viegli neatstājas – nogurums vai klepus var saglabāties līdz pat divām nedēļām. Tāpēc, lai ātrāk atgūtos no slimības, joprojām jāsaglabā uz pilnvērtīgu atpūtu vērsts režīms (slodze jākāpina pakāpeniski) un jāēd iespējami veselīgi, rūpējoties par pienācīgu vitamīnu un minerālvielu devu.
“Šai posmā ir vērts rūpīgi ieklausīties savā organismā. Ja ilgāku laiku pēc slimības ir kādas sūdzības, piemēram nogurums, nespēks, muskuļu sāpes vai stīvums, ēstgribas trūkums, miega traucējumi, ir noteikti jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, lai atrastu piemērotus vitamīnus vai minerālvielas, kas varētu samazināt simptomus. Svarīgi pievērst uzmanību arī D vitamīna līmenim organismā,” rosina farmaceite.
Gripas sarkanie karogi
Lai arī gripas simptomi ir novājinoši, parasti, ja vien ievēro atbilstošu režīmu, to var pārslimot bez smagām sekām. Taču vienlaikus gripa ir bēdīgi slavena komplikāciju dēļ – visbiežāk attīstās pneimonija jeb plaušu karsonis, smagākos gadījumos miokardīts jeb sirds muskuļa iekaisums. Pievienojoties bakteriālai infekcijai, var attīstīties arī deguna blakusdobumu vai vidusauss iekaisums, it sevišķi bērniem.
“Tieši tādēļ ir ļoti svarīgi nepalaist garām brīdi, kad simptomi sāk mainīties vai pastiprināties. Analīzes palīdz novērtēt organisma stāvokli un savlaicīgi pamanīt komplikāciju risku,” uzsver ārste Jana Osīte, “Centrālās laboratorija” vadītāja. “Pilna asins aina un iekaisuma rādītāji, nepieciešamības gadījumā arī citi izmeklējumi, piemēram, lai noteiktu bakteriālas infekcijas izraisītāju, palīdz ārstam izvēlēties vispiemērotāko ārstēšanu.”
Speciālisti aicina sevišķu uzmanību pievērst sarkanā karoga simptomiem, kas liecina, ka medicīniskā palīdzība ir jāmeklē nekavējoties:
- sāpes krūtīs;
- apgrūtināta elpošana vai elpas trūkums;
- pastāvīgs reibonis;
- krampji;
- vērojama esošu veselības problēmu/simptomu pasliktināšanās.
Kā sevi pasargāt no gripas?
“Vakcinācija uzskatāma par labāko aizsardzības veidu. Ikgadējā gripas vakcīna palīdz imūnsistēmai daudz ātrāk atpazīt vīrusu un pāriet uzbrukuma režīmā. Lai gan vakcinācija negarantē, ka nesaslimsiet (tā ir aptuveni 40–60% efektīva infekcijas novēršanā), tomēr ir labākais veids, kā izvairīties no smagākas slimošanas un, kas vissvarīgāk – no komplikācijām,” uzsver farmaceite Ērika Pētersone.
Tā kā gripa mājo gaisā un to iegūstam ieelpojot, epidēmijas laikā jāizvairās no vietām, kur pulcējas daudz cilvēku, bet, ja tas nav iespējams, ir vērts valkāt respiratoru. Tam ir augsta līmeņa pasargājošas īpašības. Roku mazgāšana arī ir vērtīga iemaņa, kas, līdz ar labas kvalitātes respiratoru, var pasargāt ne tikai no gripas, bet arī virknes citu ziemas sezonas kaišu.