Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Atkritumu apsaimniekošana

Draudi ar maksātnespēju – šantāžas elements?

Pārskatot pēdējo pāris mēnešu laikā publiskajā telpā aktualizēto informāciju par dažādā veidā atklātajām nelegālajām izgāztuvēm visā Latvijā, nepamet sajūta, ka mūsu valsts patiesībā lēni, slepeni un vienlaikus diezgan mērķtiecīgi tiek pārvērsta par vienu lielu miskasti. Turklāt izskatās, ka šajā mērķtiecīgajā procesā savu roku pielikuši ne tik daudz kādi citvalstu sliktie uzņēmēji, sūtīdami uz Latviju gan parastus, gan bīstamus atkritumus, cik bāleliņi no pašu vidus, kuri saskatījuši vieglu peļņas iespēju. Jūrmala, Ozolnieki, Rīga, Ventspils – šīs pirmās nāk atmiņā, kad runājam par nekārtībām un normatīvu pārkāpumiem. Taču cik ir šādu vietu, par kurām mēs vēl nezinām, bet kuras ir tikpat bīstamas laika bumbas, un neviens nespēs uzņemties apgalvot, ka nepiedzīvosim tādu pašu ārprātu kā vasaras vidū Jūrmalā.

Atkritumu nāve - tā vēl nav beigas

Ko īsti drīkst un ko nedrīkst darīt ar slēgtajām izgāztuvēm jeb tādām vietām kā Pļavniekos par Ušakova kepku iesauktais atkritumu kalns? SestDiena pēta, ko īsti nozīmē atkritumu rekultivācija, ar ko atšķiras nelegālā izgāztuve no atkritumu poligona un cik bīstamas šādas vietas ir cilvēkiem.

Zaļākā valsts vai milzu izgāztuve?

Latvijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā nepieciešamas radikālas izmaiņas. No 2030. gada Eiropas Savienības valstīs tikai 5% atkritumu drīkstēs noglabāt, un tas faktiski ir tik daudz, cik paliek pāri pēc nepārstrādājamu atkritumu sadedzināšanas, ceturtdien lasāms avīzē Diena.

Atkritumu šķirošana jāveicina kompleksi – izglītojot, motivējot un sodot

Nesen publiskotie Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvaldes Eurostat dati liecina, ka Latvija ieņem 18. vietu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū atkritumu šķirošanā, un apsteidzam vien Eiropas dienvidu valstis. Ja vēlamies redzēt Latviju kā zaļāko valsti pasaulē, tad mums priekšā ir vēl daudz darāmā.

Roma iestigusi cīņā pret atkritumu kalniem

Sākoties jaunajai tūrisma sezonai, daudzu iecienītā Itālijas galvaspilsēta Roma kārtējo reizi iestigusi nespējā tikt galā ar atkritumu problēmu. Politisko ķīviņu un mafijas grupējumu iesaistīšanās vājinājusi cīņu pret atkritumu kalniem, un pagaidām nav palīdzējuši ne pērn ievēlētās Romas mēres Virdžinijas Radži solījumi, ne arī Romas atkritumu eksportēšana uz Austriju, kur tos izmanto elektroenerģijas ražošanai.

LTV: Atkritumu izvešanas monopols izdevīgs pašai Rīgas domei

Rīgas domes pieņemtais lēmums veidot monopolistu, kas turpmākos 20 gadus izvedīs rīdzinieku atkritumus, vispirms ir finansiāli izdevīgs pašai pašvaldībai. Šajā projektā katrs domes ieguldītais eiro var būt pat 347 eiro vērts, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Bažas par ilgtermiņa monopolu

Šodien Rīgas dome lems par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēlei Rīgā. Tas nozīmē, ka tiks rīkots konkurss, kura uzvarētājs ar Rīgas domi slēgs koncesijas līgumu, kas paredz, ka publiskais un privātais partneris nodibina jaunu kopsabiedrību. Izskanējušas bažas, ka modelis paredz ļoti ilgu līguma termiņu – 20 gadus –, un domes opozīcijas pārstāvis Nils Josts (Vienotība) jau iesniedzis priekšlikumu, ka līgumu slēdz uz desmit gadiem, tad izvērtē rezultātus un ir iespēja līgumu pagarināt.

RD uz 20 gadiem grib dibināt kopsabiedrību ar privāto atkritumu apsaimniekotāju

Rīgas dome plāno uz 20 gadiem slēgt publiskās un privātās partnerības līgumu, veidojot kopsabiedrību ar vienu atkritumu apsaimniekotāju, kas tikšot darīts, lai veicinātu dalīto atkritumu savākšanu pilsētā. Mājokļu un vides komitejas deputāti ceturtdien sēdē atbalstīja publiskās un privātās partnerības procedūras sākšanu sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēlei galvaspilsētā.

Preiļu novadā palielinās šķiroto atkritumu īpatsvars

No 4,79% 2015.gadā līdz 6,87% pērn Preiļu novadā ir pieaudzis šķiroto atkritumu īpatsvars, aģentūru LETA informēja SIA Preiļu saimnieks Atkritumu apsaimniekošanas daļas vadītāja Vineta Igolniece.

Atkritumu izvešanas izmaksu kāpumu jutīs pēc pāris mēnešiem

No 2017. gada 1. janvāra likme par vienas tonnas sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonos pieaugs divas reizes, un tā būs 25 eiro. To paredz Saeimas pieņemtie grozījumi Dabas resursu nodokļa (DRN) likumā. Atkritumu radītājiem likmes pieaugums maksu par nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu sadārdzinās par aptuveni 15 līdz 20%, prognozē Latvijas Zaļais punkts (LZP). Taču no nozares pārstāvjiem dzirdama arī vēl pesimistiskāka prognoze par iespējamo atkritumu izvešanas tarifu kāpumu pat par 30%.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide