Eiropas Komisija (EK) piektdien paziņoja, ka sociālais tīkls X maldina lietotājus ar savām zilajām atzīmēm verificētiem kontiem, tādējādi pārkāpjot Eiropas Savienības (ES) Digitālo pakalpojumu akta (DSA) prasības.
Par dažādu ikdienas procesu
digitalizācijas un datu analīzes
nozīmi pašvaldības darba
efektivizācijā Guntars Gūte
sarunājas ar Cēsu novada
domes priekšsēdētāju Jāni
Rozenbergu.
Pasaulē valda vispārizplatīts stereotips, ka digitālās transformācijas karognesēji ir drosmīgi inovatīvu tehnoloģiju izstrādātāji, kā arī biznesmeņi, kas saskata un izmanto šīs iespējas. Tiek uzskatīts, ka viņi dzen uz priekšu vispārējo digitālo attīstību, kamēr valsts sektori šajā jomā ir nedaudz senili. Daudzviet pasaulē tā arī ir. Taču Baltijā, un jo īpaši Latvijā, vērojams tieši pretējais – valsts digitalizācija ik gadu uzņem apgriezienus, un ir pamats runāt par to, ka Baltijas reģions kopumā uzrāda labus rezultātus publiskā sektora digitalizācijā.
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare Latvijā attīstījusies strauji un dinamiski. Tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2022. gada ceturtajā ceturksnī bija sasniedzis jau 6%. Tomēr jaunākais Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) liecina, ka digitālā attīstība Latvijā ir ievērojami lēnāka nekā mūsu kaimiņvalstīs un ES kopumā. Iespējams, ka mums tā jāuztver kā dzeltenā brīdinājuma kartīte: nevirzot digitālo transformāciju par valsts prioritāti, atpaliksim jomā, kurā kādreiz bijām vieni no līderiem.
Īstenojot Atveseļošanas un noturības mehānisma investīciju projektu, līdz 2027.gadam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nodrošinās iespēju apgūt digitālo pakalpojumu lietošanas pamata prasmes vismaz 40 000 iedzīvotāju, īpaši senioriem un ekonomiski neaizsargāto iedzīvotāju grupām, informēja VARAM.
Digitalizācija un vides apziņa ienāks arī līgošanā, prognozē
mākslīgais intelekts jeb ChatGPT "pārdomas" par latvietības,
saulgriežu svinēšanas un Dziesmu svētku nākotni.
Par valsts pārvaldes digitalizāciju Igaunijā Andis Sedlenieks sarunājas ar Igaunijas Valsts koplietošanas
pakalpojumu centra ģenerāldirektoru Pertu Eo Rannapu.
