Egīls Zirnis

Šonedēļ SestDienā: Sveiks maijā!

Īss ir brīdis pavasarī starp 4. un 9. maiju, vēl īsāks nekā tas laikaposms, kad 4. maijs Rīgā bija lielāki svētki nekā 9. maijs un Latvijas galvaspilsētas mēri nerotājās ar Georga lentītēm, lai gan vēl nebijām ne NATO, ne Eiropas Savienībā, ne Stambulas konvencijā, kas nu gatava aizsargāt manas tālajā bērnībā nepiepildāmās tiesības iet sieviešu pirtīs un tualetēs, ja vien mans iekšējais konstrukts atbilst šai vēlmei.

6. maijs, 2016, 9:26

Šonedēļ SestDienā: Labrīt!

Vai esat redzējuši Nastavševa brīnišķīgo izrādi Vecene? Ja esat, tad droši vien neapstrīdēsiet apgalvojumu, ka pirms dažām dienām laiks laukā bija tieši tik harmsisks kā Vecenes pirmajā ainā, kas sākās ar to, ka viens no aktieriem izskrēja plāna vidū un pārlaida pār lūpu, precīzākajās izrādēs trāpīdams pa kādam šļakstam pirmajā rindā sēdošajiem uz kurpēm.

29. aprīlis, 2016, 10:02

Negribu skatīties svešā guļamistabā

Jau piecpadsmito gadu Diena piešķir savu gada balvu kultūrā. 2001. gadā iedibinātās balvas – Zelta kartupeļa – autors ir viens no mūsu izcilākajiem tēlniekiem, vecākais no tēlnieku brāļiem Panteļejeviem – Gļebs Panteļejevs (1965). 2003. gadā tapušo piemiņas zīmi Melnais slieksnis pie čekas mājas Stabu ielā un 2006.

18. marts, 2016, 13:11

Šonedēļ SestDienā: Labrīt!

Marta sākums ir papilnam apstiprinājis manu pirms nemaz ne tik daudziem gadiem izveidojušos pārliecību, ka marts ir ziemas mēnesis. Tad jau aizvadītais februāris bija vairāk pavasaris. Laikam ar iepriekšējo priekšstatu par martu kā pirmo pavasara mēnesi biju inficējies no latviešu bērnu literatūras, tostarp nupat aizklapētā padomju bērnu žurnāla Zīlīte, kura marta numurus ikreiz rotāja pūpolīšu un sniegpulkstenīšu zīmējumi un attiecīgi dzejolīši, tāpēc ikreiz, kad marts uzglūnēja ar kādu nāvīgu lāsteku sākumā vai metru biezu sniega kārtu beigās, tā šķita negodīga rīcība no starptautiskā imperiālisma puses.

11. marts, 2016, 9:06

Šonedēļ SestDienā: Nesalauzt garu

Klimats mūsdienās kļuvis tikpat saraustīts kā cilvēka apziņa, lai gan diez vai laika vecis, dabas mātes un visas citas būtnes, kas regulē siltumu un slapjumu, būtu tā nokāvušies ar informācijas plūdiem, proti, sinoptiķu prognožu analīzi, ka tiem trūktu laika līganai pārejai no rudens uz ziemu un atpakaļ un viss būtu jādara pa kaklu, pa galvu.

29. janvāris, 2016, 11:02

Tūkstošgades mijā latvieši mēģināja ieraudzīt arī savu galu

31. decembris, 2015, 18:00

FOTO: Kafija īstajā krūzē - nekāds aprīļa joks

Dodoties ikdienas gaitās, var piestāt pie kādas _Coffee Tower mājiņas - tur šodien, bez jokiem, pērkot dzērienu, to saņemsi īpašajā Egīla Zirņa joku krūzē. Turklāt ne tikai to - varēsi saņemt arī laikraksta 1.aprīļa numuru kopā ar kultūras un izklaides izdevumu KDi_, kas šonedēļ iznāk trešdienā, nevis ceturtdienā, kā ierasts.

1. aprīlis, 2015, 12:34

Diena vēsturē: Ugunsgrēks nakts tumsā kvēlo

Pasaule ap mums lielākoties mainās pamazām, tāpēc dažas pārmaiņas atceramies un novērtējam tikai tad, ja salīdzinām tagadnes ainu ar kādu senāku fotogrāfiju. Turklāt tas attiecas tikai uz dienā saskatāmām pārmaiņām, jo naktsdzīvi iespējams salīdzināt tikai tajās bildēs, kas glabājas cilvēka galvā – vai arī aprakstos.

15. marts, 2015, 22:17

Aspazijai neviena nestāvēja blakus

16.martā 150 gadu paliek Aspazijai (1865–1943), latviešu lielākajai dzejniecei XIX gadsimta beigās un XX gadsimta sākumā un sieviešu līdztiesības kustības pionierei. Dzīves laikā viņa uzdevās par trīs gadus jaunāku

14. marts, 2015, 14:01

Bērnu ēdiena sabīdītājs un citi pirmsdatoru laika zvēri

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā atvērtā izstāde Mazie rīdzinieki uzvēdī saldsērīgas atmiņas par laiku, kad bērni virtuālo realitāti spēja uzburt paši savā galvā.

22. februāris, 2015, 14:02

Apinis: Kļūdas medicīnā būs vienmēr

Viens no redzamākajiem ārstu viedokļa paudējiem Pēteris Apinis uzskata, ka diviem mediķiem piespriestā brīvības atņemšana par nekvalitatīvas palīdzības sniegšanu dzemdībās ir pārāk bargs sods.

20. februāris, 2015, 18:26

Diena vēsturē: Izceļošanas rītausmā

Vienīgais pretarguments apgalvojumam, ka jaunie laiki izraisījuši Latvijas izmiršanu, Latvijas pilsoņu masveida aizbraukšanu no valsts, ir saistīts ar robežu apsardzību un vislabāk izteikts padomju laika anekdotē, kad ebrejs uz jautājumu, ko viņš darītu, ja Padomju Savienība atvērtu robežas, atbild, ka tad viņš uzkāptu augstā, augstā kokā, lai tie citi promskrējēji viņu nesamin. Ja padomju laikos atvērtu robežas, aizbraucēju tiešām būtu daudz vairāk nekā tagad. Tomēr ar atvērtām robežām emigrācija ir problēma arī tad, ja padomju sistēma tiek likvidēta.

7. februāris, 2015, 19:57