Nereti gadās, ka suņa uzvedība ir acīmredzami suniska, tomēr, pat to apzinoties, cilvēki mēdz prātot – ko gan mīļdzīvnieka izdarības īsti nozīmē? Visbiežāk suņa dīvainās uzvedības formas ir komunikācijas paņēmieni, jo suņa valoda ir visa ķermeņa valoda vai arī tām ir visai racionāls izskaidrojums un iemesli. Ja saimnieks izprot, ko viņa suns ar kādu savu īpatnējo rīcību saka vai kāpēc tā dara, tas var uzlabot saprašanos starp cilvēku un četrkājaini, kā arī, ja nepieciešams, koriģēt suņa uzvedību vai risināt kādu viņa veselības problēmu.
Cilvēka neatlaidīga vērošana
Ja suns mājās visu laiku vēro saimnieku, seko viņam ar acīm un nenovērš skatienu, viņš, visdrīzāk, vēlas stiprināt savstarpējo emocionālo kontaktu vai zināt, kas notiks tālāk. Suņi visai ātri piefiksē cilvēku paradumus un ikdienas darbību secību. Ja saimnieks iet pie ledusskapja, tātad viņš, iespējams, iet pēc gardumiņa savam astainajam draugam. Ja saimnieks paņem pavadu, tas nozīmē, ka sunim ir izredzes uz pastaigu. Trenēts suns bieži vien saimnieku vēro, gaidīdams sev domātu komandu.
Ar skatienu suns arī norāda, ko vēlas. Ja viņš atnes rotaļlietu un skatās saimniekam acīs, skaidrs, ka viņš grib paspēlēties; ja uz cilvēku raugās, sēžot pie ārdurvīm, – tātad vēsta, ka grib laukā.
Dažkārt gan suņi, pat ēdot vai spēlējoties ar mantiņu, nenolaiž acis no cilvēka; varbūt šo vērošanu pavada arī saspringts ķermenis, klusa rūkšana vai atiezti zobi – šādi agresīvi signāli var liecināt, ka suns modri sargā teritoriju vai īpašumu un ir gatavs to aizstāvēt. Ja viņš šādi izturas pret mājiniekiem, noteikti jākonsultējas pie kinologa, kā šo uzvedību mainīt, iesaka portāls Yourpetandyou. elanco.com.
Staigāšana pakaļ saimniekam
Suņi ir sociāli dzīvnieki, un viņiem patīk būt blakus saviem kompanjoniem, tāpēc mēdz būt, ka suns savu saimnieku pavada ik solī. Kucēni, ja tuvumā nav viņu mātes, var visur kūņoties pakaļ cilvēkam, viņam piedēvējot mammas lomu.
Suņi ir gudri, un, ja pēc kāda sekošanas brīža viņi no saimnieka dabū gribēto uzmanību našķa vai rotaļas veidā, viņi ātri apgūst šo paņēmienu kā iespēju tikt pie kārotā.
Tāpat suns saimniekam ir kā pielipis tad, kad meklē drošību, jo jūt bailes vai trauksmi, piemēram, pērkona vai salūta laikā, brīžos, kad mājās ir svešinieki, vai citās nepazīstamās situācijās. Šādi suns var demonstrēt arī savu atšķirtības trauksmi, kad saimnieks gatavojas doties prom no mājas.
Cilvēku laizīšana
Vieni par to priecājas un sauc par suņa bučām, citi no tā cenšas izvairīties. Laizot suns nogaršo cilvēku, kurš, iespējams, uz ādas ir lietojis smaržīgu losjonu, nesen ir ēdis ko sunim vilinošu vai tikko ir atgriezies no treniņa, un sviedri ir padarījuši ādu mazliet sāļu. Laizīšana ir suņa gēnos. Pētnieki novērojuši, ka savvaļā kucēni laiza savu mammu, lai tā atvemtu viņiem barību. Līdzīgi kā mēs ar roku pirkstiem, suņi pasauli, tai skaitā cilvēkus, pēta ar mēles palīdzību.
Tā kā cilvēku laizīšana gandrīz vienmēr izsauc kādu reakciju, suns var to izmantot, arī lai tiktu pie gribētās uzmanības.
Cilvēka bakstīšana ar ķepu
Šī uzvedība var likties teju vai cilvēciska. Visbiežāk suns šādi signalizē, ka kaut ko vēlas (vakariņas vai pastaigu), pieprasa uzmanību vai cenšas sniegt vai saņemt mierinājumu (piemēram, kad pašam ir bail no negaisa vai kad saimnieks raud un par kaut ko bēdājas).
Ja saimniekam šāda ķepas uzlikšana liekas traucējoša, svarīgi ir to neatalgot – ja suns pēc šādas rīcības dabū našķi, viņš šo triku izmantos arī turpmāk, lai diedelētu kaut ko garšīgu arī no citiem cilvēkiem. Iedarbīgs risinājums, kā suni atradināt no šādas bakstīšanas, ir iemācīt viņam sarokoties pēc komandas: «Ķepu!», ierosina Yourpetandyou.elanco.com. Tad astainis dos ķepu, tikai dzirdot šo vārdu.
Griešanās uz riņķi pirms apgulšanās
Šādi izturoties, suns meklē visērtāko vietiņu, kur atpūsties. Tiesa, saimniekam jāpievērš uzmanība, vai viņa mīlulim to neliek darīt kāds fizisks diskomforts – sāpes, savainojums vai tml. Ja suns šādi dara uzkrītoši ilgi un neatlaidīgi, tad gan ir vērts pakonsultēties pie vetārsta, vai šis ieradums gadījumā neliecina par kādiem kompulsīviem traucējumiem.
Vietne Advancedpetvet. com arī norāda uz senākiem iemesliem, kā šāds riņķošanas paradums veidojies. Mītot savvaļā, suņu dzimtas pārstāvjiem visu laiku jāpaliek modriem pret jebkādiem draudiem, kas var pietuvoties, līdz ar to riņķošana pirms apgulšanās dzīvniekiem palīdz pārliecināties, vai uz visām pusēm ap viņu guļvietu viss ir droši. Tāpat šāda uzvedība ir zemes vai zāles pieblietēšana, lai gulēšana būtu ērtāka.
Ģenitāliju laizīšana, dibenu ostīšana
Dzīvnieki parasti laiza savas ģenitālijas, lai tās nomazgātu. Bet, ja suns to dara pārmērīgi bieži, tad viņam ir garlaicīgi vai arī mieru nedod urīntrakta infekcija. Lielākā daļa šādu iekaisumu ir niezoši un var vairot izdalījumus, tāpēc pastiprināta laizīšana ir dabiska dzīvnieka reakcija.
Vēl suņi dažkārt mēdz šļūkt ar dibenu pa zemi, un arī tas var būt saistīts ar veselības sarežģījumiem, konkrētāk – zarnu parazītiem. Tie rada diskomfortu un niezi anālo dziedzeru apvidū, un dibena vilkšana pa zemi sunim ļauj šo vietu pakasīt. Arī šajā gadījumā vēlams vērsties pie vetārsta.
Savukārt citu suņu dibenu ostīšana ir tipiska uzvedība visiem suņiem neatkarīgi no viņu veselības, raksta Advancedpetvet.com. Cilvēku pasaulē tā var likties dīvaina maniere, bet suņiem tas ir veids, kā viņi ar savu superattīstīto ožu ievāc informāciju par sastapto sugas brāli vai māsu – ko tas ēdis, kāds ir tā dzimums, emocionālais stāvoklis utt.
Dzīšanās pēc savas astes
Vairumā gadījumu ir divi galvenie iemesli, kāpēc suņi cenšas iekosties paši savā astē. Pirmkārt, tas notiek, jo suns jūtas garlaikots un meklē veidu, kā sevi izklaidēt. Īpaši raksturīgi tas ir kucēniem, kuri vēl nav atskārtuši, ka aste ir daļa no viņu pašu ķermeņa. Bet, otrkārt, šāda uzvedība, sevišķi, ja tā ir bieža, var signalizēt par to, ka sunim ir ģenētikas vai stresa noteikti obsesīvi kompulsīvie traucējumi. Tādā gadījumā noderētu speciālista padoms.
Vārtīšanās pa zemi
To suņi dara bieži un galvenokārt tāpēc, ka tas viņiem ir ļoti patīkami. Piemēram, ja suns karstā vasaras dienā bijis ārā, vārtīšanās pēcāk pa grīdu vēsās iekštelpās palīdz viņam normalizēt ķermeņa temperatūru. Vāļāšanās pa zāli vai paklāju piedevām sniedz arī jauku, kasošu masāžu.
Reizēm suņu saimnieki ievēro, ka visenerģiskāk vārtīties, sevi laizīt vai uzstājīgi kļūt atkal netīrs četrkājainis metas teju uzreiz pēc rūpīgas vannošanas. Tas bieži notiek, jo suņiem nepatīk šampūna smarža, tā ir viņiem nedabiska. Līdzko mazgāšanās beigusies, astainis darīs visu iespējamo, lai mazinātu šo aromātu. Ir eksperti, kas uzskata, ka suņi šādi rīkojas arī tāpēc, lai nodrošinātos pret vieglu izsekojamību, kas savvaļā varētu draudēt no plēsoņu puses.
Zāles ēšana
Pat ļoti sabalansēti baroti suņi laukā mēdz uzkost zāles stiebrus. Vienprātības par to, kāpēc viņi tā rīkojas, īsti nav, taču kā biežākie iemesli tiek minēti vairāki. Ir suņi, kam svaiga zāle vienkārši garšo, īpaši pavasarī. Zāle satur daudz šķiedrvielu, kas palīdz paātrināt zarnu darbību un izvadīt no organisma atkritumvielas vai parazītus, tāpēc suņi to var ēst gremošanas uzlabošanas nolūkā. Ja sunim ir slikta dūša vai kuņģa kairinājums, viņš var ēst asu zāli, lai izraisītu vemšanu un tā atbrīvotos no nepatīkamās sajūtas. Dažkārt zāles ēšana var liecināt, ka suņa ikdienas uzturā trūkst noteiktu minerālvielu vai vitamīnu. Tāpat četrkājainis var ēst zāli garlaicības, stresa vai nepietiekamas mentālās slodzes dēļ.
Pati par sevi zāles ēšana ir nekaitīga, taču saimniekam jāuzmana, lai suns to nedarītu vietās, kur zāle ir apstrādāta ar pesticīdiem vai mēslojumu. Zālē var atrasties citu dzīvnieku fekāliju paliekas vai parazītu oliņas. Arī tas, ka suns ēd zāli katru dienu un pēc tam vemj, var norādīt uz infekciju vai kuņģa problēmām, par ko vērts konsultēties pie veterināra. Īpaši jāuzmana kucēni, lai zāle, lapas un stiebri nenosprosto viņu zarnas.