Līdz ar paaudžu nomaiņu samazinās arī latviešu valodas lietošana diasporas ģimenēs. Ļoti izteikti tas novērojams tā dēvētajā vecajā diasporā. Tikmēr jaunajā diasporā latviešu valodas kā sarunvalodas pozīcijas ir diezgan stabilas, tostarp pēdējā desmitgadē, kad krīzes iespaidā Latviju pameta ļoti daudz valstspiederīgo.
Nespējot vienoties par pašu galveno – kas tad īsti ir Latvijas diaspora –, Ārlietu komisija dienu pirms Saeimas sēdes nolēma, ka lūgs ceturtdien no darba kārtības izņemt diasporas likumprojektu, atliekot to pēc 13. Saeimas vēlēšanām. Taču, mainoties Nacionālās apvienības nostājai, Saeima ceturtdien tomēr varētu likumprojektu skatīt 2. lasījumā. Ja likumprojekts tiktu atlikts, cerības to pieņemt vēl šajā sasaukumā būtu mazas.
"Es negribu atbraukt un justies te svešs," Dienai saka Ralfs Magnuss Ritums. Viņš ir viens no 24 diasporas jauniešiem, kas vēlas nostiprināt latviešu valodas zināšanas un izzināt savu senču kultūru. Latviešu valodas un kultūras vasaras skola latviešu diasporai Latvijas Universitātē (LU) tiek rīkota pirmo reizi. Dienas uzrunātie dalībnieki cer, ka nākotnē viņu saikne ar Latviju būs ciešāka.
Diasporas latviešu skolēni izveidojuši Latvijas valsts simtgadei veltītu lietotni Tautasdziesmas, aģentūru LETA informēja Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) Izglītības padomes locekle Daina Grosa.
Trešā daļa no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju apzināti atsvešinās no Latvijas, - diskutējot par latviešu valodu un identitāti pirmā Eiropas Latviešu kongresa laikā, sacīja Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa.
"Nav dūmu bez uguns," teic jau desmit gadus Norvēģijā dzīvojošā Daiga Mežaka, skaidrojot portālam Diena.lv, ka ģimenēs, kur viss ir kārtībā, bērnus no
mājām neizņem.
Aptuveni trešā daļa Latvijas valstspiederīgo, kas patlaban ilgstoši dzīvo ārzemēs, Latvijā būtu gatavi atgriezties, ja viņu ikmēneša atalgojums dzimtenē būtu ap 1000 eiro.
XXV Vispārējie Dziesmu un XV Deju svētki pulcējuši ne tikai 40 tūkstošus dziedātāju un dejotāju no visas Latvijas, bet arī kuplu skaitu latviešu kopienas pārstāvju no ārvalstīm. Svētkos aktīvi piedalījās 57 ārvalstu kolektīvi, kopā aptuveni 1300 cilvēku, informē Ārlietu ministrija.Svētku dalībnieku vidū bija ārvalstīs dzīvojošie mūsu tautieši – gan dziedātāji, gan dejotāji, folkloristi, instrumentālo ansambļu dalībnieki no Austrālijas, Beļģijas, Brazīlijas, Austrijas, ASV, Dānijas, Gruzijas, Horvātijas, Igaunijas, Itālijas, Īrijas, Japānas, Krievijas, Kanādas, Lielbritānijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Rumānijas, Somijas, Šveices, Vācijas un Zviedrijas.