«Lai kaut kas būtu rādāms, darāmā vēl daudz,» saka Māris Punenovs, grozot rokās iespiedplati, kas nākotnē varētu kļūt par daļu no viņa izstrādātā tehnoloģiskā risinājuma, kas palīdzētu stabilizēt mobilā interneta pārklājumu vietās, kur tas ir lēns vai nestabils. Vairāk nekā 25 gadu garumā Māris bija inženieris lielajos Latvijas telekomunikāciju uzņēmumos, bet šobrīd viņa ikdiena ir studijas Latvijas Universitātes (LU) datorzinātnes maģistrantūrā un mācības tehnoloģiju un biznesa programmā StartSchool, kas, visam labi sakrītot, varētu rezultēties arī ar pašam sava jaunuzņēmuma dibināšanu. Tas, ka Mārim atšķirībā no vairuma jaunuzņēmumu vides darboņu nav vis 20 vai 30, bet gan 56 gadi, nav šķērslis. Pats smaidot komentē, ka drīzāk viņam pagaidām pietrūkst intereses par potenciālu pelnīšanu ar savu sakaru uzlabošanas sistēmu, jo dominē tehnoloģiju entuziasta aizrautība radīt risinājumu, kas būtu maksimāli vienkāršs, iespējami lēts, pieejams un kādam praktiski noderīgs. Bet, ja ātrāk par biznesa startu beigsies naudas iekrājumi, tad Māris ir gatavs jaunuzņēmuma veidošanu atstāt fonā un iet strādāt kādu algotu darbu.
Inženieris studē atkal
No 90. gadu vidus līdz nesenai pagātnei Māra profesionālā dzīve ritēja pašmāju mobilo sakaru uzņēmumos – Baltel, vēlāk Baltkom GSM un Tele2, tad LMT un Bite Latvija. «Baltkom GSM nodarbojos ar radiotīkla mērīšanu un optimizāciju. Darījām visu – pa torņiem kāpelējām, antenas grozījām, arī pie kompjiem sēdējām. Bet, kad sāku strādāt LMT, tad gan kļuvu par tīro kantora žurku – pie radiotīkla plānošanas strādāju tikai ar datoru. Taisījām paši savas programmas, kas ļoti labi darbojās,» Māris atceras.
Viņš īsumā ieskicē interneta vēsturi Latvijā. Datu pārraide mobilo sakaru jomā ienāca lēni un plašāk nostiprinājās līdz ar 3G parādīšanos. Latvijai paveicās, ka līdz pandēmijas sākumam valstī jau gandrīz bija ieviests 4G, jo tieši tas ļāva īstenot masveidīgo attālināto strādāšanu mājsēdes apstākļos. Tagad sakari attīstījušies vēl tālāk, taču ar mobilā interneta pārklājumu joprojām mēdz būt problēmas, sevišķi attālākās, mazapdzīvotās vietās.
Māris šai problēmai piedāvā savu risinājumu, ko lēnā garā esot «perinājis» jau pasen. Tiesa, laiks un brīvība idejai pieķerties gruntīgāk parādījās vien pēc tam, kad 2023. gadā viņš dažādu iemeslu dēļ aizgāja no algota darba. Gadu sabijušam bezdarbniekos, Mārim nācās secināt, ka cilvēku pēc 50 gadu vecuma Latvijas darba tirgū gluži atplestām rokām negaida. Ko darīt? Radās doma par mācībām. Reiz Māris pēc paziņas ieteikuma iegriezās paklausīties LU notiekošu konferenci, un tā iedeva impulsu – gribu būt tajā iekšā! «Ja konferences nebūtu bijis, es vēl būtu domājis, būtu palaidis garām dokumentu iesniegšanu. Trāpījos īstajā laikā un vietā.»
Savulaik Māris ir ieguvis augstāko izglītību Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) kā elektroniskās aparatūras akustisko sistēmu konstruktors. Šajā specialitātē gan nekad nav strādājis, līdz ar to datortīklos, kas ir arī visos mobilajos sakaru tīklos, orientējās vien virspusēji. LU maģistrantūrā Mārim divus semestrus bija iespēja pie profesora Gunta Bārzdiņa apgūt studiju priekšmetu Datortīkli, «un tikai tad es beidzot sapratu, tieši kā var uztaisīt manu ideju interneta pārklājuma uzlabošanai. Pirms tam man bija tikai intuīcija, ka to vajadzētu varēt».
Māris ir gandarīts, ka studijām izvēlējies vispārējo datorzinātnes programmu, nevis kādu no šaurākajām specializācijām, kaut gan tas maksājis dažu pasmagāku studiju kursu, piemēram, skaitļu teorijā. Nu jau viņš ir finiša taisnē, līdz maija vidum jāiesniedz maģistra darbs, kurā Māris pievērsies jau minētajam interneta pārklājuma risinājumam. To viņš pēta un pilnveido arī StartSchool.
Sistēma ar knifu
Iecere risinājumam, kam Māris devis nosaukumu DuoRay, viņa galvā attīstījās pandēmijas sākumā, kad laukos, mežu ielokā dzīvojoša drauga sieva – amatniecības pasniedzēja – stāstīja, ka nevar normāli lasīt attālinātās lekcijas, jo auditorija viņu bieži vien nedzird.
Tuvākajā nākotnē mobilo sakaru operatori diez vai veiks būtisku pārklājuma paplašināšanu, jo apdzīvotība mūsu laukos ir tāda, kāda ir, turklāt Latvijā ienāk arī, piemēram, Starlink tehnoloģijas, kas interneta zonas caurumus spētu aizpildīt. Tiesa, patlaban Starlink satelītu internets lietotājiem pamazām kļūst lētāks, taču nav skaidrs, kas ar cenu notiks vēlāk un kādi būs citi nosacījumi, Māris piebilst.
«Jebkurā gadījumā – problēma ir tāda, ka visas jaunās tehnoloģijas nodrošina lielu ātrumu un iespējas lejupielādei. Bet augšupielādei lietotāju ierīču jauda, kas ir standartos noteikta un ierobežota, ir pat 100–200 reižu mazāka nekā bāzes stacijām,» viņš skaidro. Tieši tāpēc attālākās vietās augšupielādes ātrums var būt ļoti zems, turklāt to ietekmē pat tādi faktori kā mainīgas temperatūras gaisa masas. Nestabilitāte ir īpaši jūtama videokonferencēs un straumēšanas lietotnēs, kurām nepieciešams nepārtraukts un stabils datu savienojums.
Māris kā risinājumu piedāvā sistēmu, kas apvieno vairākus, uz dažādām bāzes stacijām orientētus mobilā interneta kanālus vienā stabilā plūsmā, turklāt tā, lai tiešsaistes lietotnes «domātu», ka tiek darbinātas caur vienu pieslēgumu. Tā kā pārraides pārrāvumi parasti ir īslaicīgi, iespēja, ka tie vienlaikus skars divus neatkarīgus savienojumus, ir ievērojami mazāka nekā katram atsevišķajam savienojumam. Tiesa, pat nozares speciālisti ne vienmēr līdz galam saprot Māra risinājuma knifu.
Vēl arī jātiek galā ar tehniskiem izaicinājumiem, lai DuoRay, ko Māris pats jau testē, varētu piedāvāt lietotājiem fiziskā veidolā. Līdz šim atrastie analogi pasaulē ir dārgi korporatīvā segmenta produkti. Māra risinājums varētu būt interesants individuāliem klientiem laukos, nomaļām viesu mājām un jebkuram citam, kam ir problēmas ar internetu. «Tas būtu aktuāli, arī domājot par nosacītu X stundu. Manam risinājumam jābūt kaut kam tik vienkāršam, lai šādu droši dublētu sakaru kanālu varētu uztaisīt, kā saka, garāžā, līdzīgi kā tagad Ukrainā taisa dronus,» Māris saka. Bet piebilst – tā kā Latvijā dabūt kvalitatīvas āra antenas ir sarežģīti un dārgi, vispirms būtu vērts piestrādāt pie esošā viena pieslēguma un pie dublējošā ķerties tikai tad, ja problēmu neizdodas atrisināt ar vienu pieslēgumu. Turklāt vāja pārklājuma apstākļos rūteris jebkurā gadījumā jāliek ārā, tāpēc arī Māra risinājums vēl ir jāiedabū korpusā, kam nekaitēs Latvijas laikapstākļi.
Mazliet kā baltais zvirbulis
Par konkurenci DuoRay veidotājs neuztraucas un pat pieļauj, ka kādā brīdī varētu sava risinājuma kodu nopublicēt plašai izmantošanai, pats paliekot pie nodarbošanās ar precīzu un kvalitatīvu antenu uzstādīšanu. «Man šis viss ir vairāk tāds tehnisks entuziasms. Ja jau esmu tik tālu nonācis un sapratis, kā tas būtu realizējams, tad vajag to līdz kaut kādam galam novest. Ja godīgi, man pat tik ļoti neinteresē šī risinājuma atmaksāšanās, vai tas būs finansiāli sekmīgi vai ne,» Māris smaida.
No šī viedokļa viņš IT un jaunuzņēmumu mācību programmā StartSchool jūtas mazliet kā baltais zvirbulis, bet spriež, ka pilna programmas apguve, iespējams, arī viņā galu galā atvērs kādu biznesa čakru. StartSchool Mārim ieteica draugs, kurš arī ir izgājis šo programmu. Lai gan 2024. gadā pēc iestāšanās hakatonā Māris atteicās no mācībām StartSchool, kad bija sācis studēt LU, kopš pērnā rudens viņš tomēr ir nonācis pilna laika programmā. Tā ilgst gadu un sniedz kā tehnoloģiju zināšanas, tā arī biznesa prasmes.
Māris priecājas, ka StartSchool studenti visu laiku savstarpēji intensīvi komunicē, tāpat līdztekus mācībām regulāri norisinās dažādas vieslekcijas, iedvesmojošas ekspertu uzstāšanās – jaunuzņēmumiem raksturīgais fokuss uz tīklošanos šķiet ļoti produktīvs piegājiens. «Mani pārsteidza tas, cik šeit ir labs emocionālais mikroklimats. Es pat nezinu, kā viņiem tas sanāk, varu tikai pabrīnīties,» vīrietis saka. Par saviem galvenajiem ieguvumiem StartSchool viņš sauc, pirmkārt, labi pavadītu laiku, arī jaunus draugus un paziņas, plašāku redzesloku. Vecs nejūtas ne šejienes, ne LU jauneklīgajā vidē, abās skolās mācās arī citi Māra vienaudži.
Patīk mācīties
Interese apgūt ko jaunu Mārim bijusi raksturīga vienmēr. 2000. gadu sākumā studējis fizikas maģistrantūrā, taču «nolūzis». Vēlāk, interesējoties par ekoloģisku būvniecību un saprotot, ka daudz ko nezina, lasījis gan Latvijas, gan ārzemju materiālus, kā arī piestaigājis uz atsevišķām lekcijām RTU būvniekos, dažos jautājumos iedziļinājies pat visai pamatīgi. «Mana inženiera darba vadītājs Radiotehnikas fakultātē Juris Šūmahers jau tolaik par mani pabrīnījās, bet, ja viņš vēl būtu dzīvs un zinātu, ka tagad mācos maģistrantūrā un vēl StartSchool, vispār būtu šokā,» Māris smejas.
Zinātkāre un dzīve Māri aizvedusi pie intereses par psiholoģiju un garīgajām praksēm, ar kurām viņš aizrāvies kopš apmēram 2014. gada. Pa šo laiku izmēģinājis daudz ko un apjēdzis, ko no visa plašā spektra sajūt kā savu. «Manas garīgās prakses pārsvarā ir ķermeniskās – tā sauktās aktīvās meditācijas, dažādas elpošanas tehnikas, aktīvas emociju izlādes tehnikas. Un tā arī pārsvarā ir saite ar «šeit un tagad». Viens no principiem, kas no šīs intereses izkristalizējies, ir šāds: ja kādā dzīves situācijā, reaģējot uz kaut ko vai kādu, tu piefiksē nepatīkamu emociju (dusmas, bailes, aizvainojumu, vainas sajūtu u.tml.), tad nevajag no šīs sajūtas izvairīties un bēgt, bet gan tieši pievērst tai uzmanību, elpot, veltīt sajūtai laiku un «dot vietu».» Māris arī padalās, ka nesen Somijā pabijis Primal terapijas procesā – šī metode paredzēta dziļi apspiestu bērnības traumu apzināšanai un atbrīvošanai.
Jāatzīst, ka ļaužu, kuri gatavi turpināt izglītošanos arī pusmūžā, netrūkst – vieni vēlas sākt savu biznesu, citi grib kaut ko mainīt profesionālajā dzīvē, jo esošajos darbos ir izsmelti un izdeguši vai, iespējams, jūt eidžisma elpu darba tirgū. «Arī manā paziņu lokā ir daudz cilvēku, kas paņem atelpas brīdi un apgūst ko absolūti jaunu. Daudzi vēlāk atkal atsāk aktīvāku darba dzīvi, bet jau ar slow life piegājienu, bez stresa un skriešanas,» saka Māris.
Vērtējot pats savu pēdējo gadu pieredzi, viņš atzīmē, ka lēnām ir atbrīvojies no agrākā «profesionālā kretīnisma» visur skatīties uz ēku jumtiem un torņiem. Mācības universitātē un StartSchool ir ienesušas pilnīgi jaunā vidē un domās. «Visdrīzāk, strādājot telekomunikāciju nozarē vēl ilgāk, viss jau būtu sācis likties neinteresanti. Šaurā nišā pamainīt savu nodarbošanās profilu parasti ir diezgan grūti,» teic izbijušais sakaru jomas inženieris.
Patlaban LU viņš studē pa valsts budžeta līdzekļiem, izmanto pagātnes darba devēja veiktās iemaksas 3. pensiju līmenī un enerģiju velta DuoRay. Tā monetizēšana, protams, atkarīga no dažādiem faktoriem, tai skaitā no tā, kādas tehnoloģijas pasaulē nākotnē izvirzīsies priekšplānā. «Plaisa starp to, cik labi sakari pieejami vienā vietā, un to, cik slikti tie ir citur, šobrīd tikai paplašinās. Mans risinājums to mazliet mazina, bet domāju, ka būs jānāk arī vēl citiem risinājumiem.»
Māris ir drošs – ja nekas neizdosies ar DuoRay, noteikti atradīsies kas jauns, kam pievērsties, jo tehnoloģisko problēmu netrūkst. Strupceļa sajūtas viņam nav. Galvenais, lai valda miers, jo kara apstākļos nav iespējams paredzēt, kas un kā būs, notiks un darbosies.