Bijušais Portugāles premjerministrs Žozē Sokratišs tiks tiesāts par naudas atmazgāšanu un dokumentu viltošanu, piektdien nolēma tiesnesis, kurš tomēr atbrīvoja ekspremjeru no apsūdzībām korupcijā.
Francijas apelācijas tiesa otrdien par gandrīz 75% - no 80 miljoniem eiro līdz 20 miljoniem eiro - samazināja Rietumu bankai noteikto sodu par iespējamo iesaisti naudas atmazgāšanā, vēsta ziņu aģentūra Bloomberg.
Šobrīd Saeimā virzību turpina likumprojekts Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk tekstā – grozījumi), par kuru kritiku pauduši juristi, uzņēmēji un politiķi, norādot uz grozījumu iespējamo neatbilstību cilvēktiesībām, pārcenšanos starptautisko prasību ieviešanā, teksta kvalitātes trūkumiem un neskaidrībām, kādas radīsies to piemērošanā. Vislielākā kritika vērsta pret regulējumu, ka valsts, atzīstot, ka kādai personai nav nevainojama reputācija, var šai personai atņemt noteikta veida īpašumu.
Saskaņā ar Latvijas finanšu sektoru reglamentējošajiem normatīviem maksimāli iespējamais naudas sods kredītiestādei par pārkāpumiem AML/CFT (naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas) jomā var būt pieci miljoni eiro vai 10% no bankas (finanšu iestādes) gada apgrozījuma, ko rēķina pēc pēdējā jaunākā apstiprinātā auditētā gada pārskata.
Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas sistēma ir noturīga un instrumentu spektrs ir pietiekami elastīgs, taču pandēmija ir pavērusi jaunas iespējas noziedzniekiem, norāda Finanšu izlūkošanas dienests (FID).
Pagājušā gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) saņēmis ārvalstu likumsargu tiesiskās palīdzības lūgumus no Mongolijas, Krievijas, Spānijas un citām valstīm, liecina KNAB informācija.
ASV notiek izmeklēšana pret bankām Swedbank, SEB un Danske Bank saistībā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu un krāpšanu, otrdien ziņo Zviedrijas lietišķais laikraksts Dagens Industri.
Uzraugu un tiesībsargu cīņas metodes pret netīrās naudas atmazgāšanu kā pārspīlētas nesen atzina pat augstas valsts amatpersonas, aicinot sistēmu uzlabot un uzraugiem nepārspīlēt ar sankcijām. Daļu pārmetumu par pārlieku pārspīlēto rīcību saņēma arī bankas, kuras gan pārsvarā savās darbībās strikti vadās apstiprināto normatīvo aktu ietvaros un bailēs saņemt sodus, par kuriem brīdina Finanšu izlūkošanas dienests (FID) un banku uzraugs.
Tagad modē apsūdzēt banku sektora uzraugus (un pat banku sektoram garām gājušo premjerministru Kariņu) par pārāk lielo nežēlību attiecībā uz nerezidentu biznesu, naudas atmazgāšanu un citiem ienesīgiem biznesiem. Esot no viena grāvja, kurā bijām ar naudas atmazgāšanas apjomiem, iebraukuši tagad otrā grāvī, kad pat normāls uzņēmums nevarot atvērt kontu. Tagad vajagot izbraukt uz ceļa vidu. Daudzi sagaida tādu kā atslābumu, kuru varētu nodrošināt "draudzīgāki" regulējumi šeit Latvijā. Tomēr tam nav nekāda pamata, jo banku rīcības principus un kritērijus neizstrādā un neapstiprina šeit.
Eiropas un ASV amatpersonas ceturtdien paziņoja, ka vairākās valstīs, tostarp Latvijā, aizturēti 20 cilvēki par līdzdalību starptautiskā tīklā, kas atmazgājis miljoniem eiro, kurus ar ļaunatūru palīdzību nozaguši kibernoziedznieki. Latvijā aizturēti seši cilvēki.
Otrdien, 6.oktobrī, Saeimas atbildīgajā apakškomisijā Finanšu ministrija prezentēs plānu par starptautiska līmeņa naudas atmazgāšanas novēršanas mācību centra izveidi Rīgā.
