Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Latvijā bankas soda bargāk nekā citur

Saskaņā ar Latvijas finanšu sektoru reglamentējošajiem normatīviem maksimāli iespējamais naudas sods kredītiestādei par pārkāpumiem AML/CFT (naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas) jomā var būt pieci miljoni eiro vai 10% no bankas (finanšu iestādes) gada apgrozījuma, ko rēķina pēc pēdējā jaunākā apstiprinātā auditētā gada pārskata.

Šie nosacījumi balstās uz ES direktīvu, kur noteikti identiski piemērojamo sankciju apmēri. Lai gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) norāda, ka pirms soda apmēra noteikšanas rūpīgi izsver pārkāpuma smagumu, Dienas izpēte rāda, ka mūsu bankām nereti piemēro sodu tuvu maksimāli iespējamam.


Klasificē pēc smaguma

Kritēriji naudas sodu noteikšanai un piemērošanai dažādās situācijās ir aprakstīti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izstrādātajā dokumentā Ieteikumi (vadlīnijas) sankciju par finanšu un kapitāla tirgus regulējuma pārkāpumiem noteikšanai finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un par pārkāpumu atbildīgajām fiziskajām un juridiskajām personām, kur pārkāpumi tiek iedalīti četrās grupās: nebūtisks īstermiņa, nebūtisks ilgstošs vai atkārtots, būtisks īstermiņa un būtisks ilgstošs vai atkārtots.

Par ilgtermiņa pārkāpumiem iekšējās kontroles sistēmas nepilnību kontekstā tiek uzskatīti tādi pārkāpumi, kas notikuši sešus mēnešus vai ilgāk, savukārt normatīvo aktu piemērošanas prakses kontekstā – trīs mēnešus vai ilgāk. Šos termiņus nosaka FKTK savas likumīgās kompetences ietvaros.

Te būtiski piebilst, ka pārkāpumi – gan saistībā ar iekšējās kontroles sistēmu, gan normatīvo aktu piemērošanu – pēc savas būtības var būt dažādi. Tie ne vienmēr nozīmē patiešām notikušas aizdomīgas un nelikumīgas transakcijas, kuras varētu radīt reālus AML riskus.

Nozares speciālisti gan norāda, ka bankas iespējamie pārkāpumi var būt saistīti ar atsevišķu normatīvo aktu prasību nepareizu īstenošanu tādās jomās kā, piemēram, ziņošana par iespējamu aizdomīgu darījumu, riska līmeņa piešķiršana klientam, nekorekta atsevišķu faktu atspoguļošana ārējos pārskatos un tamlīdzīgi.

Tāpat tiek uzsvērts, ka šādi savā ziņā nebūtiski pārkāpumi var būt izdarīti pilnīgi neapzināti, objektīvu faktoru vai atbildīgo personu neapzināti pieļautu kļūdu dēļ. Taču būtiski – šo pārkāpumu konstatēšanas periods var ilgt pat vairākus mēnešus, tā dēļ tie var tikt klasificēti kā ilgtermiņa, kas attiecīgi jau var būt kā faktors, kas ietekmē bargāka soda piemērošanu tirgus dalībniekam.

No šā izriet vismaz teorētisks secinājums, ka vieni un tie paši maksimālā piespriežamā soda aprēķināšanas kritēriji var tikt piemēroti atšķirīga rakstura un mēroga pārkāpumiem, rezultātā identisks sods var tikt piemērots par mazāk būtisku un nopietnu pārkāpumu.

Dienas izpēte liecina – neskatoties uz to, ka maksimālā naudas soda lielumu un kritērijus regulē ES normatīvie akti, Eiropas praksē uzliktie naudas sodi nereti nozīmē pamatotības un samērības principa ievērošanu, ņemot vērā pārkāpuma specifiku. Tāpēc uzliktie naudas sodi citās Eiropas valstīs var būt (un arī ir) tikai dažu procentu apmērā no normatīvos maksimāli noteiktā sliekšņa – 10% no bankas vai finanšu iestādes gada apgrozījuma.


FKTK vērtējot detalizēti

FKTK pārstāvji Dienai norādīja, ka FKTK mērķis ir veicināt ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību un finanšu un kapitāla tirgus attīstību un stabilitāti, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu (NILLTPFN).

Pamatkritērijus, kas jāņem vērā, FKTK piemērojot sankcijas, nosaka Administratīvā procesa likums. Tāpat Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 17. prim pants uzskaita kritērijus, kas jāvērtē, piemērojot sankcijas. Naudas soda gadījumos NILLTPFN jomā tā apmēru un aprēķina kārtību reglamentē NILLTPFN likuma 78. pants, kur maigākais sods ir ''izteikt publisku paziņojumu, norādot par pārkāpumu atbildīgo personu un pārkāpuma būtību'', vai arī piemērot soda naudu līdz pieciem miljoniem eiro vai arī līdz 10% no gada apgrozījuma.

''Sodu apmērs ir starptautiskā prakse, kas izriet no 2015. gada 20. maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas Nr. 2015/849, kura paredz, ka par pārkāpumiem NILLTPFN jomā piemērojamais soda apmērs ir nosakāms līdz 10% no attiecīgās kredītiestādes vai finanšu iestādes kopējā gada apgrozījuma. Nosakot soda apmēru, tiek ņemts vērā pārkāpuma smagums un ilgums, kā arī tiek izvērtēti atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi,'' uzsvēra FKTK.

Tādējādi naudas soda piemērošana ir viens no pasākumiem, kuru FKTK izmanto apstākļos, kad ir pārkāptas būtiskas Latvijas un arī ES normatīvos noteiktās prasības un ir nepieciešams efektīvs preventīvs mehānisms, lai īstenotu drošu un piesardzīgu finanšu tirgus darbību, tādējādi nodrošinot finanšu pakalpojumu saņēmēju interešu aizsardzību.

''FKTK pirms lēmuma pieņemšanas rūpīgi izvērtē pārkāpuma nianses (tajā skaitā apstākļus, pārkāpuma būtiskumu, ilgumu) un sankcijas piemērošanas nepieciešamību, kā arī piemērojamās sankcijas samērīgumu un lietderīgumu,'' uzsvēra komisijas pārstāvji.


Skaitļi runā savādāk

Lai gan pēc FKTK pārstāvju paustā nojaušams, ka komisija Latvijas finanšu nozares dalībniekiem piemērotos sodus uzskata par adekvātiem un līdzīgiem citās ES dalībvalstīs piemērotajai praksei, Dienas veiktā izpēte par vairākiem sodu piemērošanas gadījumiem Latvijā un citur Eiropā liecina, ka, lai arī absolūtajās summās mazāka, tomēr Latvijā piespriestās soda naudas proporcija pret sodītās bankas gada apgrozījumu ir būtiski lielāka un tuva maksimāli iespējamajai soda naudai nekā Eiropas lielajām bankām.

Piemēram, 2020. gada oktobrī Frankfurtes prokuratūra piesprieda 13,5 miljonu eiro soda naudu Vācijas bankai Deutsche Bank par Danske Bank lietas izskatīšanas gaitā konstatētajām aizdomīgajām transakcijām, par kurām Deutsche Bank laicīgi nebija ziņojusi kontrolējošajām institūcijām. Mediji tolaik ziņoja, ka šajā gadījumā runa ir par vairāk nekā 600 transakcijām, kas var būt saistītas ar Danske Bank lietas izmeklēšanu, kur par aizdomīgām tika atzītas transakcijas par vairāk nekā 200 miljardiem ASV dolāru. Savukārt 2019. gada decembrī Frankfurtes prokuratūra piemēroja Deutsche Bank 15 miljonu eiro naudas sodu saistībā ar izmeklēšanu par Vācijas klientu saistību ar ārzonas uzņēmumiem, kurus bija izveidojis bijušais Deutsche Bank meitasuzņēmums Regula Ltd. Naudas sods tika piemērots par trūkumiem Deutsche Bank iekšējās kontroles sistēmā, kad banka nebija savlaicīgi ziņojusi uzraugošajām institūcijām par iespējamiem naudas atmazgāšanas gadījumiem uzņēmumā Regula, kā arī nebija veikusi pietiekamu uzraudzību un laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam nepiesaistīja uzraudzības nolūkam pietiekamu resursu apjomu.

Jāuzsver, ka Deutsche Bank kopējais apgrozījums 2018. un 2019. gadā bija aptuveni 30 miljardi eiro, tādējādi faktiskie bankai piemērotie naudas sodu apjomi abos gadījumos bija ne lielāki par 0,5% no maksimāli pieļaujamā soda un ne lielāki kā 0,05% no gada apgrozījuma, turklāt abas izmeklēšanas veica nevis finanšu regulators, bet tieši prokuratūra, un tās attiecās uz faktiski aizdomīgām transakcijām lielos apmēros.

Tajā pašā laikā Vācijas finanšu pakalpojumu nozares uzraugs BaFIN 2019. gada laikā piemēroja administratīvos sodus par kopējo summu 9 625 900 eiro, no kuriem lielākā daļa (9,5 miljoni eiro) bija saistīti ar uzraudzību vērtspapīru un finanšu tirgu sektorā, kā arī aktīvu pārvaldību. Savukārt naudas sodi banku uzraudzības kontekstā (tostarp AML) uz vispārējā fona bija nenozīmīgi un sasniedza tikai 125 900 eiro.

Ja ņem vērā, ka Vācijā darbojas vairāk nekā 1500 banku (kas ir aptuveni 28% no visām bankām ES teritorijā 2018. gadā), kopējais naudas sodu apmērs ir pavisam nenozīmīgs.

Savukārt Latvijā bankām piemēroto sodu prakse rāda, ka, piemēram, 2019. un 2020. gadā piemēroto sodu apjoms vairākkārt bijis 80–90% apmērā no maksimāli iespējamā.

Kā liecina FKTK mājaslapas dati, piemēram, 2019. gada 10. jūlijā FKTK piemēroja viena miljona eiro sodu Rigensis Bank, vienlaikus nosakot vairākus tiesiskos pienākumus, kā arī izteica brīdinājumu bankas valdes loceklim. Bankai noteiktais soda naudas apmērs ir 80% no maksimālā likumā norādītā apmēra, kas noteikts 10% no bankas kopējā apgrozījuma. Šis lēmums ir stājies spēkā.

2019. gada 13. septembrī FKTK piemēroja viena miljona eiro naudas sodu a/s PrivatBank par konstatētiem trūkumiem iekšējās kontroles sistēmas darbībā un līdz ar to NILLTPFN likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumiem un noteica vairākus tiesiskos pienākumus. Šajā gadījumā bankai piemērotā soda apjoms sasniedza 90% no maksimāli iespējamā soda. Banka FKTK lēmumu pārsūdzēja.

2019. gada 29. novembrī FKTK piemēroja 1,6 miljonu eiro sodu a/s Baltic International Bank par NILLTPFN normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, kas saistīti ar iekšējās kontroles sistēmu, klientu bāzes riskiem un to pārvaldību, nosakot vairākus tiesiskos pienākumus.

Arī šīs bankas gadījumā FKTK piespriestās soda naudas apjoms bija 90% no bankas gada apgrozījuma jeb maksimālās iespējamās summas. Banka šo FKTK lēmumu pārsūdzēja.

Savukārt 2020. gada 14. jūlijā FKTK par NILLTPFN normatīvo aktu prasību pārkāpumiem piesprieda 906 610 eiro naudas sodu Signet Bank, nosakot vairākus tiesiskos pienākumus. Šajā gadījumā bankai piespriestās naudas soda apjoms bija 85% no maksimālā iespējamā soda apjoma, kas ir 10% no gada apgrozījuma.

Vienlaikus - pamatojoties uz Signet Bank apstrīdēšanas iesniegumu par FKTK padomes 14. jūlijā pieņemto lēmumu piemērot soda naudu par NILLTPFN normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, FKTK atkārtoti uzklausīja Signet Bank, izvērtēja situāciju un paveikto pārkāpumu novēršanas jomā. Ņemot vērā izvērtējuma secinājumus un to, ka Signet Bank ir vērsta uz sadarbību un jau novērsusi lielāko daļu trūkumu, FKTK 23. februārī ar banku ir noslēgusi administratīvo līgumu, kurā noteikta soda nauda 583 963 eiro apmērā (iepriekš – 906 610 eiro).

FKTK pārstāvji Dienu informēja, ka 2020. gadā FKTK trīs bankām ir piemērojusi soda naudu par pārkāpumiem NILLTPFN jomā kopumā 2,03 miljonu eiro apmērā, savukārt 2019. gadā FKTK sešām finanšu iestādēm (tostarp četrām bankām) piemērojusi soda naudu par pārkāpumiem NILLTPFN jomā 5,41 miljona eiro apmērā, savukārt sešām bankām ir piemērojusi soda naudu par pārkāpumiem prudenciālajā jomā 40,6 tūkstošu eiro apmērā – visos gadījumos par revidēta gada pārskata neiesniegšanu un nepubliskošanu likumā noteiktajā termiņā.

FKTK rīcībā nav apkopoti aprēķini par procentuālo apmēru no maksimālā soda par visiem piemērotajiem sodiem. Vienlaikus komisijā uzsvēra, ka pēdējo gadu laikā FKTK nevienam tirgus dalībniekam nav piemērojusi maksimāli iespējamo soda naudu.

Top komentāri

Kampeniuss Jr.
K
Vai šis ir reklāmraksts vai influencera sacerējums?
alfa un omega
a
Citur bankās un to darījumos ir mazāks homo soveticus īpatsvars.
Maldis Skreja
M
PrivatBank ir laba antireklāma šajā rakstā paustā ticamībai.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas