Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +8 °C
Daļēji saulains
Otrdiena, 16. aprīlis
Mintauts, Alfs, Bernadeta

Recenzija

Grāmatas Atjaunošana recenzija. Atmiņas portrets

Plašākā nozīmē grāmata Atjaunošana ir atgādinājums par atmiņu kā ne tikai personisko, bet arī kolektīvo vēsturiSorbonnas Universitātes franču literatūras pasniedzēja, mīloša vīra un dēla Žeroma Lafarga mierpilnajā dzīvē kādudien ielaužas ziņa, ko sūtījis kāds vācu vēsturnieks. Izrādās, šis Johans Launers vēlas lūgt viņa palīdzību, lai noskaidrotu pats savas pagātnes mīklu un mēģinātu "izstaigāt savu dzīves ceļu pretējā virzienā, lai piedzimtu" (54.

Laikmetīgās dejas izrādes Pietiekami labs recenzija. Pietiekami ērts

Laikmetīgās dejas izrādes Pietiekami labs veidotāju mērķis ir atklāt izrādes veidošanas aizkulisesĢertrūdes ielas teātris jauno gadu sācis ar laikmetīgās dejas pirmizrādi Pietiekami labs. Tās idejas autors un režisors ir Andrejs Jarovojs, kurš interesi par laikmetīgo deju apliecinājis jau tādos projektos kā Männersache jeb Vīru lietas (horeogrāfs Branko Potočans, 2009) un Esi ar mani (horeogrāfe Elīna Breice, 2010).

Grāmatas Kerija recenzija. Kurpīte asinīs

Atšķirībā no ārvalstīs jau gadu desmitiem nerimstošā Kinga buma Latvijā "drebuļliteratūras karaļa" darbi vēl arvien tiek uzņemti rezervētiStīvena Kinga daiļrades gaitas Latvijā līdz šim bijušas nevienmērīgas. Pirmie viņa darbu publicēšanas mēģinājumi sākās 1996. gadā ar apgāda Juventa izdoto stāstu krājumu Nakts murgi (jāatzīmē – ļoti vājā tulkojumā), turpinājās ar 1997.

Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerta recenzija. Un kur tad simfonija?

Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā Lielajā ģildē uzstājās četri orķestri, trīs solisti un operas koris. Programmas spilgtākā atklāsme – Ērika Ešenvalda Ceturtais Liepājas koncertsLielais ieguvums, ko devusi pirms astoņiem gadiem izveidotā ikgadējā Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertu tradīcija, ir tas, ka cilvēki to gaida.

Izrādes Zudušo laiku citējot recenzija. Piesardzīgi. Bīstams

Izrāde Zudušo laiku citējot ir par mums, apjukušiem, nedrošiem, neirastēniskiem ļaudīm. Kopš Holivudas 40.–50. gadu kinokultūrā sakņotais apzīmējums film noir (melnā filma – franču val.) arī Latvijā kļuvis par sugas vārdu, sava veida zīmolu, ar ko raksturo visdažādākās, bieži savstarpēji pat izslēdzošas estētiskas un eksistenciālas dabas parādības, būs pagājis jau krietns laiciņš, teju desmit gadu.

Filmas Mājā recenzija. Ikviens melo, ikviens mānās

Kinematogrāfisko triku un stilistisko mutāciju meistars Fransuā Ozons piedāvā filmu Mājā, kuras skatītājs veikli tiek turēts psiholoģiskas spriedzes uzbudinājumāLiteratūras skolotājs Žermēns (Fabriss Lukīni), kurš pats reiz sapņojis kļūt par rakstnieku, lapodams pusaudžu sacerējumus par garlaicīgāko tēmu pasaulē "kā es pavadīju vasaru", atklāj savā vidusskolas audzēknī Klodā (Ernsts Umhauers) teicamas literārās dotības.

Voldemāra Johansona izstādes Organiskie raksti recenzija. Pētnieciskais pūznis

Atklājuma prieks vai tā trūkums: skudru trajektorijas Voldemāra Johansona izstādē _Organiskie raksti _Vārds "pētīt", šķiet, ir iekārtojies mākslas diskursā uz palikšanu. Fotogrāfi nevis fotografē, bet pēta (vietas, cilvēkus un, kā stāsta, arī pašu fotogrāfiju), teātrī nevis spēlē, bet arī pēta (vēsturi, dokumentus un pašu teātri, kā nu bez tā), savukārt laikmetīgā deja pēta tikai deju – vielas pietiekot.

Grāmatas Ja grauds nemirst recenzija. Miljons jeb (paš)audzināšanas romāns

Iznākot Andrē Žida autobiogrāfijai, jājautā, kāpēc rakstnieks, kas tiek pielīdzināts pasaules literārā Olimpa dieviem, Latvijā ir tabula rasa? Kad nākamais Nobela prēmijas literatūrā (1947) laureāts 1937. gadā paša dibināto žurnāla _Nouvelle Revue Française _un izdevniecības Gallimar paspārnē sāka publicēt savas Dienasgrāmatas/Journal, vēl ne tuvu nebija izgudrota ESM – elektroniskā skaitļojamā mašīna (pazīstama arī kā kompjūters/dators) –, kas spētu sekundes kriksītī saskaitīt – Andrē Žida personiskais dzīves apraksts ir miljons vārdu plašs.

Izrādes Klaidoņa lūgšana recenzija. No sirds

Otrā pasaules kara nospiedumi latviešu leģionāra liktenī Alvja Lapiņa un Vara Braslas interpretācijā sirgst ar ilustratīvismu, bet uzrunā ar godīgumu Valmieras teātris turpina apgūt trimdas rakstnieka Gunara Janovska daiļradi. Vara Braslas iestudētā Alvja Lapiņa drāma _Klaidoņa lūgšana _ir balstīta romāna Balsis aiz tumsas motīvos un aizved skatītāju uz pēckara Angliju, kur psihiatriskajā klīnikā, rakstīdams mokošus atmiņu stāstus, dienu vienmuļību īsina bijušais latviešu leģionārs Arturs Skuja.Izdevīgais mīlas trijstūris

Dziedātājas Anmary koncerta recenzija. Feja ar eņģeļu orķestri

Anmary savā koncertā nespiež uz vispārzināmiem Ziemassvētku hitiem un nekādām oriģināldziesmāmKatra gada izskaņā kāds mūziķis vai pat vairāki organizē Ziemassvētku koncertus. Cilvēkiem tie nepieciešami kā patvērumus, lai gūtu atelpu no dāvanu meklēšanas drudža. Var arī iegrābties, jo ir, protams, tādi, kuri bez kautrēšanās jāsauc par haltūrām: zvaigzne atbrauc, činčidrilkas pavadījumā stundiņu nodzied, saņem honorāru un aiztraucas uz nākamo.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide