Jaunais mācību gads ir sācies! Citam tas ir sākums kaut kam jaunam un sen gaidītam, citam turpinājums mokošam procesam, kurā beigas gaida gan skolēni, gan vecāki. Atbilstoši normatīvajiem aktiem visiem bērniem Latvijā pamatizglītība ir obligāta, kas nozīmē, ka bērnam ir jāapmeklē skola neatkarīgi no viņa veselības stāvokļa vai invaliditātes. Kāda situācija ir patiesībā? Vai bērniem ar speciālajām vajadzībām ir iespēja apmeklēt skolu?
Patlaban vairākums skolu ir pašvaldību dibinātas, taču ik gadu pieaug privātpersonu veidoto skolu skaits –
tās aptver teju 10% no kopējā
vispārējās izglītības iestāžu
daudzuma.
Saslimstības ar Covid-19 dēļ pieaudzis attālinātajās mācībās nonākušo klašu skaits, informēja Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vecākā eksperte Jana Veinberga.
Ņemot vērā, ka Ādažu vidusskolā ar Covid-19 ir inficējušās un pretepidēmijas pasākumus ievēro apmēram 110 personas, tostarp 12 pedagogi, no nākamās nedēļas skolā tiks veikta iknedēļas testēšana, aģentūrai LETA skaidroja Ādažu vidusskolas direktors Česlavs Batņa.
Lai nodrošinātu epidemioloģiskās drošības pamatprincipus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanu, līdz mācību gada beigām skolās nodrošinās tikai pamatēdienu, bet komplekso pusdienu skaits būs samazināts, otrdien lēma Ministru kabinetā.
Aptuveni 90% vidusskolēnu izteikuši vēlmi no 2022. gada 1. septembra 12. klasē apgūt padziļināto svešvalodu kursu, un vairākums Latvijas skolu uz šo vēlmi ir atsaukušās, iekļaujot šo mācību priekšmetu savos izvēļu grozos. Svešvalodu skolotāji, iepazīstoties ar projekta Skola 2030 izstrādāto programmas paraugu, ir neizpratnē par "vienvirziena kursu", kurš fokusējas uz noteiktām kompetencēm un prasmēm, aizmirstot vai pametot novārtā citas. Viņuprāt, jaunie akcenti vairāk uzrunās filoloģiski orientētus skolēnus, tāpēc programma būtu vairāk piemērota fakultatīvajām nodarbībām.