Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Aktuāli
Rīgā +4 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 24. aprīlis
Nameda, Visvaldis, Ritvaldis

Andis Sedlenieks

Fico trešā atnākšana

Pieredzējušais un Eiropā pretrunīgi vērtētais slovāku politiķis Roberts Fico atkal nonācis līdz premjera krēslam. Kā tas ir izdevies politiķim, kuru viņa oponenti regulāri salīdzina ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu, dēvē par populistu, demokrātijas ienaidnieku un prokrieviski orientētu? Un vai tas tiešām var mainīt Slovākijas ārpolitisko kursu?

Joslas un ceļa forums

Izraēlas un Gazas joslas dēļ mazāk uzmanības tika pievērsts pasākumam, kas citos apstākļos nešaubīgi būtu šā brīža globālās politikas pats svarīgākais notikums, – Ķīnā nupat notikušajam trešajam starptautiskās sadarbības forumam Viena josla – viens ceļš.

Uzvarētāji un zaudētāji

Lai gan iepriekšējās nedēļas beigās Polijā notikušajās parlamenta vēlēšanās lielāko balsu skaitu (35,38%) saņēma astoņus gadus pie varas esošais konservatīvais spēks Likums un taisnīgums (Prawo i Sprawiedliwość – PiS), vairākums vietu jaunā sasaukuma parlamentā būs trim opozīcijas partijām, kuras jau iepriekš bija vienojušās par valdības veidošanu uzvaras gadījumā.

Izraēla un Palestīna - kara atgriešanās

Palestīniešu grupējuma Hamas kaujinieku negaidītais un asiņainais iebrukums aizsācis kārtējo Izraēlas un arābu militāro konfliktu. Tas var turpināties pat mēnešiem un prasīt tūkstošiem dzīvību, turklāt galvenokārt civiliedzīvotāju, taču tā arī netuvināt gadu desmitiem ilgušās konfrontācijas beigas. Kas noveda pie kārtējām sadursmēm, un kādas var izrādīties to sekas gan reģionālā, gan plašākā mērogā?

Izraēlas atbilde būs stingra un izlēmīga

Par piedzīvoto teroristu nežēlīgo uzbrukumu un šo notikumu sagaidāmajām konsekvencēm ar Izraēlas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Šāronu Rapaportu-Palgi sarunājas Andis Sedlenieks

Eiropas klusējošie tālruņi

Autoritatīvais izdevums Politico nupat publicējis rakstu ar nosaukumu Eiropas varas sabrukums (Europe’s Power Outage), kurā tika gandrīz atklāti norādīts – apvienotās Eiropas ģeopolitiskās ambīcijas tālu pārsniedz tās reālās iespējas, bet Eiropas pretenzijas uz kādu nozīmīgu ģeopolitisko lomu ir iluzoras.

Kārtējās neveiksmes

Iepriekšējās nedēļas nogalē Vācijā notika divas svarīgas federālo zemju parlamentu jeb landtāgu vēlēšanas – Bavārijā un Hesenē. Rezultāti liecina par Vācijas valdošās koalīcijas popularitātes tālāku kritumu, kā arī par atbalsta pieaugumu labējiem politiskajiem spēkiem (ieskaitot tos, kurus publiskajā telpā pieņemts dēvēt par populistiem).

Sauja benzīna zelta cenā

Vairāku iemeslu dēļ naftas cenas pasaules tirgos šobrīd tuvojas 100 ASV dolāriem par barelu, un netrūkst pesimistu, kuri uzskata, ka tā var kļūt vēl krietni dārgāka. Šo cenu kāpumu izjūt patērētāji ikdienā, jo augšup ceļas arī degvielas cenas. Kamdēļ tā, un kādas uz kopējo tendenču fona izskatās Eiropas perspektīvas?

Kevina Makartija krišana

Mērenais ASV republikānis Kevins Makartijs šonedēļ kļuva par pirmo ASV Kongresa Pārstāvju palātas jeb apakšpalātas spīkeru tās vēsturē, kurš zaudējis amatu neuzticības balsojuma rezultātā.

ANO reformēšana – strupceļā

Septembra otrajā pusē Ņujorkā aizvadītās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas 78. sesijas viena no galvenajām tēmām bija virknes valstu aicinājumi reformēt ANO pārvaldības sistēmu – pirmām kārtām jau ANO Drošības padomi un tās pastāvīgo dalībvalstu (ASV, Lielbritānijas, Francijas, Ķīnas un Krievijas) veto tiesības, kā arī organizācijas statūtus.

Strīdus ābols Kalnu Karabaha

Pēdējās nedēļās Kalnu Karabaha atkal nonākusi ziņu virsrakstos, kārtējo reizi aktualizējot nereti par mūžīgu dēvēto konfliktu starp Armēniju un Azerbaidžānu. Vai šoreiz tas nozīmē atrisinājumu vai tikai jaunus satricinājumu riskus? Kādas intereses notikušais iezīmē reģiona ģeopolitikā un kādas pārmaiņas varētu nest nākotnē?

Āfrikas transformācija

Iepriekšējās nedēļas beigās Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Parīze atsauc vēstnieku no Nigēras galvaspilsētas Niamejas un ka Nigēru pamet arī vēstniecības diplomātiskais personāls. Tāpat Francija līdz gada beigām izvedīs no Nigēras tajā dislocētos savus karavīrus.

Žogi un sienas uz valstu robežām

Latvijā aktualizējoties jautājumam par nepieciešamību ātrāk tikt galā ar austrumu robežas nostiprināšanu, vērts palūkoties uz citām robežbarjerām pasaulē no dažādiem aspektiem. Kāds simbolisms slēpjas aiz sienām uz valstu robežām, un cik aktuāls tas ir mūsdienās?

Arcahas pēdējās dienas

Vakar pēc diennakti ilgas Azerbaidžānas īstenotas oficiāli antiteroristiskas operācijas, bet pēc būtības, protams, militārās ofensīvas rezultātā par pilnīgu kapitulāciju paziņoja trīs gadu desmitus pastāvējušās, pašpasludinātās armēņu Arcahas republikas (Kalnu Karabahas) vadība.

Svarīgas vēlēšanas Slovākijā

Pavisam drīz, 30. septembrī, Slovākijā gaidāmas Nacionālās padomes (valsts parlamenta) ārkārtas vēlēšanas, par kurām virkne ekspertu un Rietumvalstu vadošo plašsaziņas līdzekļu jau pauduši bažas, ka to rezultātā Eiropā var parādīties vēl viena neliberālā demokrātija un ka par vēlēšanu rezultātu var kļūt izmaiņas Slovākijas līdzšinējā attieksmē pret karadarbību Ukrainā.

Vai Indija mainīs savu vārdu?

Iepriekšējās nedēļas nogalē Indijā notikušās G20 valstu līderu sanāksmes laikā plašu uzmanību piesaistīja fakts, ka Indijas premjerministrs Narendra Modi, izmantojot namatēva tiesības, savas delegācijas priekšā ir novietojis nevis plāksnīti ar vārdu "Indija", bet gan izmanto citviet daudz mazāk pazīstamo valsts nosaukumu "Bhārata". Tas jau ir raisījis spekulācijas, ka Indija varētu atteikties no sava līdzšinējā galvenā nosaukuma. Pie kādām sekām tas var novest, un kāda kopumā ir valstu pieredze, mainot nosaukumus

Alternatīvas 2024. gadam

Virkne publikāciju ASV Demokrātisko partiju atbalstošajos plašsaziņas līdzekļos liecina – partija aktīvi meklē pašreizējā prezidenta Džo Baidena nomainītāju pirms 2024. gada novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām.

Samits ar sīvu pēcgaršu

Iepriekšējās nedēļas nogalē Indijā aizvadītais pasaules divdesmit lielāko ekonomiku (G20) līderu samits ir atstājis gana rūgtas mieles Rietumvalstīs.

Kima Čen Una iznāciens?

Ziemeļkorejas līdera Kima Čen Una gaidāmās vizītes Krievijā (formāli – Krievijas Tālo Austrumu ekonomikas foruma apmeklēšana) sekas, visticamāk, būs daudz tālejošākas nekā tikai ekonomiskās sadarbības ar Maskavu attīstīšana, apejot starptautiskās sankcijas, kā arī sarunu par bruņojuma piegādēm Krievijai risināšana.

Cerības un realitāte

Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana vizīte Krievijā un tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ir apliecinājums tam, ka nepamatotas ir izrādījušās cerības – Erdogans pēc atkārtotas ievēlēšanas varētu mainīt attieksmi pret Maskavu un atgriezties Rietumvalstu orbītā, pārstājot sēdēt uz diviem krēsliem.

BRICS – jauna "otrā pasaule"?

No 22. līdz 24. augustam Johannesburgā, Dienvidāfrikā, notika BRICS valstu XV samits, kurā sprieda par savas starptautisko norēķinu sistēmas izveidi, kā arī par apvienības paplašināšanos. Samita rezultāti tiek vērtēti pretrunīgi – sākot no gluži vai ignorēšanas rietumvalstīs un beidzot ar sajūsmas pilnām runām par "vēsturisku pagriezienu" nerietumu pasaulē. Kas notika Johannesburgā, un kamdēļ vērtējumi ir tik atšķirīgi?

Gabonas galma apvērsums

Samērā nelielā Centrālāfrikas valsts Gabona kļuvusi jau par septīto Āfrikas valsti, kurā dažu pēdējo gadu laikā noticis valsts apvērsums un pie varas nākušas militārpersonas.

Partijas otrais numurs

Pagājušās nedēļas vidū ASV televīzijas kanāls Fox News rīkoja pirmās priekšvēlēšanu debates republikāņu pretendentiem uz nomināciju prezidenta amatam nākamā gada novembrī gaidāmajās vēlēšanās.

Ziemeļkoreja savas vietas meklējumos

Kā liecina vairāki pēdējā laika notikumi, autoritārā un no ārpasaules noslēgtā Ziemeļkoreja ir sākusi mēģinājumus iziet no izolācijas un veidot attiecības ar nerietumu valstīm. Tiesa, šie mēģinājumi tiek apvienoti ar Phenjanas režīmam raksturīgo kareivīgo retoriku, kodolkara draudu piesaukšanu un citām līdzīgām pazīmēm. Kā Ziemeļkorejai veicas ar sadarbības partneru meklējumiem, un kādas ir izredzes, ka tā varētu savus mērķus sasniegt?

Ģeopolitiskās revolūcijas atlikšana

Noslēdzoties piecu vadošo nerietumu valstu apvienības BRICS samitam Dienvidāfrikā, kļuva zināms, ka par organizācijas dalībniecēm jau drīzā nākotnē kļūs vēl vismaz sešas valstis – Argentīna, Etiopija, Ēģipte, Irāna, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE). Turklāt, lai saglabātu reģionālo līdzsvaru, apvienības durvis pašlaik paliek atvērtas vēl vienai Āfrikas valstij.

Daudzpolārās kārtības utopija

Sākoties BRICS samitam Dienvidāfrikā, kura dienaskārtības galvenie jautājumi ir par savas, alternatīvas norēķinu sistēmas izveidi, kā arī par apvienības paplašināšanos, ne mazāk svarīgs ir kļuvis jautājums par to, kas īsti ir saprotams ar BRICS dokumentos bieži piesaukto daudzpolāro pasaules kārtību, kuras izveide tiek uzskatīta par nerietumu valstu jeb Globālo dienvidu ilgtermiņa stratēģisko mērķi.

Lukašenko un viņa oponenti. Pēc trim gadiem

Apritējuši trīs gadi kopš 2020. gada 9. augustā notikušajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, pēc kurām valstī izcēlās vairākus mēnešus ilgi masu protesti. Opozīcija uzskatīja, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti un ka par to patieso uzvarētāju valsts ilggadējā vadītāja Aleksandra Lukašenko vietā kļuvusi opozicionāre Svjatlana Cihanouska. Neraugoties uz protestu apspiešanu un to līderu došanos emigrācijā, opozīcija joprojām nav zaudējusi cerības iegūt varu un pavērst Baltkrieviju demokrātijas virzienā. Kas šobrīd notiek šajā Latvijas kaimiņvalstī, kādas ir 2020. gada protestu atbalsis un kādas – Baltkrievijas nākotnes perspektīvas?

Sudānas brīdinājuma zvans

Aģentūra Reuters, atsaucoties uz ANO sniegto informāciju, vēsta, ka četros mēnešos, kopš Āfrikas valstī Sudānā rit pilsoņu karš, bēgļu gaitās uz ārvalstīm devušies jau vairāk nekā miljons cilvēku. Dokumentā arī teikts, ka karadarbības dēļ Sudānā radušies vērienīga bada draudi.