Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +13 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Andis Sedlenieks

Karabahas konflikts atgādina par sevi

Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ maz ievērības piesaistīja ziņa par kārtējo attiecību saasināšanos starp Azerbaidžānas un Armēnijas bruņotajiem spēkiem armēņu apdzīvotās Kalnu Karabahas tajā daļā, kas atrodas Krievijas "miera uzturētāju" atbildības zonā.

Ķīnas un Krievijas ģeopolitiskā draudzība

Kamēr Rietumu politiķu un ekspertu vidū valda bažas par Ķīnas atbalstu Ukrainā iebrukušajai Krievijai, gan Pekina, gan Maskava lolo katra savus pasaules pārkārtošanas plānus.

Eiropai draud "gāzes rubļu" dilemma

Nedēļas vidū Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņoja par lēmumu, kas īstermiņā un vidējā termiņā var atstāt graujošu efektu uz Eiropas ekonomiku. Tika paziņots, ka Krievija pāriet uz dabasgāzes pārdošanu "nedraudzīgajām" valstīm par rubļiem, un ļoti ticams, ka šis princips pavisam drīz tiks attiecināts arī uz ievērojamu daļu vai pat visu Krievijas eksportu.

Moldova kā nākamā apdraudētākā valsts

Eiropas valsts, kuras pastāvēšanai Krievijas iebrukums Ukrainā rada vairs ne tikai potenciāli pašus lielākos apdraudējumus uzreiz pēc Ukrainas, ir nelielā Moldova, kuras valdība šā iemesla dēļ jau tagad atrodas atklāti neapskaužamā situācijā.

Enerģētisko alternatīvu meklējumos

Krievijas iebrukums Ukrainā novedis arī pie strauja energoresursu, tostarp degvielas, cenu kāpuma rietumvalstīs, un Eiropa šajā ziņā ir dramatiski atkarīga no Krievijas piegādēm. Kādas ir tās cerības atteikties no agresora enerģētiskajiem apskāvieniem un atgriezties pie patērētājiem pieņemamām cenām?

Ķīna dilemmas priekšā

Viens no galvenajiem jautājumiem, kas Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ nopietni satrauc rietumvalstis, ir Maskavai atklāti labvēlīgā Ķīnas nostāja. Pekina ne tikai ignorē aicinājumus nosodīt iebrukumu, bet arī neslēpj, ka negrasās pārtraukt ekonomiskos sakarus ar Krieviju, kas mazinās Rietumu noteikto sankciju efektu.

Ukraiņu pašaizliedzība kā cena par nākotni

Ukrainas bruņoto spēku izvēlētā taktika un – īpaši svarīgi – pašaizliedzīgā pretestība Krievijas iebrukumam acīmredzami ir novedusi pie tā, ka okupācijas armija cerētā uzvaras gājiena vietā iestrēgusi valsts austrumos un dienvidos, kā arī galvaspilsētas Kijivas apkaimē, un bez papildspēku piesaistīšanas nav spējīga nedz turpināt uzbrukumu, nedz kontrolēt līdz šim okupētās teritorijas.

Neitralitāte, kas nāk par labu Krievijai

Neraugoties uz iebrukumu Ukrainā, gandrīz trīs ceturtdaļas pasaules valstu tā arī nav atbalstījušas pret Krieviju noteiktās ekonomiskās sankcijas, paziņojot par savu neitralitāti. Savukārt iepriekš par "mūžīgi neitrālām" uzskatītas valstis savu nostāju mainījušas. Kas ir šie jaunie "neitrāļi", un kādi apsvērumi liek tiem izvairīties no Ukrainas atbalstīšanas ar reāliem darbiem?

Par NATO diskutēs ilgi un pamatīgi

Krievijas pagājušā gada decembrī izvirzītais būtībā ultimāts rietumvalstīm par starptautiskās drošības sistēmas pārskatīšanu Maskavai vēlamajā virzienā, kā arī jo īpaši nu jau vairāk par divām nedēļām ilgstošais iebrukums Ukrainā ir novedis pie tā, ka abās militāri neitrālajās Ziemeļvalstīs – Zviedrijā un Somijā – mainās iedzīvotāju attieksme pret šo valstu dalību Ziemeļatlantijas aliansē.

Vispirms vara, pēc tam Taivāna?

Krievijas iebrukums Ukrainā liek pievērst pastiprinātu uzmanību arī Ķīnas un Taivānas attiecību jautājumam. Abos gadījumos pastāv zināmas, lai arī ne pilnīgas līdzības, tostarp Ķīnas augstākās amatpersonas neskopojas ar paziņojumiem, ka Taivānai nāksies "atgriezties dzimtenes apskāvienos".

Sankciju trieciens un Maskavas vairogi

Krievijas armijas iebrukums Ukrainā, kura mērķis, visticamāk, ir nomainīt esošo, prorietumniecisko, valsts vadību pret sev vēlamu režīmu, kā arī panākt Ukrainas demilitarizāciju un ģeopolitisko neitralitāti, ir izsaucis atbilstošu rietumvalstu atbildes reakciju. Tā izpaužas kā bezprecedenta ekonomisko un arī politisko sankciju noteikšana pret Maskavu.

Bez ilūzijām par Baltkrieviju

Karadarbības Ukrainā dēļ bez nepieciešamās ievērības ir atstāta situācija Latvijas kaimiņvalstī Baltkrievijā, lai gan šīs valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko ir pats tuvākais Krievijas sabiedrotais pret Ukrainu izvērstajā agresijā, kā arī turpina īstenot pasākumus savas varas nostiprināšanai ilgtermiņā.

Tikai ar rietumu saliedētību var nepietikt

Situācijā, kad rietumvalstis, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir nodemonstrējušas sen neredzētu saliedētību un gatavību upurēt arī būtiskas savas ekonomiskās intereses, nosakot bezprecedenta sankcijas pret Maskavu, uzreiz vairāku nozīmīgu nerietumu valstu nostāja paver Krievijai iespējas samazināt pret to vērsto sankciju efektivitāti.

Krievija sāk ekspansiju rietumu virzienā

Ceturtdienas agrā rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija sāk "speciālo operāciju" ar nolūku panākt Ukrainas "denacifikāciju un demilitarizāciju", kā arī nodrošināt, ka abas separātiskās Ukrainas austrumu republikas (tā sauktais Donbass) atgūst kontroli pār visām Ukrainas Doneckas un Luhanskas apgabala teritorijām. Šāds lēmums tika arguments ar nacionālās drošības apsvērumiem, atsevišķi norādot, ka Krievija neplāno Ukrainas okupēšanu, raisot asociācijas ar 2008. gada notikumiem Gruzijā.

Pirmais solis kara eskalācijas virzienā

Nedēļas sākumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins gana teatrāla procesa gaitā paziņoja par lēmumu oficiāli atzīt abu Ukrainas austrumu separātisko republiku neatkarību. Šis lēmums paredz arī militāro sadarbību – Krievijas bruņoto spēku atklātu ievešanu tā sauktajā Donbasā.

Krievijas gāze dodas uz Ķīnas tirgu

Šā gada laikā pieprasījums pēc gāzes Ķīnā var kāpt un sasniegt 395 miljardus kubikmetru. Pieaug arī gāzes imports.

Brazīlijas pārorientēšanās

Nedēļas vidū oficiālā vizītē Krievijā ieradās Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru. Uz Maskavu Bolsonaru devās, neraugoties uz ASV uzstājīgiem aicinājumiem atteikties no šī brauciena, kas gana uzskatāmi liecina par Vašingtonas aizvien pieaugošajām problēmām Latīņamerikā, kuru ASV ir pieņemts uzskatīt par savu ģeopolitisko "iekšpagalmu".

Ukrainas krīze un lielvaru tirgi

Gana daudz iemeslu uzskatīt, ka Ukrainas krīzes asākais punkts varētu būt pārvarēts, tomēr arī kāds ilgtermiņa krīzes risinājums joprojām nav saskatāms. Viens no būtiskiem pozitīviem ir signāliem ir fakts, ka noslēgumam tuvojas Baltkrievijas un Krievijas kopīgās militārās mācības Baltkrievijā, kuras virknē rietumvalstu tika uzskatītas par aizsegu iespējamajam iebrukumam Ukrainā.

Olimpiskā politika

Vairāku rietumvalstu izsludinātais Pekinas ziemas olimpisko spēļu diplomātiskais boikots neietekmē spēļu norisi, taču rada politiskus draudus turpmāko spēļu mierīgai aizvadīšanai. Tāpat tas ir iemesls atcerēties, kā politiskās kaislības ietekmējušas iepriekšējo olimpiāžu norisi, tajā skaitā daudzu valstu sportistu iespējas piedalīties tajās.

Iezīmējas jaunu globālo protestu vilnis

Kanādā nerimstas protesta akcijas, kas sākās 23. janvārī kā kravas automašīnu šoferu tālbraucēju akcija pret premjerministra Džastina Trudo valdības lēmumu obligāto vakcināciju pret Covid-19 attiecināt arī uz kravas automašīnu vadītājiem, kas veic pārrobežu pārvadājumus starp Kanādu un ASV. Šobrīd protesti ir pārauguši jau krietni vērienīgākos nemieros, kuru dalībnieki prasa virknes ar Covid-19 saistīto ierobežojumu atcelšanu, kā arī Trudo atkāpšanos vai vismaz ievērojamas izmaiņas valdības sastāvā.

Iespēju logs Francijas prezidentam

Nedēļas sākumā tika aizvadītas divas visaugstākā līmeņa politiķu tikšanās, kuras, visticamāk, atstās būtisku ietekmi uz ģeopolitiskās spriedzes Eiropā samazināšanos vai tālāku eskalāciju. Vācijas jaunais kanclers Olafs Šolcs Vašingtonā tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu, bet Francijas prezidents Emanuels Makrons Maskavā – ar savu Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu.

Ukrainas kara varbūtību teorija

Šobrīd visas pasaules uzmanības centrā nonākusi Ukraina. Rietumvalstis ar ASV priekšgalā brīdina, ka kuru katru brīdi gaidāms Krievijas bruņoto spēku iebrukums šajā valstī. Maskava to kategoriski noliedz, bet patiesība, visticamāk, atrodas kaut kur pa vidu starp abiem šiem apgalvojumiem.

Pandēmija ietekmē globālo zīmolu reitingus

Ķīnā izveidotais, globālā mērogā populārais sociālais tīkls TikTok pagājušajā gadā vairāk nekā trīskāršojis sava zīmola vērtību. Būtiskas pārmaiņas – gan kāpumus, gan kritumus – piedzīvojusi arī dažādu citu zīmolu vērtība.

Gāzes vads, kas sola problēmas Eiropai

Pirms šodien Pekinā paredzētās ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas Ķīnā ir ieplānota arī tās līdera Sji Dzjiņpina un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās. Tiek gaidīts, ka abu lielvaru līderi nāks klajā ar kopīgu starptautiskās situācijas redzējumu, kā arī parakstīs vairākus divpusējās sadarbības līgumus.

Vācijas fronda un rietumu vienotība

Vācijas izdevums Der Spiegel vēsta, ka Vācijas vēstniece ASV Emilija Hābere nosūtījusi valsts Ārlietu ministrijai konfidenciālu vēstuli, kas sākas ar vārdiem "Berlīne, mums ir problēma" un kurā vēstīts, ka Savienotās Valstis Vācijas pozīcijas Ukrainas krīzes jautājumā dēļ sāk uzskatīt Berlīni par "neuzticamu partneri".

Cīņas ieroči pret enerģētisko krīzi

Reaģējot uz kontinenta lielāko daļu pārņēmušo enerģētisko krīzi – nesamērīgi augstajām energoresursu un elektrības cenām –, Eiropas valstis cenšas atbalstīt savus iedzīvotājus un pirmām kārtām jau to trūcīgāko daļu. Risinājumi ir visdažādākie: no konkrētiem pabalstiem atsevišķām iedzīvotāju grupām līdz nodokļu atvieglojumiem un tarifu griestiem.

Darbības un pretdarbības

Trešdien ASV un Ziemeļatlantijas alianse iesniedza Krievijai rakstiskas atbildes uz tās pagājušajā gada decembrī izvirzītajām prasībām starptautiskās drošības jomā.

Atgriešanās uz klasiskās ģeopolitikas sliedēm

Pagājušajā nedēļā Lielbritānijas Ģeostratēģijas padomes (Council on Geostrategy) sociālajos tīklos parādījās paziņojums, ka karalistes ārlietu ministre Liza Trasa apsver iespējas trejsavienības jeb ass Lielbritānija – Polija – Ukraina izveidei. Nedaudz vēlāk, viesojoties Austrālijā, šo paziņojumu apstiprināja arī ministre, tiesa, neiedziļinoties ieceres niansēs.

Karaliskie likumpārkāpēji

Lielbritānijas karalienes Elizabetes II dēla Endrū izstumšana no britu karaliskās ģimenes, cenšoties mazināt ar princi saistītā seksa skandāla sekas, liek atcerēties, ka arī karaliskas izcelsmes personas ne tuvu nav bezgrēcīgas. Tās bijušas iesaistītas arī atklāti kriminālos nodarījumos, visbiežāk gan saņemot par tiem gluži simboliskus sodus.