Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā +2 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 26. aprīlis
Rūsiņš, Sandris, Alīna

Andis Sedlenieks

Republikāņu atgriešanās priekšnojautas

Vairs mazāk par divām nedēļām atlicis līdz ASV starpvēlēšanām, un šobrīd visas pazīmes liecina, ka republikāņi, kuru vairākums turklāt būs eksprezidenta Donalda Trampa atbalstītāji, atgūs kontroli pār vismaz vienu no ASV Kongresa palātām

Ķīnas kuģis maina kursu

Ir aizvadīts desmitgades nozīmīgākais notikums Ķīnas iekšpolitikā – Ķīnas Komunistiskās partijas XX kongress.

Moldovas nepamanītie protesti un riski

Moldovā nu jau vairāk nekā mēnesi turpinās plaši protesti, kuru dalībnieki prasa Valsts prezidentes atkāpšanos un parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Amatpersonas protestu organizēšanā saskata Krievijas pirkstu, taču nevar noliegt, ka problēmu valstij netrūkst visdažādākajās jomās.

Trasas un toriju noriets

Apvienotajā Karalistē turpinās iekšpolitiskie satricinājumi, kurus uz brīdi bija likusi piemirst karalienes Elizabetes II aiziešana aizsaulē. Ekonomiskie un politiskie procesi tikmēr pašsaprotami turpinājās, un vakar par šo procesu starpposmu kļuva tikai 44 dienas (!) amatā pavadījušās premjeres Lizas Trasas paziņojums par atkāpšanos no amata.

Irānas ģeopolitiskās likmes

Krievijas un Irānas pieaugošā sadarbība militārajā jomā, it īpaši Irānā ražoto bezpilota lidaparātu plaša izmantošana Krievijas triecienos Ukrainas enerģētiskajai un militārajai infrastruktūrai, kā arī ticamas ziņas, ka Teherāna gatavojas piegādāt Maskavai arī lielas tuva un vidēja darbības rādiusa ballistisko raķešu partijas, rietumvalstu dienaskārtībā ir licis parādīties jautājumam par jaunām sankcijām pret Teherānu

Nebeidzamo nemieru valsts

Kārtējie masu nemieri Irānā sākās pēc tam, kad valsts tikumības policijas rīcības dēļ mira gados jauna kurdu sieviete. Protestu apspiešana nekādā veidā nav mazinājusi kopējo spriedzi sabiedrībā, un jaunu nemieru izcelšanās ir tikai laika jautājums. Kādi ir to reālie cēloņi, un kādas ir protestētāju cerības panākt Irānas teokrātiskā režīma krišanu vai vismaz atteikšanos no līdzšinējās politikas?

Turcijas gāze Eiropai?

Krievijā notiekošās ikgadējās Krievijas enerģētikas nedēļas ievadā tika publiskota šķietami negaidīta ideja par tā sauktā gāzes haba izveidi Turcijā, kas ļautu turpināt Krievijas gāzes piegādes pa cauruļvadiem Eiropas valstīm. Domājams, iecere ir saskaņota ar Turciju un tuvākajā laikā tiks (vai arī jau tiek) apspriesta abu valstu vadītāju līmenī.

Neskaidras ilgtermiņa sekas

Aģentūra Reuters vēsta, ka ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ir pieņēmusi "pašu nopietnāko kopš 90. gadiem" lēmumu par mikroshēmu eksporta uz Ķīnu ievērojamu ierobežošanu.

Kima kodoldoktrīna un vieta pasaules kartē

Ziemeļkorejas publiskotā kodoldoktrīna un jauni raķešu izmēģinājumi, kā arī vēl citi valdošā režīma spertie soļi, visticamāk, liecina par Phenjanas vēlmi izmantot globālo ģeopolitisko konfrontāciju, lai mainītu valsts līdzšinējo politiku un izrautos no starptautiskās izolācijas. Kādas ir Phenjanas cerības sasniegt šo mērķi?

Ekonomika vai tomēr ģeopolitika?

Austrijas galvaspilsētā Vīnē 5. oktobrī pirmoreiz pēc Covid-19 pandēmijas klātienē notika naftas eksportētājvalstu apvienības OPEC+ nozares ministru tikšanās, kuras rezultātā tika pieņemts lēmums, ka apvienības valstis, sākot ar novembri, samazinās naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā

Kaislības Brazīlijas gaumē

Iepriekšējās nedēļas nogalē tika aizvadīta vienas no pasaules nozīmīgākajām t. s. attīstības valstīm – Brazīlijas – prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. No to iznākuma savukārt lielā mērā būs atkarīgs valsts turpmākais ģeopolitiskais kurss.

Ģeopolitiskā žonglēšana Turcijas gaumē

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans tiek uzskatīts par mūsdienu, iespējams, pretrunīgāko valsts līderi, jo viņam starptautiskajā politikā izdodas savienot šķietami nesavienojamo un nu jau vismaz gadu desmitu balansēt uz naža asmens starp Rietumiem un Austrumiem. Kādu iemeslu dēļ un kādā veidā Turcijas prezidentam izdodas šāda politika, un kādas ir viņa kursa nākotnes parspektīvas?

Ne tikai pārziemošanas jautājums

Uz ilgiem vai, iespējams, uz visiem laikiem izejot no ierindas abām Ziemeļu straumēm, jautājums par to, kā apvienotā Eiropa pārcietīs šo un nākamās ziemas, kļuvis aktuālāks nekā jebkad iepriekš.

Itālijas konservatīvā izvēle

Iepriekšējās nedēļas beigās tika aizvadītas Itālijas parlamenta abu palātu vēlēšanas, kuru rezultāti atbilda iepriekš veikto aptauju rezultātiem, – par pārliecinošu uzvarētāju kļuva oficiāli labēji centriskā, bet faktiski – nacionāli konservatīvā koalīcija ar partiju Itālijas brāļi (Fratelli d’Italia) priekšgalā.

No Nursultanas līdz Astanai un tālāk

Septembra vidū Kazahstānā stājās spēkā vairākas nozīmīgas iniciatīvas, kuras rosināja Valsts prezidents Kasims Žomarts Tokajevs. Viena no tām paredz, ka Valsts prezidents turpmāk amatā atradīsies ne vairāk par vienu septiņus gadus ilgu termiņu

Nereformējamais ANO

Pašlaik Ņujorkā notiekošās ANO Ģenerālās asamblejas 77. sesijas centrālā tēma, protams, ir karadarbība Ukrainā, kamdēļ pārējiem jautājumiem tiek pievērsts ievērojami mazāk vērības. Viens no šādiem jautājumiem ir virknes rietumvalstu ar ASV priekšgalā virzītā tēma par nepieciešamību reformēt ANO Drošības padomi (DP) un arī organizācijas citas institūcijas.

Neatrisināmais eksklāvu jautājums

Iepriekšējās nedēļas otrajā pusē uzliesmoja bruņotas sadursmes uz Tadžikistānas un Kirgizstānas robežas, kuras paņēma kopumā vairāk par simtu abu pušu karavīru dzīvību. Turklāt sadursmes sākās brīdī, kad abu valstu prezidenti – Emomali Rahmons un Sadirs Džaparovs – jau bija ceļā uz Šanhajas sadarbības organizācijas (ŠSO) līderu sanāksmi Samarkandā.

Kratīšana, slepeni dokumenti un politiskās cīņas

ASV eksprezidenta Donalda Trampa īpašumā izdarītā kratīšana, kas veikta aizdomu dēļ, ka viņš varētu būt nelikumīgi paņēmis līdzi no Baltā nama slepenus dokumentus, pirms drīzumā gaidāmajām starpvēlēšanām pamatīgi uzjundījusi jau tāpat devīto vilni sasniegušās ASV iekšpolitiskās kaislības. Kā tas atsaucas uz Savienoto Valstu aktuālo politiku, un ko gaidīt tālāk?

Elizabete II un britu monarhijas nākotne

Šā gada 8. septembrī 96 gadu vecumā no dzīves aizgāja Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II Vindzora. Tronī karaliene bija pavadījusi vairāk nekā 70 gadu, iemantojusi milzīgu personisko autoritāti gan Apvienotajā Karalistē, gan tālu aiz tās robežām, un tieši uz viņas autoritāti un arī šarmu lielā mērā balstījās britu monarhijas popularitāte. Kas sagaida Apvienoto Karalisti, un vai Elizabetes II aiziešana tiešām nozīmē vesela laikmeta beigas?

Miera aprises nav saskatāmas

Uzliesmoja bruņotas sadursmes Armēnijas un Azerbaidžānas armiju starpā, abām pusēm jau ierasti vainojot vienai otru to izraisīšanā. Lai arī sadursmes risinājās nelielā (apmēram 10 x 50 km) teritorijā un šobrīd ir izdevies panākt pamieru, situācija turpinās būt saspringta, jo konfliktam starp Erevānu un Baku pārskatāmā nākotnē nav reālu risinājumu.

Nesavienojami pasaules redzējumi

Rīt Uzbekistānas pilsētā Samarkandā sāksies divas dienas ilgs Šanhajas sadarbības organizācijas (ŠSO), vienas no nozīmīgākajām nerietumu valstu apvienībām, valstu līderu samits, par kuru izskan viedoklis, ka tas kļūs par nozīmīgu pavērsiena punktu globālajā ģeopolitiskajā konfrontācijā, tostarp ievērojami konkretizējot rietumu galveno pretinieku un to atbalstītāju koalīcijas kontūras

Gorbačova nebeidzamie paradoksi

Šā gada 30. augustā Maskavā 91 gada vecumā aizsaulē aizgāja pēdējais PSKP CK ģenerālsekretārs un pirmais un pēdējais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs. Viņš bija arī pēdējais dzīvais un pamanāmākais no PSRS sabrukuma posma padomju politiķiem, taču vienlaikus viena no vispretrunīgāk vērtētajām personībām vai visa XX gadsimta vēsturē.

Atliktā atgriešanās mājās

Bēgļu skaits no Ukrainas dažādās valstīs augusta beigās oficiāli bija septiņi miljoni cilvēku. Sākotnēji valdīja pārliecība, ka viņu bēgļu gaitas nebūs ilgas, bet šobrīd tā jūtami mazinājusies, jo karš Ukrainā, visticamāk, turpināsies vēl labu laiku, un tas nozīmē – arī bēgļus uzņēmušajām valstīm nāksies pielāgoties situācijai.

Vēstures atstātais mantojums

Patlaban globālā mērogā ritošās tektoniskās pārmaiņas liek meklēt arī līdzīgus notikumus vēsturē, tostarp lai vismaz mēģinātu nojaust, kādas var būt pārmaiņu sekas.

Nepietiekami izdiskutēta iecere

Par Izglītības ministrijas virzīto augstākās izglītības finansēšanas jauno modeli Andis Sedlenieks sarunājas ar Vidzemes Augstskolas rektora pienākumu izpildītāju, asociēto profesori un vadošo pētnieci Agnesi Dāvidsoni.

Naftas un gāzes cenu griesti

Pagājušajā nedēļā tā sauktās septiņu apvienības jeb G7 valstu finanšu ministri vienojās, ka apvienība centīsies panākt cenu griestu noteikšanu Krievijas naftai un naftas produktiem, tostarp nosakot sankcijas pret naftas pārvadātājiem un citiem ar to saistītu pakalpojumu sniedzējiem, ja pēdējie transportēs naftu, kas iepirkta par augstākām cenām nekā lēmušas G7 valstis. Šonedēļ par cenu griestiem Krievijas gāzes piegādēm savukārt mēģinās vienoties Eiropas Savienības (ES) valstis.

Kosovas un Serbijas pretrunīgais stāsts

Pretēji daudzu ekspertu bažām tomēr izdevies noklusināt briestošo konfliktu starp Kosovu un Serbiju. Domstarpības, kas saistītas ar dokumentu un auto numurzīmju pārrobežu izmantošanu, ar ASV un Eiropas Savienības (ES) starpniecību vismaz daļēji noregulētas diplomātiskā ceļā. Tomēr par vispārēju attiecību normalizēšanos vai Kosovas neatkarības atzīšanu no Serbijas puses runāt joprojām nevar, tādēļ pretrunas atkal var uzliesmot jebkurā brīdī.

Padomju impērijas simbols

Augusta pašās beigās – 30. augustā – 91 gada vecumā no dzīves aizgāja pēdējais PSKP CK ģenerālsekratārs un vienlaikus pirmais un pēdējais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs.