Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Aktuāli
Rīgā +4 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 24. aprīlis
Nameda, Visvaldis, Ritvaldis

Andis Sedlenieks

Jauna dominējošā tendence?

Aizvadītā gada 20. decembrī Francijas parlamenta abas palātas apstiprināja valsts prezidenta Emanuela Makrona virzīto jauno migrācijas ierobežošanas likumu, turklāt pēc tam, kad sākotnēji likums tika noraidīts, tajā tika veiktas gana būtiskas izmaiņas, paredzot nelegālās imigrācijas ierobežošanu galvenokārt ar aizliegumiem un represīvām metodēm.

Protests protesta dēļ?

Serbijas galvaspilsētā Belgradā turpinās opozīcijas rīkotie protesti, cenšoties apstrīdēt nesen notikušo Belgradas skupščinas (domes) vēlēšanu rezultātus

Ērkšķi Eiropas cīņā pret Krieviju

Ziemassvētkos spēkā stāsies jau 12. Eiropas Savienības sankciju pakete pret Krieviju saistībā ar lielvalsts iebrukumu Ukrainā. Kamdēļ jau līdz šim noteiktie ierobežojumi izrādījušies maz efektīvi un arī no Eiropas valstu puses turpinās to apiešana? Ko un vai iespējams darīt, lai situācija mainītos?

Barjeras Trampa ceļā

Amerikas Savienoto Valstu Kolorādo pavalsts Augstākā tiesa šonedēļ pieņēma lēmumu liegt ASV eksprezidentam Donaldam Trampam piedalīties pavalsts Republikāņu partijas priekšvēlēšanās. Tiesa atsaucās uz ASV konstitūcijas 14. labojuma 3. punktu, kas liedz ieņemt amatu valdībā personām, kuras ir piedalījušās dumpī.

Kuģniecības drošības koalīcija

Amerikas Savienoto Valstu aizsardzības ministrs Loids Ostins nupat paziņoja par 10 valstu koalīcijas izveidi ar ASV priekšgalā cīņai pret Jemenas hutiešiem jeb husītiem, kuru militārās aktivitātes palestīniešu atbalstam ir lielā mērā ierobežojušas starptautisko kuģniecību Sarkanajā jūrā.

Čaks Noriss un Texit jaunās vecās problēmas

Iekšpolitiskā nenoteiktība un pretrunas ASV ir novedušas pie tā, ka vairākās to pavalstīs ir ievērojami pieaudzis secesionistu jeb šo pavalstu izstāšanās no ASV piekritēju skaits. Pirmā šajā rindā ir Teksasa, kur izstāšanās ideja ir gana populāra jau vairākas pēdējās desmitgades. Kādi ir šī noskaņojuma cēloņi, un cik liela ir iespēja, ka kāda no pavalstīm tiešām varētu pamest ASV?

Vjetnamas īpašā loma

Plašu ažiotāžu rietumvalstu plašsaziņas līdzekļos izsauca Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētāja Sji Dzjiņpina nupat aizvadītā valsts vizīte Hanojā – mediji šo vizīti traktēja galvenokārt kā Pekinas vēlmi kavēt Hanojas tuvināšanos ASV un Japānai, kā arī saglabāt savu ietekmi kaimiņvalstī

Donalda Tuska atgriešanās

Polijas Republikas jaunā sasaukuma Seims (parlaments) šīs nedēļas sākumā beidzot spēja "legalizēt" 15. oktobrī notikušo vēlēšanu rezultātus, vispirms nobalsojot par neuzticības izteikšanu nu jau bijušajam premjerministram Mateušam Moraveckim (Likums un taisnīgums, PiS), bet pēc tam apstiprinot jaunu valdību ar premjera amatu reiz jau ieņēmušo (no 2007. līdz 2014. gadam) bijušo Eiropadomes priekšsēdētāju Donaldu Tusku (Pilsoniskā platforma, PO) priekšgalā.

Pretrunīgais Kisindžers un viņa gadsimts

Diplomātijas guru, reālpolitikas spilgtākais pārstāvis, liela vēriena politiķis un vienlaikus pretrunīga personība. Tā tiek dēvēts Henrijs Alfreds Kisindžers, kurš 29. novembrī simt gadu vecumā savās mājās Kentā ASV Konektikutas pavalstī devās mūžībā. Viņam pieder daudzi nemirstīgi izteicieni par pasaules politiku, bet akadēmiskajā vidē viņš paliks vēsturē ar tā dēvēto leģitimitātes jēdziena ieviešanu un citām publikācijām, kas izsaukušas plašu rezonansi

Iekšpolitisko cīņu sekas

Amerikas Savienoto Valstu Kongresa augšpalātas Senāts noraidīja prezidenta Džo Baidena virzītā likumprojekta par vairāk nekā simts miljardu dolāru lielas palīdzības piešķiršanu Ukrainai, Izraēlai un Taivānai, kā arī ASV un Meksikas robežas stiprināšanai un pat amerikāņu jaunāko zemūdeņu būvniecībai nodošanu balsošanai, kas nostāda Ukrainu katastrofas priekšā. Atbilstīgi Senāta procedūrai, lai šāda veida likumprojekts tiktu nodots balsošanai (kas pārliecinošā vairākumā gadījumu nozīmē arī tā apstiprināšanu, lai gan mēdz būt arī izņēmumi), tas ir jāatbalsta vismaz 60 senatoriem no 100.

Galvenais ir iesākt procesu?

Dienvidamerikas valstī Venecuēlā iepriekšējās nedēļas nogalē notika interesants konsultatīvais referendums, kura mērķis bija noskaidrot sevi par bolivārisku uzskatošās valsts pilsoņu attieksmi pret kaimiņvalsts Gajānas (bijušās britu Gviānas) lielākās daļas – tā sauktās Esekibo Gajānas –, atgriešanu Venecuēlas sastāvā.

Jaunais dzelzs priekškars starp Eiropu un Krieviju

Robežpunktu slēgšana starp Eiropas valstīm un Krieviju uzskatāmi iezīmē jauno posmu Eiropas Savienības un agresīvās lielvalsts attiecībās. Jautājumu par to, kā situācija varētu attīstīties turpmāk, gan joprojām ir vairāk nekā atbilžu.

Cilvēks un viņa laiks

Simt gadu vecumā šā gada 30. novembrī aizsaulē aizgāja cilvēks, par kuru runājot frāze "ar viņa nāvi ir beidzies vesels laikmets" nepavisam neizklausās pēc klišejas vai pieklājības vārdiem.

Īrijas neitrālais statuss

Daudziem latviešiem labi zināmajā Īrijā ir sākusies politiskā diskusija, kuru var uzskatīt par sava veida liecību tam, kā mainās priekšstati par it kā globālu un vispāratzītu starptautisko organizāciju nozīmīgumu un iespējām.

Kemerons un britu politiskās kaislības

Novembra vidū Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks veica nopietnus pārkārtojumus konservatīvo valdībā, starp kuriem vislielāko uzmanību piesaistīja bijušā premjera Deivida Kemerona atgriešanās lielajā politikā ārlietu sekretāra (ministra) postenī. Kādas ir viņa "atsaukšanas no pensijas" aizkulises, un kādu ietekmi tas var atstāt gan uz Lielbritānijas politiku kopumā, gan jo īpaši uz torijiem – Kemerona pārstāvēto politisko spēku

Brīvības partijas uzvara

Parlamenta ārkārtas vēlēšanas Nīderlandē noslēgušās ar negaidīti labiem antiislāmista un eiroskeptiķa Gērta Vildersa vadītās Brīvības partijas (PVV) panākumiem, bet Vildersam ir pavērušās labas iespējas kļūt par šīs valsts nākamo premjerministru.

Solījumi un iespējas

Argentīnas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā par uzvarētāju pārliecinoši (ar 55,7% vēlētāju balsu, kas ir lielākais atbalsts kādam no kandidātiem visā valsts demokrātijas vēsturē) kļuvis un 10. decembrī stāsies amatā politkorekti par galēji labējo populistu dēvētais nesistēmiskais kandidāts Havjers Milei.

Ērkšķi Eiropas apvienošanas ceļā

Līdz ar aicinājumu sākt sarunas par Ukrainas un vēl vairāku valstu uzņemšanu Eiropas Savienībā aktualizējies arī jautājums par atšķirībām dalībvalstu nostājā. Kādu ainu patlaban tas iezīmē Eiropā, un kādas ir konkrētu valstu cerības pārskatāmā nākotnē tiešām pievienoties aliansei.

Sekas var izrādīties tālejošas

Dažādu citu starptautisko notikumu fonā bez pelnītas ievērības ir palikusi ziņa, ka oktobra beigās trīs no daudzajām Mjanmas nemiernieku armijām sāka vienotu uzbrukumu valdības spēkiem šīs valsts ziemeļos, pie robežas ar Ķīnu.

Deivida Kemerona atgriešanās

Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks šīs nedēļas sākumā veica ievērojamas pārmaiņas valdības sastāvā – amatu zaudēja konservatīvo vidū populārā iekšlietu ministre jeb sekretāre Sjūela Breivermena, bet par ārlietu ministru negaidīti kļuva ekspremjers un Brexit "autors" Deivids Kemerons.

Oficiālie un faktiskie imigranti

Eiropas Savienības dalībvalstīs, it īpaši tā dēvētajā vecajā Eiropā, pieaug ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju un viņu pēcteču skaits. Oficiālā statistika visbiežāk neatspoguļo patieso kopainu, taču divu Eiropas vadošo valstu – Vācijas un Francijas – piemēri ļauj vismaz aptuveni saprast, kāda ir reālā situācija šajā ziņā

Demokrātu krustceles

Laikraksts The New York Times, viens no galvenajiem ASV Demokrātiskās partijas ruporiem, pirms dažām dienām publiskoja sešās t. s. ASV svārstīgajās pavalstīs veiktās aptaujas rezultātus, no kuriem izriet, ka gadījumā, ja ASV prezidenta vēlēšanas notiktu šobrīd, piecās no šīm pavalstīm (Arizonā, Džordžijā, Mičiganā, Nevadā un Pensilvānijā) par to uzvarētāju vairāk vai mazāk pārliecinoši kļūtu eksprezidents Donalds Tramps.

Moldovas dilemma

Iepriekšējās nedēļas nogalē Moldovā notikušās pašvaldību jeb reģionālo padomju vēlēšanas liecina, ka prorietumnieciskajai prezidentei Maijai Sandu un valdībai ir, par ko padomāt pirms nākamajām vēlēšanām.

Drošības riski un tūrisma industrija

Vēl nesen attiecībā uz tūrisma nākotni valdīja optimisms, taču Hamās uzbrukums Izraēlai, kas šajā valstī tiek salīdzināts ar 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumu ASV, ir būtiski ietekmējis gan ceļošanas iespējas, gan ceļotāju noskaņojumu. Turklāt tas attiecas ne tikai uz Tuvo Austrumu reģionu, kur šobrīd risinās bruņotais konflikts, bet arī uz lielu daļu Eiropas, tostarp valstīm, kas atrodas pasaules populārāko tūrisma galamērķu pirmajā desmitniekā

Skaļi vārdi bez reālām darbībām

Neraugoties uz kopējiem noskaņojumiem islāma pasaulē un vairāku nozīmīgu musulmaņu valstu līderu kareivīgajiem paziņojumiem, iespēja, ka kāda no šīm valstīm varētu iesaistīties Izraēlas un Hamās konfliktā, šādi izraisot liela mēroga karadarbību Tuvajos Austrumos, ir maz ticama.

Vienotības trūkums Eiropā

Lai arī Eiropas Savienība (ES) Eiropas Komisijas (EK) prezidentes Urzulas fon der Leienas personā ir izvirzījusi vērienīgus ģeopolitiskos mērķus, bruņota konflikta izcelšanās Tuvajos Austrumos, līdztekus karadarbībai Ukrainā, ir kļuvusi par nopietnu pārbaudījumu apvienotās Eiropas struktūrām un iemeslu domstarpībām tās vadības vidū, bet ES valstis tā arī nav spējušas izstrādāt vienotu nostāju attiecībā pret konfliktu Tuvajos Austrumos, atzīst izdevums Politico.

Hamās un viņiem līdzīgie

Ar pēkšņo uzbrukumu Izraēlai par sevi atgādināja teroristiskā organizācija Hamās. Līdzās jautājumam, kas tā īsti ir un kā veidojusies, svarīgi paskatīties uz reģionu arī plašāk – cik nozīmīgas ir radikālo islāmistu kustības Tuvajos Austrumos, un cik lielu spēku tās apvieno?

Maika Džonsona prioritātes

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Kongresa Pārstāvju palātas republikāņu vairākums šīs nedēļas sākumā beidzot spēja vienoties un ievēlēt palātas spīkeru – trešo politiski nozīmīgāko vēlēto amatu ASV ieņems kongresmenis no Luiziānas pavalsts Maiks Džonsons, viens no pašiem uzticamākajiem eksprezidenta Donalda Trampa līdzgaitniekiem.

Argentīna izvēles priekšā

Iepriekšējās nedēļas beigās Argentīnā notikušo valsts prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā neviens no galvenajiem kandidātiem prognozējami nespēja nodrošināt ievēlēšanai nepieciešamo 50%+1 vēlētāja atbalstu, kamdēļ uzvarētāja vārds tiks noskaidrots otrajā kārtā 19. novembrī.