Samērā nelielā Centrālāfrikas valsts
Gabona kļuvusi jau par septīto
Āfrikas valsti, kurā dažu pēdējo
gadu laikā noticis valsts apvērsums un pie varas nākušas militārpersonas.
Pagājušās nedēļas vidū ASV televīzijas kanāls Fox News rīkoja pirmās priekšvēlēšanu debates republikāņu pretendentiem uz nomināciju prezidenta amatam nākamā gada novembrī gaidāmajās vēlēšanās.
Kā liecina vairāki pēdējā laika notikumi, autoritārā un no ārpasaules noslēgtā Ziemeļkoreja ir sākusi mēģinājumus iziet no izolācijas un veidot attiecības ar nerietumu valstīm. Tiesa, šie mēģinājumi tiek apvienoti ar Phenjanas režīmam raksturīgo kareivīgo retoriku, kodolkara draudu piesaukšanu un citām līdzīgām pazīmēm. Kā Ziemeļkorejai veicas ar sadarbības partneru meklējumiem, un kādas ir izredzes, ka tā varētu savus mērķus sasniegt?
Noslēdzoties piecu vadošo nerietumu valstu apvienības BRICS samitam Dienvidāfrikā, kļuva zināms, ka par organizācijas dalībniecēm jau drīzā nākotnē kļūs vēl vismaz sešas valstis – Argentīna, Etiopija, Ēģipte, Irāna, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE). Turklāt, lai saglabātu reģionālo līdzsvaru, apvienības durvis pašlaik paliek atvērtas vēl vienai Āfrikas valstij.
Sākoties BRICS samitam Dienvidāfrikā, kura dienaskārtības galvenie jautājumi ir par savas, alternatīvas norēķinu sistēmas izveidi, kā arī par apvienības paplašināšanos, ne mazāk svarīgs ir kļuvis jautājums par to, kas īsti ir saprotams ar BRICS dokumentos bieži piesaukto daudzpolāro pasaules kārtību, kuras izveide tiek uzskatīta par nerietumu valstu jeb Globālo dienvidu ilgtermiņa stratēģisko mērķi.
Apritējuši trīs gadi kopš 2020. gada 9. augustā notikušajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, pēc kurām valstī izcēlās vairākus mēnešus ilgi masu protesti. Opozīcija uzskatīja, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti un ka par to patieso uzvarētāju valsts ilggadējā vadītāja Aleksandra Lukašenko vietā kļuvusi opozicionāre Svjatlana Cihanouska. Neraugoties uz protestu apspiešanu un to līderu došanos emigrācijā, opozīcija joprojām nav zaudējusi cerības iegūt varu un pavērst Baltkrieviju demokrātijas virzienā. Kas šobrīd notiek šajā Latvijas kaimiņvalstī, kādas ir 2020. gada protestu atbalsis un kādas – Baltkrievijas nākotnes perspektīvas?
Aģentūra Reuters, atsaucoties uz ANO sniegto informāciju, vēsta, ka četros mēnešos, kopš Āfrikas valstī Sudānā rit pilsoņu karš, bēgļu gaitās uz ārvalstīm devušies jau vairāk nekā miljons cilvēku. Dokumentā arī teikts, ka karadarbības dēļ Sudānā radušies vērienīga bada draudi.
Tuvojoties 22. augustam, kad Dienvidāfrikā sāksies vienas no divām galvenajām nerietumu valstu organizācijām – BRICS – samits, gaidāmajam pasākumam tiek pievērsts aizvien vairāk ekspertu un plašsaziņas līdzekļu uzmanības.
No Lamborghini vai Ferrari automašīnām līdz Prada vai Gucci apģērbiem un vēl citiem skaļiem vārdiem – luksusa zīmoli ir pazīstami visā pasaulē, un šis tirgus par spīti ekonomikas problēmām un inflācijai šobrīd piedzīvo uzplaukumu. Arī nākotnes perspektīvas šajā jomā tiek zīmētas rožainās krāsās. Cits jautājums – kas no tā būs ieguvēji, kas – zaudētāji.
Tikai pēdējās nedēļas laikā rietumvalstu, un pirmkārt jau ASV, vadošajos liberālās ievirzes plašsaziņas līdzekļos (CNN, The New York Times, The Washington Post u. c.) ir parādījies vairāk nekā desmit plašu publikāciju, kuru autori secina, ka Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukums, par kura sākuma datumu tiek uzskatīts 4. jūnijs, pagaidām nav sasniedzis plānotos mērķus un attaisnojis sākotnējās cerības.
Turpina saglabāties spriedze ap
Nigēru, kur militārā hunta ir
atstādinājusi no amata valsts
prezidentu Mohamedu Bazumu, kura atjaunošanu amatā
kategoriskā tonī pieprasa
Francija un tai draudzīgās reģiona valstu
valdības, pēdējām pretējā gadījumā draudot
ar iebrukumu Nigērā.
Rietumvalstīs aizvien
lielāku satraukumu raisa
Krievijas pieaugošā
ekonomiskā un
ģeopolitiskā ietekme
Āfrikas kontinentā,
kuras palielināšanās
notiek uz rietumvalstu un
pirmām kārtām Francijas
rēķina. Maskavai Āfrikā
acīmredzami ir savi
ilgtermiņa stratēģiskie
plāni. Kādi tie ir, un
kādēļ daudzas Āfrikas
valstis pozitīvi reaģē
uz Krievijas sadarbības
piedāvājumiem?
Amerikas Savienotajās Valstīs,
kur neoficiāli jau pilnā sparā
rit priekšvēlēšanu cīņa pirms
2024. gada novembrī gaidāmajām valsts prezidenta
vēlēšanām, kļūst aizvien
acīmredzamāk, ka šo vēlēšanu gaitu un
rezultātus var radikāli ietekmēt tas, ko darīs
(vai gluži pretēji – ko nedarīs) otrs populārākais pretendents uz demokrātu nomināciju
Roberts Kenedijs jaunākais.
Pagājušajā nedēļā, 26. jūlijā, Rietumāfrikas valstī Nigērā notika militārs apvērsums, kura rezultātā mājas arestā nonāca valsts prezidents Mohameds Bazums, bet varu pārņēma Nacionālā dzimtenes glābšanas komiteja, par kuras vadītāju tika pasludināts Nigēras prezidenta gvardes komandieris Abdurahmans Čiani.
Ziemeļu puslodi nu jau divus mēnešus ir pārņēmis karstuma vilnis, kas bija jūtams arī
Latvijā. Modelēšana liecina, ka patlaban notiekošais ir tikai sākums – īstie karstuma
uzplūdi gaidāmi nākamgad. Kādi ir ekstremālā karstuma joslas parādīšanās cēloņi,
kādas problēmas tas rada, un kādas šajā ziņā ir nākotnes prognozes?
Ziemeļkorejā vairāku dienu vizītē ieradies Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, kurš militarizētajā valstī tika sagaidīts ar lielu pompozitāti, tostarp krietnu laiku pavadot kopā ar Phenjanas diktatoru Kimu Čen Unu.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Spānijā
notika valsts parlamenta ārkārtas
vēlēšanas, kuras pamainīja spēku
samēru starp pie varas esošajiem
sociālistiem un opozīcijā esošo Tautas
partiju par labu pēdējai, taču tā arī
nespēja nodrošināt nedz kreisajiem, nedz
labējiem vairākuma valdības izveidei nepieciešamo deputātu vietu skaitu.
Lai arī ASV prezidenta vēlēšanas ir gaidāmas tikai 2024.
gada 5. novembrī, priekšvēlēšanu cīņa jau ir sākusies. Galvenie
pretendenti uz Balto namu šobrīd ir tie paši, kas iepriekšējās,
2020. gada vēlēšanās – Džo Baidens un Donalds Tramps –,
tomēr ticama ir iespēja, ka viņus abus vai vismaz vienu no viņiem
nomainīs partiju "otrie numuri" vai vēl citi politiķi. Kāda šobrīd
zīmējas gaidāmās cīņas kopaina, un kas varētu stāties šābrīža
favorītu vietā vai kā citādi būtiski ietekmēt vēlēšanu iznākumu?
Briselē šā gada 17. un 18. jūlijā notika Eiropas Savienības (ES) un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) trešais samits, kura norise uzskatāmi parādīja, ka apvienotā Eiropa un Latīņamerika dzīvo divās ļoti dažādās pasaulēs, kā arī dažādi raugās uz globālās ģeopolitikas procesiem.
Pagājušajā nedēļā par sava veida
sensāciju kļuva Indijas ārlietu
ministra Subramanjama Džaišankara paziņojums šīs valsts plašsaziņas līdzekļiem, ka Ņūdeli nav
plānu attiecībā uz BRICS vienotās
valūtas ieviešanu, kas ir aktuāla tēma vadošajās nerietumu valstīs.
Pirms šonedēļ Viļņā aizvadītā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) līderu samita liela uzmanība bija pievērsta jautājumam par Zviedrijas un Ukrainas iespējamo pievienošanos organizācijai. Tieši pirms samita sākuma kļuva zināms, ka Zviedrijas ceļā uz NATO nekādu šķēršļu vairs nav. Jautājums par Ukrainas dalību aliansē tomēr paliek atklāts, lai gan samita laikā tā tika apsolīta, turklāt ar atvieglotiem iestāšanās nosacījumiem.
Autoritatīvais britu izdevums The Economist Viļņā notiekošā NATO samita laikā publicēja plašu rakstu ar nosaukumu Ko darīt Eiropai, ja uzvarēs Tramps? (What would Europe do if Trump won?).
Mēģinot sasniegt bēdīgi slavenā lainera Titāniks vraku, okeāna dzīlēs pazudušais
batiskafs Titāns aiznesa sev līdzi tajā esošo piecu cilvēku dzīvību. Izmeklēšana
par notikušo tiek veikta vairākās valstīs, taču jau tagad ir skaidrs, ka privātajam
dziļūdens tūrismam vismaz uz laiku būs jāiepauzē.
Pagājušajā nedēļā bez īpašas
ievērības palika kāds šķietami
mazsvarīgs notikums starptautiskajā finanšu sektorā – Argentīna,
veicot kārtējo maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam
(SVF), ASV dolāru vietā norēķinājās ar Ķīnas
juaņām (jeb renminbi, kā oficiāli saucas
Ķīnas valūta), izmantojot savas speciālās
aizņēmuma tiesības (SDR).
Vakar aizvadītās Šanhajas
Sadarbības organizācijas
(ŠSO) līderu virtuālās sanāksmes laikā tika oficiāli paziņots
par Irānas pilntiesīgu pievienošanos šai vienai no divām
galvenajām nerietumu valstu organizācijām.
Šā gada 23. un 24. jūnijā Krievijā risinājās notikumi, kuri vēsturē paliks kā Prigožina
dumpis jeb Prigožina puča mēģinājums. Privātās militārās kompānijas Vagner
dibinātājs un vadītājs Jevgeņijs Prigožins deva pavēli sākt "taisnīguma maršu" uz
Maskavu, prasot Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu un ģenerālštāba
priekšnieka Valerija Gerasimova atstādināšanu. Kādi bija šā 40 stundu ilgušā puča
mēģinājuma cēloņi, norise un kādas var būt iespējamās sekas?
Pagājušajā nedēļā notikusī Indijas
premjerministra Narendras Modi
valsts vizīte ASV, neraugoties uz
visiem amerikāņu amatpersonu
centieniem pārliecināt viņu
pievienoties demokrātijas nometnei, tā arī nedeva cerētos rezultātus.
Būtībā par galveno ieguvēju no
algotņu kompānijas Vagner
dibinātāja un vadītāja Jevgeņija
Prigožina Krievijā sarīkotā
"taisnīguma marša" no okupētās
Ukrainas daļas uz Maskavu jeb
dumpja ir kļuvis Baltkrievijas prezidents
Aleksandrs Lukašenko.