Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā -9 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 11. janvāris
Smaida, Franciska

Kitija Balcare

Lai mazāk atkritumu

Pilna servisa pasākumu aģentūra Pareizā ķīmija ikdienā strādā pie pasākumu rīkošanas gan privātiem, gan valsts klientiem, organizējot gan vietēja, gan starptautiska līmeņa pasākumus, piemēram, festivālu Laba daba. Aģentūras pārstāve Elīna Brīdaka stāsta, ka, rīkojot pasākumus, aizvien cenšas ņemt vērā pasākumā izmantoto detaļu ietekmi uz vidi un drošību; arī klientu izglītotība pieaug, taču tikpat svarīga ir arī apmeklētāju rīcība, ne tikai organizatoru nodomi: «Videi draudzīga pasākuma īstenošanai bieži vien šķēršļus liek dārgākas izmaksas, ko ne vienmēr pasākuma pasūtītājs var atļauties.

Ar velo, bez plastmasas un šķirojot atkritumus

Par videi draudzīgu jeb zaļu pasākumu varam dēvēt tādu, ko organizē, ievērojot vides ilgtspējību, samazinot pasākuma laikā radīto negatīvo ietekmi uz vidi un izdarot atbildīgu izvēli. Turklāt tas jāpatur prātā ne tikai pēc pasākuma, sakopjot norises vietu, bet jau daudz agrāk - pasākuma plānošanā, kad tikai lemjam, ko, kur, kā rīkot.

Ar rūpēm par mežu pret klimata pārmaiņām

Divu nedēļu garumā Parīzē vairāk nekā 150 valstis lauza šķēpus par globālās sasilšanas ierobežošanu. Ir panākta vienošanās, kas stāsies spēkā 2020. gadā, aizstājot Kioto protokolu. Pasaule lēmusi, ka centīsies nepieļaut globālās temperatūras pieaugumu līdz diviem grādiem pēc Celsija, vadošo lomu kaitīgo siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanā uzņemoties turīgajām, attīstītajām valstīm.

Videi draudzīga līmviela no ezera dzīlēm

Izrādās, ir iespējams apvienot saprātīgu ezeru apsaimniekošanu, lietderīgi izmantojot nogulumus, ar ekoloģisku alternatīvu rašanu ikdienas vajadzībām - iegūstot videi draudzīgu līmvielu. Tā Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē profesora Māra Kļaviņa vadībā trīs jaunās zinātnieces nonākušas pie idejas par videi draudzīgas līmvielas izstrādi no organiskajiem ezera nogulumiem - sapropeļa.

Nepārdomāta zivju pavairošana un maluzvejniecība ietekmē ūdens ekosistēmu(1)

Lai zivis spētu vairoties dabiskā vidē, katrai sugai nepieciešami tai piemēroti apstākļi. Zivju mazuļu mirstības samazināšanai pirmo dzīves laiku atsevišķas sugas aizvien biežāk aizvada zivaudzētavās, pēc kurām nonāk dabiskajās ūdenstilpēs. Lai arī ražens zivju loms ir makšķernieka prieks, ir jānodrošina ne vien mākslīgu zivju pavairošana nārstu dīķos, bet arī iespēju robežās jārūpējas par dabiskā nārsta aizsardzības pasākumiem.

No ikra līdz āķim

Lai zivis spētu vairoties dabiskā vidē, katrai sugai nepieciešami tai piemēroti apstākļi. Zivju mazuļu mirstības samazināšanai pirmo dzīves laiku atsevišķas sugas aizvien biežāk aizvada zivaudzētavās, pēc kurām nonāk dabiskajās ūdenstilpēs. Lai arī ražens zivju loms ir makšķernieka prieks, ir jānodrošina ne vien mākslīgu zivju pavairošana nārstu dīķos, bet arī iespēju robežās jārūpējas par dabiskā nārsta aizsardzības pasākumiem.

Katru nedēļu - pārgājiens

Jau divus gadus vismaz reizi nedēļā māmiņa Inese Ozere ar atvasēm Rozi (8), Nameju (7), Mētru (5) un Austru (2), dažkārt līdzi paņemot arī draugu bērnus, dodas dabā. Pēc svaiga gaisa, kura, dzīvojot Rīgas centrā, ļoti pietrūkst, un pēc pārgājiena piedzīvojumiem.

Labākā mācību klase - daba

Izpratne par dabu un tās procesiem veidojas ne vien dabaszinību stundās skolā, bet jau agrā bērnībā ar pirmo uz smilgas savērto zemeņu rindu vai ieraudzīto varavīksni. Tāpēc ir svarīgi doties ārā, iepazīt mežu, pļavu, jūru, lai cilvēks jau no pirmajiem soļiem apzinātos arī savu lomu dabā un atbildību pret apkārtējo vidi. Papildus skolas mācību grāmatai dabaszinībās arī ģimenei jāatrod laiks, lai ļautu bērnam būt pētniekam, un lieliski, ja ir kāds pieaugušais, kurš mazo zinātnieku var iedvesmot lieliem atklājumiem. Dabas Diena pēta, kur meklēt labākās dabas izziņas programmas bērniem.

Lai prognozes precīzākas

Kur lai atrod saulaināko vietu Latvijā, kurp doties oktobrī? Uz šo jautājumu atbildi var atrast, izmantojot grafisku rīku tiešsaistē - satelītu klimata atlantu. To izstrādājusi Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķe un vides zinātņu doktorante Zanita Avotniece, kas ir līdz šim vienīgā Latvijas zinātniece, kura stažējusies Eiropas meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijā EUMETSAT. Uz Latviju Zanita pārveda ne tikai iedvesmu un zināšanas sinoptiķa darbā, bet arī ikvienam praktiski lietojamu rīku - Baltijā vienīgo satelītu klimata atlantu.

Laikapstākļi mainās piesārņojuma dēļ(2)

Rudenī laika apstākļus Latvijā biežāk nosaka ciklonu darbība, kas savukārt izraisa vēja pastiprināšanos. Vējš savukārt rada intensīvāku gaisa apmaiņu gan piezemē, gan augstākos atmosfēras slāņos, tādējādi veicinot gaisa piesārņojuma izkliedi. Kopumā atmosfērā nonākošie izmeši, veicinot gaisa un jo īpaši ūdens temperatūras paaugstināšanos, veicina ciklonu attīstību, kas savukārt ietekmē vētru biežuma un intensitātes izmaiņas, tādējādi veidojot pastarpinātu saistību ar klimata pārmaiņām.

Horoskopi

Klimata pārmaiņas varam samazināt pamazām, veicot kompleksu darbību kopumu, viena no tām ir atjaunojamo enerģijas resursu izmantošana. «Enerģētiķi lēš, ka vēja enerģiju varam izmantot līdz pat desmit reizēm vairāk, nekā to darām pašreiz. Vēja enerģijas ieguve ir iegājusi no eksperimentālās stadijas rūpnieciskajā, nodrošinot ļoti strauju tehnoloģisko attīstību, līdz ar to pasaules tendence ir tiekties uz intensīvāku vēja enerģijas izmantošanu, jo tā ir pārbaudīta un efektīva,» skaidro Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes lektors Egīls Fortiņš.

Laikapstākļi mainās piesārņojuma dēļ

Rudenī laika apstākļus Latvijā biežāk nosaka ciklonu darbība, kas savukārt izraisa vēja pastiprināšanos. Vējš savukārt rada intensīvāku gaisa apmaiņu gan piezemē, gan augstākos atmosfēras slāņos, tādējādi veicinot gaisa piesārņojuma izkliedi. Kopumā atmosfērā nonākošie izmeši, veicinot gaisa un jo īpaši ūdens temperatūras paaugstināšanos, veicina ciklonu attīstību, kas savukārt ietekmē vētru biežuma un intensitātes izmaiņas, tādējādi veidojot pastarpinātu saistību ar klimata pārmaiņām.

Sēņo kopā ar ekspertu. Pieci jautājumi mikoloģei Initai Dānielei(1)

Sēņošana var kļūt par vienu no iedarbīgiem meditēšanas veidiem mūslaiku cilvēkam - ar nosacījumu, ka sēņošanas prasmes ir apgūtas, dodoties kāda pieredzējuša sēņotāja pavadībā, nevis tikai apskatot ēdamās sēnes fotogrāfiju kādā mobilajā lietotnē. Kad amats rokā, var piedalīties konkursos par sasēņotā daudzuma rekordiem, meklēt neparastus eksemplārus un izmēģināt jaunas pagatavošanas receptes.

Sēņo kopā ar speciālistu

Sēņošana var kļūt par vienu no iedarbīgiem meditēšanas veidiem mūslaiku cilvēkam - ar nosacījumu, ka sēņošanas prasmes ir apgūtas, dodoties kāda pieredzējuša sēņotāja pavadībā, nevis tikai apskatot ēdamās sēnes fotogrāfiju kādā mobilajā lietotnē. Kad amats rokā, var piedalīties konkursos par sasēņotā daudzuma rekordiem, meklēt neparastus eksemplārus un izmēģināt jaunas pagatavošanas receptes. Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja botāniķe Inita Dāniele ir sēņu pētniece jeb mikoloģe, kas aizrautīgi seko līdzi sēņu pasaulei, meklējot un atklājot aizvien jaunas sēņu sugas.

Drošai izvēlei - ekomarķējums

Jana Simanovska, vides inženiere, Ekodizaina kompetences centra pārstāve, stāsta, ka lielākais kaitējums videi, izmantojot kosmētiku un tīrīšanas līdzekļus, rodas no iepakojuma, ķīmiskām vielām to sastāvā (ieskaitot fosfora savienojumus) un arī no transportēšanas. Svarīgi, lai iepakojums būtu otrreiz pārstrādājams un tiktu nogādāts šķirojamo atkritumu plūsmā.

Svarīgs ne tikai sastāvs, bet arī iepakojums

Ja ikdienā neiztiekam ar gurķi acu krēma vietā vai citronu tauku noņemšanai no virtuves sienas, domājot par savu un vides veselību nākotnē, nepieciešamais kosmētikas vai sadzīves ķīmijas produkts jāizvēlas atbildīgi. Turklāt atbildīga izvēle pieprasa arī atbildīgu rīcību produkta lietošanā un utilizēšanā - tātad visas produkta dzīves garumā.

Konkurss māca šķirot atkritumus

Izrādās, ka atkritumu šķirošana ne vien rūda sirdsapziņu par atbildību pret vidi un nākamajām paaudzēm, bet arī, sadarbojoties kopīgam mērķim, uzlabo savstarpējās attiecības. Par to liecina ikgadējā Zaļās jostas rīkotā atkritumu šķirošanas konkursa Tīrai Latvijai dalībnieku pieredze, savācot un nododot tālākai pārstrādei tonnām makulatūras, izlietotu bateriju un mūžu nokalpojušo sadzīves elektrotehniku.

Revīzija zāļu skapītī(2)

Pavasara tīrīšana vēlama arī mājas zāļu skapītim, ko ieteicams pārskatīt regulāri, atlasot lietošanai nederīgās zāles. Sadzīvē radušies medicīniskie atkritumi ir bīstamie atkritumi, tāpēc prasa atbilstošu pārstrādi, nevis izmešanu sadzīves atkritumu spainī, kas apdraud ne vien vidi, bet arī ilgtermiņā mūs pašus. 

Ar zālēm prātīgi!(2)

Cilvēks ikdienā patērē ķīmiskos kokteiļus, kuru sekas ir neprognozējamas - padomi, kā pareizi utilizēt nederīgos medikamentus.

Horoskopi

Pavasara tīrīšana vēlama arī mājas zāļu skapītim, ko ieteicams pārskatīt regulāri, atlasot lietošanai nederīgās zāles. Sadzīvē radušies medicīniskie atkritumi ir bīstamie atkritumi, tāpēc prasa atbilstošu pārstrādi, nevis izmešanu sadzīves atkritumu spainī, kas apdraud ne vien vidi, bet arī ilgtermiņā mūs pašus.

Rīgas zaļās salas pilsētnieku veselībai

Lūkojoties uz Rīgas pilsētu no putna lidojuma, iespējams saskaitīt vairākas zaļas teritorijas - salas. Katrai no tām ir savs stāsts. Pašreiz turpinās neredzamu, bet asu šķēpu laušana par Lucavsalas nākotni starp pilsētas saimniekiem un vides aizstāvjiem, mazdārziņu entuziastiem un ekokopienu ar ilgtspējīgām pilsētas attīstības vīzijām Daugavas vidū. Kamēr pilsēta gaida salas «precinieku», tikmēr jaunieši pašorganizējoties meklē līdzsvaru starp cilvēka darbību un dabas likumiem.

Katrā latvietī mīt dārznieks

Pavasaris var būt ne tikai galvā un laukos. Tas var ienākt arī pilsētā, pagalmā, pat birojā. Ja vien ir kāds, kam niez «zaļie pirkstiņi». Cauri laikam redzams, ka Latvijā pilsētniekam allaž bijusi savrupa rušināšanās: piemājas dobē, balkona puķu kastē vai mazdārziņā ārpus pilsētas, kas laika gaitā kļuvusi par savdabīgu meditācijas vietu.

Katrā latvietī mīt dārznieks

Pavasaris var būt ne tikai galvā un laukos. Tas var ienākt arī pilsētā, pagalmā, pat birojā. Ja vien ir kāds, kam niez «zaļie pirkstiņi». Cauri laikam redzams, ka Latvijā pilsētniekam allaž bijusi savrupa rušināšanās: piemājas dobē, balkona puķu kastē vai mazdārziņā ārpus pilsētas, kas laika gaitā kļuvusi par savdabīgu meditācijas vietu. Līdz ar zaļās domāšanas popularitāti pieaug arī pilsētnieku eksperimentu skaits, topot par dārzniekiem amatieriem.

Mode mainās, piesārņojums pieaug

Veikalos pilnā sparā plosās atlaižu bums. Katra sezona nāk ar jaunām apģērbu kolekcijām, un tas nebūt nenozīmē, ka vecās jau esam paguvuši novalkāt. Un tā – no sezonas sezonā. Aug piedāvājums, aug atkritumu kalni vienlaikus ar modes industrijas kaitīgo ietekmi uz ekosistēmām gaisā, ūdenī un uz zemes.

Mode mainās, piesārņojums pieaug

Tikko kā aizvadīta Rīgas Modes nedēļa, kas rudens miglā mūs kārdināja jau ar nākamās vasaras krāsām un gaisīgumu, veikalu plaukti pilni ar rudens tērpiem, bet piesardzīgos šopingotājus šur tur vilina ar starpsezonu atlaidēm... Katra sezona nāk ar jaunām apģērbu kolekcijām, un tas nebūt nenozīmē, ka vecās jau esam paguvuši novalkāt.

Ceļot zaļajās kurpītēs

Sala nogurdinātos vilina ceļojumu piedāvājumi uz siltajiem un eksotiskajiem dienvidiem. Piedzīvojumu aizrautībā ir ļoti viegli aizmirst par zaļiem principiem. Lietot mazāk, atkārtoti un atbildīgi var gan ikdienā, gan ceļojot, neatkarīgi no tā, vai tas ir komandējums vai atpūtas brauciens. Esot ceļotāja kurpēs, tik un tā ir vēlams domāt par savām izvēlēm, rīcību un to ietekmi uz vietējo kopienu un vidi.

Dzeja

Joprojām pārlieku jūtīga. Taču pieradinājusies celties pat pirms sešiem rītā. Bez modinātājzvana. Joprojām klīstošā holandieša cienīgs dzīvesveids. Taču ar tiem pašiem vējrādītājiem. Bez atvadīšanās lidostās, peronos, stacijās. Joprojām īstermiņā. Taču ar ilgām pēc ilgtermiņa. Bez derīguma termiņa.