Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā -9 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 11. janvāris
Smaida, Franciska

Kitija Balcare

Gada bite – vietējā zumētāja

Par Gada biti 2022 Latvijas Biškopības biedrība, cildinot Latvijas vietējo biti, pasludinājusi Rietumu medusbites vietējo pasugu Apis mellifera mellifera.

Ziemeļu upespērlene

Par Gada gliemeni 2022 izvēlēta izmirstošā ziemeļu upespērlene.

Iztulkot visas spalvas

Pieci jautājumi Putnu noteicēja tulkotājai Elīnai Gulbei.

Pasliktinoties zālāju stāvoklim, Eiropas saulpurene sastopama retāk

Par 2022. gada augu Latvijas Botāniķu biedrība šogad pasludinājusi Eiropas saulpureni Trollius europaeus – botānikas pētnieku, bišu un dzejnieku apbrīnotu sugu, kura kā koši dzeltens karodziņš vēsta cilvēkam, kur Latvijas zālājos vēl ir saglabājies kāds košāks dabiskas pļavas gabaliņš.

Gada dzīvnieks – vismazākais plēsējs pasaulē

Par gada dzīvnieku Latvijas Nacionālais dabas muzejs pasludinājis vismazāko plēsēju pasaulē – zebieksti. Lai arī maza, tā tomēr ir ņipra medniece ar spēcīgu sakodienu. Ja izdodas to pamanīt, jāpriecājas, jo redzēt (un arī nešauboties atpazīt) kustīgo zebieksti dabā paveicas retajam.

Nevis apēst, bet izpētīt sēnes

Ne vienmēr doties sēnēs nozīmē ņemt līdzi groziņu. Aug to sēņotāju skaits, kuri nazīša vietā izvēlas fotokameru, lai sēni iemūžinātu. Vērot sēnes šķiet daudzsološāk nekā putnus. Sēne neaizspurgs gaisā. Tiesa, Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere nav tik optimistiska, sakot, ka arī sēne var vienu dienu būt, bet nākamajā jau pazust no tās atrašanās vietas.

Zaļdomātāju diena

Kādā vecā dziesmiņā ir rindas "..par zaļu pat vēl zaļāks bij’ mūsu skolas laiks.." – tolaik, kad tā tapa, ar "zaļu" bija domāts pavisam kas cits, nekā parasti mēdzam teikt mūsdienās, un pavisam citā kontekstā varam uzdot jautājumu – cik zaļa jeb videi draudzīga ir mūsdienu studentu dzīve?

Ziedu purinātāja

Gada bite 2021 – lielā zemes kamene šovasar labi pastrādājusi.

Putnu dzīve bez cenzūras

Tiešraides no ligzdām ļauj vērot putnu dzīvi gan visā to krāšņumā, gan, cilvēkaprāt, nežēlībā.

Lai baltā stārķa ligzda būtu droša

Lai baltā stārķa lielā un smagā ligzda nekļūst par apdraudējumu ne pašam putnam, ne arī cilvēkam, Latvijas Ornitoloģijas biedrība iesaka veidot mākslīgās ligzdu pamatnes.

Stāvkrasta mainīgā daba

Par 2021. gada ģeovietu atzīti Staldzenes stāvkrasti – ainava ar iespaidīgu krauju, kurā ieslēpusies bagātīga ģeoloģiskā "kārtainā kūka" jeb senie Baltijas jūras nogulumi, kas stāsta Latvijas vēsturi jūras krastā slāni pa slānim. Vienlaikus tā ir arī iecienīta pastaigu vieta Ventspils apkaimē, seno zvejnieku ciema pakājē, slavena arī ar pirms divdesmit gadiem atrasto Latvijā lielāko bronzas laikmeta senlietu depozītu vienā no augstākajiem Latvijas stāvkrastiem.

Putnu būrītim jābūt drošam

Rūpējoties pavasarī par mājvietu putniem savā dārzā, Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārliecināties, vai paša izgatavotais vai veikalā izvēlētais putnu būris būs piemērots putnam, nevis apdraudēs to.

Mazskarto mežu vēstniece

Par Gada sūnu 2021 kļuvusi līklapu novellija – sūna, kas uzskatāma par dabisko mežu dzīvotnes raksturojošu iezīmi. Turklāt tā ir suga, kuras klātbūtne mežā liecina arī par citu retāku organismu klātesamību.

Netraucēt dzīvi upē

Ja sadzirdi ūdens ņirbēšanu, visticamāk, kaut kur tuvumā atrodas straujtece. Gan straujteces, gan dabiskos upju posmus Latvijas Dabas fonds (LDF) izziņojis par Gada dzīvotni 2021, izceļot to būtisko lomu dabas daudzveidības, ainavas dažādības un ūdeņu tīrības nodrošināšanā. Tomēr izcilā stāvoklī Latvijā pašreiz ir tikai viens procents no visām straujtecēm un dabiskajiem upju posmiem.

Dārzmīļu draugs ar "knaiblītēm"

Ārēji kaujinieciski noskaņotā spīļaste, ko Latvijas Entomoloģijas biedrība pasludinājusi par 2021. gada kukaini, patiesībā, izrādās, ir dārznieku draugs. Lai arī pasaulē zināmas ap 2000 sugām, Eiropā – ap 80, Latvijā pašreiz apzinātas tikai piecas spīļastu sugas. Entomologi turpina apzināt to izplatību Latvijā un aicina ziņot, ja izdodas sastapt spīļasti šogad savā apkaimē.

Divi zaķi vienā gadā

Mēdzam maldīgi uzskatīt, ka ir viens zaķis, kurš vasarā ir maigi pelēkbrūnā, bet ziemā – baltā kažokā. Liels var izrādīties pārsteigums, uzzinot, ka patiesībā tagad Latvijā savvaļā sastopamas divas zaķu sugas. Izvēloties abus Latvijā mītošos zaķus – balto zaķi un pelēko zaķi – par Gada dzīvnieku 2021, Latvijas Nacionālais dabas muzejs mudina izzināt abu sugu kopīgo un atšķirīgo.

Videi draudzīgas autiņbikses

Tiecoties uz mazulim drošāku un vecākiem ērtāku ikdienu, Latvijā tapis autiņbiksīšu zīmols GeGe. Tas ne tikai atstāj aiz durvīm tādas nevēlamās sastāvdaļas kā smaržvielas, parabēni, balinātāji, bet arī izmanto līdz šim vietēji neierastu izplatīšanas veidu – autiņbiksīšu abonēšanas iespēju. Zīmola GeGe dibinātājs un līdzīpašnieks Kaspars Magrins atzīst, ka tieši tā dēvētā mileniāļu paaudze, kas tagad kļūst par vecākiem saviem pirmajiem mazuļiem, ir tā, kurai, izvēloties produktus, aizvien svarīgāki ir tieši vides aspekti.

Mežs ar noslēpumu

Dodoties Īles virzienā, trīspadsmit kilometru no Dobeles ceļotājs nonāk pie izteiksmīga reljefa ainavas, apvītas nostāstiem. Tas ir Latvijas valsts mežu Pokaiņu mežs, kur stāvos pauguros un dziļās ielejās atrodami akmeņu krāvumi. Tie slēpj sevī pagātni, kuru centušies izzināt gan arheologi, gan ģeogrāfi, gan dziednieki, gan citi pētnieki. Noslēpums ir palicis. Savukārt rudens un ziemas sezona ir piemērots laiks, lai klātienē iepazītu Pokaiņu pauguraino pievilcību, ja vien kājās ir ērti apavi un spēks.

Uz Tērvetes pasaku mežu pēc gudrībām

"Mēs neesam muzejs. Aicinām izzināt mežu, dodoties ārpus telpām, ejot dabā," tā pārliecināti pauž Lilita Kauste, Latvijas valsts mežu dabas parka Tērvetē tūrisma informācijas centra vadītāja. Dabas parks Tērvetē ir ne vien vieta, kurp var doties jebkurā no 365 dienām gadā un izvēlēties kādu aptuveni no 35 kilometru taku tīkla posmiem dabas izziņai, bet arī iespēja iesaistīties vides izglītības aktivitātēs visu cauru gadu gan izglītības iestāžu grupās, gan ģimenes lokā.

Dabas objekti ar noslēpumu

Izrādās, ka Latvija ar savām vairāk nekā 200 alām var lepoties ar titulu "Alām bagātākā Baltijas valsts". Turklāt dabas skaitīšanas gaitā jaunatklātas piecas vēl līdz šim nereģistrētas alas vai to paplašinājumi. Dabas Diena dalās virzienrādītājos, kurp doties izzināt alu pievilcību dabā un kas jāpatur prātā, apmeklējot šos allaž mainīgos dabas ģeoloģisko procesu vai cilvēka roku radītos objektus.