Zivis uz dīvāna
Latvijas saldūdens un jūras zivis iemiesojas dizaina priekšmetos.
Kitija Balcare
Nekā lieka uz zobu birstes
Rūpēs par paša veselību un urbjoties cauri zobu pastu sastāva etiķetēm, uzņēmējs un industriālā dizaina pārzinātājs Armands Vecvanags nonāca pats pie savas zobu tīrīšanas līdzekļa receptes. Tā tapa uzņēmums Monk Island un zobu pulveris, kura sastāvs nav jāraksta sīkā drukā vairākās rindās, jo tajā ir tikai četras sastāvdaļas. Armands ir pārliecināts, ka pasaulei var likt mainīties gan apzinātāka produktu izvēle ikdienā no patērētāju puses, gan atbildīgāka ražošanas pieeja no uzņēmēju puses.
Zem lupas – tējas maisiņš
Tējas maisiņš ir ne vien lieks slogs videi, bet arīdzan var izrādīties lieka mikroplastmasas deva gan augsnē, gan tējas krūzē. Analizējot Latvijā nopērkamās tējas, jaunās pētnieces secinājušas, ka ne visi tējas maisiņi tajos izmantoto materiālu salikumu dēļ ir bioloģiski noārdāmi piemājas komposta kaudzē.
Dabas lietas krāsu radīšanai
Pigmentu pasauli par savu jauno rotaļu laukumu sauc ilustratore Agnese Aljēna. Viņa kopā ar draudzeni un arī pilsētskicētāju Dainu Domašūti radījušas pašmāju akvareļkrāsu zīmolu DeepDeepLight.
Asina prasmi saskatīt dabu
Pamanīt melno driģeni Andrejsalas aizaugušajā industriālajā teritorijā, uzzināt, kāpēc tai piemīt tautā bieži piesauktais "kā driģenes saēdies" efekts, un uzskicēt auga unikālo raksturu īpašā atmiņu kladē, pirkstos, iespējams, pirmo reizi turot oglīti vai eļļas pasteļkrītiņu. Tas ir iespējams, ja dodas radoši izglītojošajā pārgājienā, kurp regulāri aicina biedrība Ota dabā.
Ar viesmīlību pret kukaiņiem
Teju katrs var uzbūvēt kukaiņu māju, kā arī iestādīt puķi vai neizpļaut kādu laukumiņu dārzā.
Mantotais rožkopības gēns
Radīt reibinošu skaistumu teju pustūkstotī nokrāsu un smaržu iespējams pat tad, ja nav daiļdārznieka izglītības, bet ir paaudzēs izlolota mīlestība uz rozēm. To apliecina Rožu kolekcijas dārza Rozītes izveidotājas, uzņēmuma Dailas rozes īpašnieces, tukumnieces Dailas Trubiņas pieredze.
Lai pilsēta top zaļāka
Lai novērtētu pilsētas zaļumu, svarīgāk par puķupodu skaitu ielās ir tas, kas un kā darbina šo pilsētu. Tātad enerģija un transports. Viesturs Celmiņš, kas ir pilsētplānotājs un pašreiz vada inovāciju kustību VEFRESH, atgādina, ka pilsētai jāpielāgojas cilvēkam, nevis tā automašīnai. Un pilsēta top zaļāka tad, ja ir mijiedarbība starp tehnoloģiskiem risinājumiem, to īstenotājiem un iedzīvotāju paradumiem. Bez ārišķībām, bet ar dziļu pārliecību par pārmaiņu nepieciešamību.
Vēdera un acu priekam
Līdz šim pavārs Ēriks Dreibants izsmalcināti ir slīpējis savu prasmi atrast, sajust un uzlikt uz gardēžu šķīvja pašmāju dabas garšu. Tagad viņš neatlaidīgi mācās ne tikai atrast to dabā, bet ieaicināt arī savā Pavāru mājas pārdzimstošajā pagalmā, paša un domubiedru rokām veidojot Dabas vērotāju dārzu Līgatnē upes, mežu un pauguru ielokā.
Lai putnu vērošana izdotos. Ieteikumi veiksmīgai putnošanai kopā ar bērniem
Aprīlis tradicionāli ir putnu mēnesis, kad rosās ne tikai nometnieku sugas, bet arī mājās atgriežas "atpūtnieki" no siltajām zemēm. Rosās arī cilvēki – putnu mīļotāji –, steidzot dabā vērot spārnotās radības. Latvijas Ornitoloģijas biedrība atgādina, ka putnu vērošanai jābūt ne vien aizraujošai, bet arī putniem un cilvēkiem drošai nodarbei. Sākot īstenot Latvijā šī gada starptautisko projektu bērniem Dzīvais pavasaris, Latvijas Ornitoloģijas biedrība mudina iepazīties un ievērot tās sagatavotos ieteikumus, lai kļūtu par labu putnu vērotāju jau no mazotnes.
Gada kukainis – ziedmuša
Mudinot rūpēties par apputeksnētājiem kukaiņiem, Latvijas Entomoloģijas biedrība par Gada kukaini 2020 izsludina cilvēkam pilnībā nekaitīgo ziedmušu dzimtu Syrphidae.
Gada putna godā – zivju dzenītis
Mudinot apzināt ūdensputnu situāciju Latvijā, Latvijas Ornitoloģijas biedrība šogad Gada putna godā iecēlusi zivju dzenīti (Alcedo atthis). Šī mazā, bet zibenīgā krāšņvārna, kurai, tiesa, nav nekādas radniecības ne ar dzeņiem, ne dzilnām, ne vārnām, ir apliecinājums tīriem ūdeņiem, liecinot par ekosistēmas veselību. Lai arī Latvijā zivju dzenītis nav apdraudēts, Eiropā tā ir aizsargājama suga.
Dzīve dobumā
Koku dobumi mums, cilvēkiem, ir noslēpumaina pasaule, kurā mīt dažādas dzīvas radības. Uzmanīgam dabas vērotājam tā var sevi atklāt, kļūstot par aizraujošu izpētes vietu.
"Detektīvi" parkā. Saruna ar muzeja speciālisti Ilonu Vilcāni
Preiļu parkā ir grūti novilkt skaidru robežu starp vēsturi un dabu. Lai ļautu izprast vēstures un dabas mijiedarbību, Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejs ir izstrādājis nodarbību ciklu 4.–8. klašu skolēniem Preiļu muižas dzīvie dārgumi, tādējādi modinot viņos līdzatbildību par vēstures un dabas saudzēšanu, stāsta muzeja speciāliste vēstures jautājumos Ilona Vilcāne.
Uz mežu pēc atjaunotnes(2)
Lielākoties daba mūsdienās tiek uzskatīta par spēcīgāko tehnoloģiskā stresa pārņemtās sabiedrības ārstniecības līdzekli. Oksfordas Universitātes bioloģiskās daudzveidības profesore Keitija Vilisa uzsver, ka daudzas mūsdienu fiziskās un garīgās labsajūtas problēmas ievērojami samazinās, pavadot aizvien vairāk laika mežainā vidē.
Putnu migrācijas vērošanai kā mūslaiku meditācijai aizvien vairāk interesentu
Iejusties putnu vērotāju ādā ik pavasari un rudeni aicina Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Tā ir iespēja pietuvoties putnu dzīvei, lūkojoties to pavasara un rudens migrācijā paša acīm, binoklī, klausoties stāstos vai rūdot rokas putnu barotavu vai putnu būru veidošanā. Šoruden jau 25. Eiropas putnu vērošanas dienās kopumā piefiksēti vairāk nekā četri miljoni putnu, Latvijā – teju piecdesmit tūkstoši spārnoto radību.
Plēsīgais medusmīlis(2)
Brūnie lāči pirms simt gadiem Latvijā bija izzuduši, bet, pateicoties labvēlīgiem likumiem un uzlabojoties ekoloģiskajiem apstākļiem, tie atgriežas ne tikai mežos un purvos, bet arī bišu dravās. Cik liela šodien ir varbūtība sastapt vaigu vaigā bērnībā tik mīļo lācēnu, kas patiesībā ir lielākais plēsējs Latvijā?
Ar grābekli upē
Ja redzi kādu, kurš iet ar grābekli pa upi, nedomā, ka cilvēks ir dīvains. Iespējams, viņš ir ūdeņu eksperts. Lauma Vizule-Kahovska ir saldūdeņu biotopu eksperte, kura ne tikai piedalās dabas skaitīšanā, bet arī raksta emuāru Ar laivu pa dzīvi Facebook lapā.
Ar maiņas glāzi rokā(5)
Lai glābtu pasaules ūdeņus no cilvēka roku radītās plastmasas piesārņojuma viļņiem, Eiropā un arī soli pa solim Latvijā jau sākta cīņa pret vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu lietošanu ar likumā iekļautiem noteikumiem. Kā tas maina publisku pasākumu rīkotāju ikdienu?
Zemnieka laukā – kaņepes(4)
Sējas kaņepe (Cannabis sativa L.) ir labi pazīstams, bet kādu laiku aizmirstībā bijis sens Latvijas kultūraugs, kas pašreiz Latvijā piedzīvo savu renesansi. Aug kaņepēm apsētās platības, aug saimnieku pieredze, un aug kaņepju sēklu un šķiedru noiets gan vēdera tiesai, gan dzīves uzlabošanai dažādos produktos.
Pievilināt tauriņu
"Klau, kas tas ir? Vai tā ir milzīga kode?" pusnaktī, ienākot istabā, man vaicā mamma, uztrūkusies no miega un turot plaukstās aptuveni trīs centimetrus garu zvīņspārni, kas izmisīgi vicinās un, palaists vaļā, tūdaļ uzsēžas uz lampas un pozē. Elegantais, samtveidīgais kukainis nav vis kode, bet, visticamāk, pūcīte. Un ne jau naktsputns, bet gaismas kārais, nezinātniski sakot, naktstauriņš – dārzu joslpūcīte (Noctua pronuba).
Dzidro ūdeņu zieds
Ierodoties Carnikavas apkaimē, Ummja ezera krastos, līdz 15. augustam ikvienam nāksies saskarties ar aizliegumu atrasties tajā: nepeldēties, nelaivot, pat necelt teltis un nekurināt ugunskuru ezera krastā. Sezonas lieguma "vaininiece" ir Dortmaņa lobēlija. Kas ir šī noslēpumainā būtne, un kā cilvēka klātbūtne apdraud tās eksistenci?
Mijkrēšļa maltītes baudītāji
Mītiem apvītā radība – sikspārnis – nav slepena būtne, ko ieraudzīt dabā spēj vien izredzētie. Lai novērotu Latvijā mītošo sikspārņu puskrēslas maltīti un iepazītos ar šī vienīgā aktīvi lidojošā zīdītāja dzīvesveidu, jūlija sākumā pievakarē ikviens varēja doties uz Sikspārņu nakts pasākumu Ķemeru Nacionālajā parkā.
Dabas stāstu mednieki(2)
Daba ar savu stāstu pievilcību spēj pieradināt cilvēku. Dabas pētnieki entuziasti izzina biotopu dažādību, raksta ainavu dizaina stāstus gan virtuāli, gan dzīvē.
Neredzamais ienaidnieks – mikroplastmasa
Mikropiesārņojums līdz ar intensīvo plastmasas invāziju cilvēces ikdienā kļuvis par neredzamu ienaidnieku gan videi kopumā, gan cilvēkam pašam. Izrādās, jau tagad mēs plastmasu ne tikai pērkam, lietojam un izmetam, bet arī ieelpojam, ēdam un dzeram. Zinātnieki brīdina: mikroplastmasa – šis modernais piesārņojums labklājības laikmetā – nesadalās nekad, vien top sīkāks un sīkāks, vienlaikus apdraudot dzīvos organismus un ietekmējot to smadzeņu darbību, uzvedību un reproduktīvo spēju.
Metāllūžņu "juvelieris". Saruna ar metālmākslinieku Aleksandru Ņesterjuku(6)
Meistara rokas un mākslinieka filosofija spēj šķietami nederīgu lietu kalnā ļaut ieraudzīt izejvielas izteiksmīgām metālmākslas instalācijām. Tā Latgales viducī Preiļos nupat durvis vērusi moto un metāla mākslas galerija Nester Custom. Par to, kā savu dzīvi nokalpojušas auto un moto tehnikas detaļas no autodarbnīcas stūriem pārtop simboliskā dzīvesstāstā, stāsta galerijas izveidotājs un metāldarbu mākslinieks Aleksandrs Ņesterjuks. Viņa darbos metāllūžņi pārtop juveliercienīgās smalkās skulptūrās, apburot skatītāju.
Kompromisus meklējot. Saruna ar meža īpašnieku pārstāvi Aigu Grasmani(13)
Kam pieder mežs? Kā salāgot cilvēka un dabas līdzāsbūšanu, iztiekot bez strīdiem meža apsaimniekošanā? Latvijas Meža īpašnieku biedrība nule īstenojusi Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzfinansēto projektu Meža īpašnieku izglītošana un iesaiste lēmumu pieņemšanā par meža apsaimniekošanu aizsargājamās dabas teritorijās. Ar atziņām dalās biedrības izpilddirektore Aiga Grasmane, uzsverot, ka jāgrib iziet no konfliktu zonas, meklējot vienošanos starp valsti un meža īpašniekiem.
Gatavi cīņai ar putekšņiem. Saruna ar pētnieci Olgu Ritenbergu(2)
Latvijas Universitātes vadošā pētniece Dr. geogr. Olga Ritenberga stāsta par personalizēto putekšņu alerģijas simptomu prognozēšanas sistēmu PASYFO (Personalized Pollen Allergy SYmptom FOrecasting System) un aicina tos, kam ir alerģija, izmantot šīs sistēmas mobilo lietotni.
Minimālisms un dabiski materiāli
Meklējot alternatīvas plastmasai, nedrīkstam aizmirst par iepakojuma pārstrādes iespējām
Nometniece mežirbe
Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2019. gada putnu izvēlējusies mežirbi.