Dzīvošanas zaļumu nebūt nenosaka dzīvesvietas izvēle, bet gan pašu ieradumi un sirdij tuvākā dzīvesveida filosofija. To apliecina divu jauno ģimeņu pieredze.
Rūpējoties par savu un savu tuvinieku veselību, piesardzība ir labākais veids, kā izvairīties no inficēšanās ar C hepatītu. Tā ir bīstama aknu slimība, ko izraisa C hepatīta vīruss. Ar to var inficēties ikviens, taču, laikus to apzinoties, ikviens var arī izveseļoties un novērst inficēšanās riskus arī citiem. Ar nosacījumu – ja laikus atklāj nikno C hepatīta vīrusu un to ārstē.
Caur pirti sendienās cilvēks ienāca. Mūslaikos šī vieta aizvien kalpo par savdabīgu dabas dziednīcu, kurā cilvēks attīrās kā garīgi, tā fiziski. Turklāt nereti tieši dabas veltes un elementi ļauj piedzīvot pirts burvību, uzrunājot cilvēku ar smaržu, skaņu, pieskārienu. Lai arī katram pirts lietu zinātājam ir sava dabas lietu palete, visi vienbalsīgi piekrīt, ka bez dabas pirtī neiztikt.
Atsaucoties Latvijas valsts simtgades akcijas LV100 dižošanās aicinājumam, dabas pētnieks, dižkoku meklēšanas entuziasts biologs Arnis Bērziņš valstij dāvājis datus par 2048 kokiem – gan jau par reģistrētiem, gan potenciāliem dižkokiem Rīgā un Pierīgas apkaimē. Dižkoku meklēšana ir Arņa dzīvesveids, un viņš novēl katram latvietim atrast pašam savu dižkoku.
Krupis, ko nereti cilvēks baidās ņemt rokās, ir īstens dārza labvēlis, kas palīdz tikt galā ar kaitēkļiem un rūpējas par ūdenstilpju tīrību. Cilvēks, kas traucas ar auto pa ceļu vai laukus mēslo ar ķīmiskiem palīglīdzekļiem, ir atbildīgs par krupja dzīves kvalitāti un ilgstamību.
"Atsakies. Samazini. Atkārtoti izmanto. Pārstrādā." Četri soļi, ko par pamatu ikdienai šī gada sākumā eksperimenta kārtā izvēlējās Sabīne Koklačova. Tam, kā Sabīnei veicas, var sekot līdzi viņas Facebook blogā A Year Without Shopping (Gads bez iepirkšanās). Viņai atteikšanās nozīmē ne tikai atsacīšanos no materiālām lietām, bet arī no liekām ikdienas darbībām.
Pētījumi apliecina, ka bērni, kas ilgāk uzturas ārpus telpām svaigā gaisā un brīvā dabā, slimo mazāk, dzīvo priekpilnāk un guļ saldāk. Domājams, nevienam no vecākiem vai vecvecākiem pret to nav ne mazāko iebildumu. Turklāt, jo agrākā vecumā bērns pieradīs doties dabā, jo pilnvērtīgāka būs bērna fiziskā un garīgā attīstība. Savukārt tas, ko dabas taku minējiem piedāvā kompaktā, bet daudzveidīgā Latvijas ģeogrāfija, ir aicinājums nesteigties, nemērot tālus ceļus, bet meklēt jaunas vietas tepat, savā apkaimē, un atgriezties tajās pat vairākkārt.
Darbavietu telpu apzaļumošana arvien biežāk iekļauta kā viena no interjera sastāvdaļām jau biroja projektēšanā. Tā ir iespēja ne vien uzlabot telpu estētisko pusi, bet arī rūpēties par darbinieku labsajūtu, paaugstinot pat darba kvalitāti. Par to ikdienā pārliecinājusies apzaļumošanas uzņēmuma Pulksteņa ezers vadītāja Ilze Gulbe: "Šī tendence mūs ļoti iepriecina, jo tā biroja telpu dizaineriem var sniegt nepieciešamo informāciju par augšanas apstākļiem – gaismu, apkures un kondicionēšanas sistēmu ietekmi uz augu."
Aizdomas, ka aizvien biežāk ir stipri lietains un vasaras karstums nepanesamāks, apliecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra veiktā apjomīgā klimatisko apstākļu analīze. Tā uzskatāmi atklāj, ka pēdējā pusgadsimta laikā Latvijā notikusi klimata pasiltināšanās un palielinājies nokrišņu daudzums. Kā ikvienas pārmaiņas, arī klimata pārmaiņas ietver sevī gan riskus, gan iespējas. Pretošanās klimata pārmaiņām ir lieka, viedākā pieeja ir ņemt vērā šīs izmaiņas un censties pēc iespējas prātīgāk tām pielāgoties, kaut vai parūpējoties par izturīgiem gumijas zābakiem, košu lietusmēteli, varbūt kādu arbūza sēklu eksperimentālam stādam, lai laika prognozes nākotnē nenestu vilšanos.
Lai ikgadējā gripas vīrusa "karstākajā" laikā, kas ir patlaban, gripa nenāktu ciemos arī pie mums, jācenšas nesatikt to pašiem savā ceļā. Kā tas izdarāms, stāsta ārstes, kuras ikdienā saskaras ne tikai ar gripas slimniekiem, bet arī ar cilvēku nezināšanu vienkāršās lietās, kas var palīdzēt izvairīties no saslimšanas.
Latvijā apsaimniekotāji pilsētu zaļo zonu kopšanā ķīmiskos līdzekļus izmanto tikai ārkārtas gadījumos un lielākoties iztiek ar dabiskiem līdzekļiem un paņēmieniem, savukārt citur pasaulē pilsētām un valstīm jātiecas būt brīvām no pesticīdiem.
Tas, kā dzīvojam savā lauku sētā, vistiešākajā mērā saistīts ar bioloģisko daudzveidību tajā. Katrs saimnieks var gan mazināt, gan vairot dzīvo radību savā apkaimē un dabā kopumā. Šogad Latvijas Dabas fonds par Gada dzīvotni Latvijā pasludinājis lauku sētu, aicinot sadzīvot cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem.
Lai cīnītos pret meža zvēru radītiem postījumiem skujkoku jaunaudzēs, šogad a/s Latvijas valsts meži (LVM) izmēģina jaunu aizsardzības metodi – nemazgātas aitas vilnas šķipsnu uztīšanu jaunajiem kociņiem.
Lai rūpes par vides uzturēšanu tīru būtu ne tikai zaļo organizāciju kampaņveida pasākumi, svarīga pašu iedzīvotāju interese un iesaiste. Ne vienmēr vajadzīga iniciatīva «no augšas». Talkas, rūpes par teritorijas sakopšanu vai dzīvo radību dabā var īstenot katrs un par daudzām aktivitātēm palīdz gādāt nozares uzņēmumi.
Prātīgam patērētājam mūsdienās ir jāpievērš uzmanība ne vien uz iepakojuma norādītajam produktu sastāvam, bet arī jāapgūst tur redzamie marķējumi. Tie bieži vien signalizē par atbildīgāku izvēli, nespējot izlemt par labu tam vai šim produktam. Viens no šādiem marķējumiem ir FSC (Forest Stewardship Council) – simbols, ko izvēloties balsojam par atbildīgi apsaimniekotu mežu un ražošanu.
Mežā var iemācīties daudz jauna, ja
vien ir gatavs vērot. Par to ir pārliecināts a/s Latvijas valsts
meži (LVM) vecākais meža eksperts Kaspars Riže. Kopā ar viņu
šoruden skolēniem būs iespēja doties meža ekspedīcijās, kuras
uzņēmums organizē LVM Meža dienu ietvaros, lai iepazīstinātu ar
mežā notiekošajiem procesiem un ļautu izprast mežā valdošās
likumsakarības.
Izrādās, dabai draudzīgākais
risinājums rudeņos būtu atstāt koku lapas to nobiršanas vietā,
jo to vākšana galvenokārt saistīta ar estētiskiem apsvērumiem.
Taču savu dzīvi koku lapas var turpināt, vairojot augsnes auglību,
atdzimstot komposta kaudzē vai pārtopot par enerģijas avotu.
Neatkarīgi no tā, vai ir vēlme atsvaidzināt mājokli vai darba
telpu, ejot laikam līdzi, to var panākt ar mazām interjera lietām,
ar uzdrīkstēšanos eksperimentēt, kombinējot tās, un ar šī brīža
aktuālajiem krāsu akcentiem. Interjerā pašreiz vienuviet sadzīvo
gan koks, gan plastmasa - ar nosacījumu, ka tas viss ir īsts.
Uzvaras gājienu turpina pelēkā toņkārta ar sinepju dzeltenā
akcentiem. Mēbeles no dažādiem laikiem un stiliem mācās sadzīvot
vienuviet - prasmīgi kombinētas vienā telpā.
Mežā var iemācīties daudz jauna, ja vien ir gatavs vērot. Par to
ir pārliecināts a/s Latvijas valsts meži (LVM) vecākais
meža eksperts Kaspars Riže. Kopā ar viņu šoruden skolēniem būs
iespēja doties meža ekspedīcijās, kuras uzņēmums organizē LVM Meža
dienu ietvaros, lai iepazīstinātu ar mežā notiekošajiem procesiem
un ļautu izprast mežā valdošās likumsakarības.
Izrādās, dabai draudzīgākais risinājums rudeņos būtu atstāt koku
lapas to nobiršanas vietā, jo to vākšana galvenokārt saistīta ar
estētiskiem apsvērumiem. Taču savu dzīvi koku lapas var turpināt,
vairojot augsnes auglību, atdzimstot komposta kaudzē vai pārtopot
par enerģijas avotu.
Dārzs ir vieta, kur bērns var ne tikai gūt prieku un mācīties botāniku, audzējot sev kādu dārzeni, bet arī kopt raksturu un apgūt ikdienas dzīvē noderīgas sociālās prasmes. Taču, lai saglabātu ilglaicīgu interesi par dārza lietām, pieredzējuši vecāki aicina neaizmirst par dzīvesprieku arī dārza darbos.Dārzs iemāca dzīvi
Diez vai kāds no mums gribētu pusdienās ēst zivi, kas planktona vietā barojusies ar jūrā peldošiem plastmasas maisiņiem, vai sauļoties pludmalē, kur viļņos vai smiltīs zem pēdām čaukst šo maisiņu pārpalikumi. Katru gadu vidē kā atkritumi nonāk ap astoņiem miljardiem plastmasas maisiņu, veidojot lielāko daļu no visiem plastmasas atkritumiem Eiropas Savienībā, tāpēc tā lēmusi, ka tuvākajos gados strikti jāierobežo vieglās plastmasas maisiņu patēriņš, šonedēļ vēstīja laikraksta Diena pielikums Dabas Diena.
Dārzs ir vieta, kur bērns var ne tikai gūt prieku un mācīties
botāniku, audzējot sev kādu dārzeni, bet arī kopt raksturu un apgūt
ikdienas dzīvē noderīgas sociālās prasmes. Taču, lai saglabātu
ilglaicīgu interesi par dārza lietām, pieredzējuši vecāki aicina
neaizmirst par dzīvesprieku arī dārza darbos.
Diez vai kāds no mums gribētu pusdienās ēst zivi, kas planktona
vietā barojusies ar jūrā peldošiem plastmasas maisiņiem, vai
sauļoties pludmalē, kur viļņos vai smiltīs zem pēdām čaukst šo
maisiņu pārpalikumi. Katru gadu vidē kā atkritumi nonāk ap astoņiem
miljardiem plastmasas maisiņu, veidojot lielāko daļu no visiem
plastmasas atkritumiem Eiropas Savienībā, tāpēc tā lēmusi, ka
tuvākajos gados strikti jāierobežo vieglās plastmasas maisiņu
patēriņš.
Katra izvēle, ko veicam ikdienā, pozitīvi vai negatīvi ietekmē pasaules ilgtspēju. Arī ceļojot un izvēloties naktsmītnes, ir vērts pievērst uzmanību, vai viesnīca, kurā grasāties nakšņot, apzinās savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu un cenšas to samazināt kopīgi ar saviem viesiem. Jo ceļotāji būs prasīgāki, jo naktsmītnes zaļākas, kopīgi rīkojoties atbildīgi pret vidi un cilvēku tajā.
Pārskatot savu ledusskapja saturu, Maija Eglīte ne tikai
pārskatīja savus līdzšinējos iepirkšanās paradumus, tiecoties
samazināt iepakojuma apjomus, bet arī aizrautīgi sāka aicināt to
darīt arī citus. Tā Latvijas Mākslas akadēmijas paspārnē Maija
radīja sociālā dizaina kampaņu Savējais (Facebook
lapa Savējais). Studijām noslēdzoties, jauniete turpina
meklēt aizvien jaunus risinājumus tam, kā samazināt iepakojuma
ietekmi uz vidi, vienlaikus nezaudējot funkcionalitāti.
Katra izvēle, ko veicam ikdienā, pozitīvi vai negatīvi ietekmē
pasaules ilgtspēju. Arī ceļojot un izvēloties naktsmītnes, ir vērts
pievērst uzmanību, vai viesnīca, kurā grasāties nakšņot, apzinās
savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu un cenšas to samazināt kopīgi ar
saviem viesiem. Jo ceļotāji būs prasīgāki, jo naktsmītnes zaļākas,
kopīgi rīkojoties atbildīgi pret vidi un cilvēku tajā.
Kokam cilvēka dzīvē ir vieta ne
tikai mežā, bet arī dzīvestelpā, pieredzot tajā neskaitāmas
pārvērtības. Turklāt pareizi izmantota koksne ir teju mūžīga,
spējot pārtapt no vienas lietas citā un kalpot cilvēkam kā
veselīgs un ilgtspējīgs materiāls. AS Latvijas valsts meži ne
tikai izzinājuši jauno ģimeņu viedokli par koka klātbūtni to
ikdienā, bet arī sūta turnejā pa Latviju mežu draugu Cūkmenu,
lai tas aizrautīgi izglītotu mazus un lielus kokmīļus par koka
nozīmi cilvēka dzīvē.