Eksperti/Blogeri / Diena / Eksperti/Blogeri / Diena

Eksperti/Blogeri

Dzīve krēslos © DIENA

Krēsli ir ļoti svarīgi. Svarīgi ir ne tikai tas, vai tie atrodas vairāk pa labi vai vairāk pa kreisi un cik to ir. Svarīgi ir, kāpēc tu tur sēdi.

Skaitu līdz 100 © DIENA

Valsts simtgadē katrs, kam ir nauda, var atbalstīt latviešu māksliniekus, uzdāvinot kādu laikmetīgās mākslas darbu sev

Mākslas projekta pieteikums © DIENA

Juvalam Noam Harari ir bažas, ka drīzā nākotnē liela daļa cilvēku kļūs nevajadzīgi.

Atrakciju montāža © DIENA

Žanriskā daudzveidība jeb Latvija Cool. Nenonieciniet kinovēsturi, tā var sniegt trāpīgas atbildes uz aktuālākajiem dzīves jautājumiem

Kapitāli © DIENA

Jāmācās no jauna projektus gan pieteikt, gan izlasīt un novērtēt

Pirmdienas, 24. septembra, rīts pienāk apmācies un lietains. Pāvests Francisks jau ir ieradies Latvijā. Esmu pamodusies laikā, kad citi cilvēki jau otro reizi ietur brokastis. Pāvesta ikdienā rīts sākas puspiecos no rīta.

Vienos priekos © DIENA (6)

Nekā netrūkst, dzīve ir labāka nekā jebkad. Nav brīnums, ka pāvesta vizīte izraisīja tikai mērenu interesi. Ne to vien esam redzējuši

Uz Kurzemi! © DIENA

Baltkrievu grupa Super Besse Latvijā jau tik ļoti kļuvusi par savējo, ka arī pagājušonedēļ Jersikas ielas vinila dienas tirdziņā tās plates bija atrodamas latviešu mūziķu plauktos jeb kastēs – Super Besse ierakstus izdod pašmāju kompānija I Love You Records, un nu jau atkal grupa pie mums viesojas arī klātienē.

Apledošanas ātrums © DIENA (1)

Vienmēr esmu mazliet apskaudusi daiļslidotājus un hokejistus. Cilvēki, kuri spēj sevi noturēt uz ledus, raisa ne vien apbrīnu, bet arī cieņu.

Raiņa rudens © DIENA

Tas ir un tomēr nav pārsteigums – Latvijas simtgadē Raiņa devums kultūrā aktualizējies sprādzienam līdzīgā intensitātē, atraisot jaunradi

Saulrietu vakari © DIENA

Festivāli ir jaunā arhitektūra, un ielas – jaunās galerijas.

Bet es vēl ne © DIENA (7)

Krievu rokmūzikas klasika mūsu sirdīs turpina dzīvot – uz ekrāna, ierakstos un koncertos. Šonedēļ pie mums atkal viesojas B. G.

Vasaras izskaņā raudāju. Ne tāpēc, ka netiku uz jūru, bet arī. Ne tikai pie jūras, kad beidzot tiku, bet arī. Ne tikai tāpēc, ka vasara beidzas, bet arī. Ne tikai tāpēc, ka cilvēks ir mirstīgs, bet arī. Ne tikai tāpēc, ka saldūdens izsīkst un sālsūdens ir piesārņots, bet arī. Ne tikai tāpēc, ka nākotne var izrādīties tuvāk, nekā liekas, bet arī. Gribu uz jūru!

Grāmatai par Mārtiņu Freimani varētu būt ilgāks mūžs nekā viņa atstātajām dziesmām. "Mans draugs" izklausās ticamāk nekā "mans elks".

Varbūt entuziasms, ar kādu tiek kalts Rīgas cirka atdzimšanas plāns, iedrošinās arī citu kultūras nozaru pārstāvjus būt uzstājīgākiem

Atmiņā ieķēries kāda ārzemēs daudz strādājoša Latvijas teātra režisora kuluāru izteikums: "Ai, kā es nevaru ciest, ka kāds kaut kur ir aizbraucis, kaut ko redzējis un par kaut ko uzrakstījis."

Pajautāt, sarunāties, uzklausīt, dzirdēt – tā vienmēr ir laba doma. Vēl labāk, ja šai domai seko rīcība. Kad vēroju, kā Tautas panorāmas žurnālisti izbraukumā uz Latvijas ciemiem teju vai skrien pakaļ katram ciemā ieraudzītajam cilvēkam, pārņem lielas skumjas un vēl kāda sajūta, kas nav skumjas.

Šodien