Nāk rudens. Unikālu rezultātu – gadu ilgu klātbūtni Latvijas kinoteātros, sapulcinot 368 570 skatītāju un nostiprinot savu visvairāk skatītās filmas statusu Latvijas kinoteātros kopš neatkarības atjaunošanas, – ir sasniegusi Ginta Zilbaloža Straume. Savukārt pasaules kinofestivālu apritē ir pienācis Venēcijas kinofestivāla laiks. Kāds Straumei sakars ar Venēciju? Nosacīts, vienkārši Straumes slavas taka, kas sākās pērnā gada Kannu festivālā, vēlreiz atgādina par lielo forumu neaizstājamo un principiālo nozīmi jebkuras filmas mūžā.
82. Venēcijas kinofestivālu 27. augustā atklāja izcilā itāļu autora Paolo Sorrentīno filma La grazia, un arī turpmākais festivāla piedāvājums liek sirdij pukstēt straujāk. Protams, šādi uz režisoru uzvārdiem vispirms reaģē kinoindustrijas profesionāļi, bet ne tikai – publiskajā piedāvājumā esošās biļetes uz festivāla seansiem jau ir izķertas. Venēcijas festivāls citu Eiropas A klases festivālu vidū izceļas ne tikai ar demokrātiju un atvērtību publikai, ne tikai ar savu pasaulē pirmā un senākā festivāla statusu, bet arī ar neapšaubāmi svarīgu pozīciju ikgadējās balvu sezonas dramaturģijas radīšanā. Venēcijas festivāls ir sezonas teju noslēdzošais notikums, kurā izrādītajām filmām var būt pamatīgas izredzes piesaistīt preses uzmanību, iegūt balvas un aiztraukties Zelta globusu un Oskaru virzienā. Tas pirms diviem gadiem izdevās grieķu režisoram Jorgam Lantimam un viņa radošajai partnerei – amerikāņu aktrisei Emmai Stounai – ar filmu Nabaga radības/Poor Things. Vēsture var atkārtoties, jo Jorga Lantima un Emmas Stounas dinamiskā partnerība ir vainagojusies ar jaunu filmu Bugonia – tā ir viena no Venēcijas festivāla divdesmit vienas konkursa filmas.
Konkursa programma intriģē: tajā ir iekļauta amerikāņu režisora, neatkarīgā kino garu respektējošā Noas Baumbaha filma Džejs Kellijs/Jay Kelly ar Džordžu Klūniju kinozvaigznes lomā. Filmā dominēšot identitātes un sevis meklējumu tēmas. Izcilais formas meistars Giljermo del Toro, kurš viens no pirmajiem savos sociālajos tīklos publiski atbalstīja Straumi, ir radījis jaunu Frankenšteina versiju. Pēc ilgākas pauzes ar jaunu darbu atgriežas kulta režisors, amerikāņu neatkarīgā kino klasiķis Džims Džārmušs, kurš Venēcijā izrādīs filmu Tēvs, māte, māsa, brālis/Father Mother Sister Brother, kuru veido vairāki stāsti par pieaugušo bērnu un viņu vecāku attiecībām.
Autorkino prominenču izlasi papildina franču režisors Fransuā Ozons ar filmu Svešinieks/L’Étranger un Dienvidkorejas radikālais meistars Čanvuks Parks ar filmu Nav citas izvēles/No Other Choice. Konkursā piedalās arī franču režisora Olivjē Asajasa darbs Kremļa burvis/Le mage du Kremlin, kas daļēji tika filmēts Rīgā. Uzskaitu tikai to autoru darbus, kuru uzvārdi komentārus neprasa. Izskatās, ka šim Venēcijas festivālam ir visas izredzes vēlreiz apliecināt savu statusu sezonas līderu formēšanas procesā un pārspēt šā gada Kannu festivālu, kura laureātu vidū bija maz – teju nemaz – filmu, kurās apvienojas gan spilgti radoši meklējumi, gan reālas iespējas sasniegt plašu auditoriju dažādās valstīs, kā tas pērn notika ar vairākām Kannu festivāla filmām, ieskaitot Straumi.