Šis ir provokatīvs jautājums, taču to piegludinās tvēruma sašaurinājums, ja to attiecināsim tikai uz filmām, kuras tiek producētas ārpus Latvijas robežām un kuras nav Latvijas filmas (Filmu likuma izpratnē filmas, kuras top kā kopražojumi ar Latvijas publiskā finansējuma atbalstu, ir Latvijas filmas). Nerunāsim arī par tiem projektiem, kuri daļēji filmēti Latvijā, nodrošinot filmu uzņemšanas servisa pakalpojumus. Skatoties, piemēram, vācu seriālu Sisi, taču ir tik interesanti Austrijas galmā pamanīt savējos – Latvijas aktierus epizodiskās lomās vai statistu ampluā, bet arī šis ir nedaudz cits stāsts.
Vēsturisks apliecinājums Latvijas aktieru starptautiskajai konkurētspējai ir daudzas līdz 80. gadu izskaņai padomju republiku studijās tapušās filmas. Te iederēsies Dzidras Ritenbergas saņemtā Volpi kausa pieminējums (par ukraiņu filmu Malva, 1956). Tā ir balva, ko Venēcijas festivālā ir saņēmušas izcilības – Izabella Ipēra, Keita Blānšeta, Nikola Kidmena un citas prīmas. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Latvijas aktieru dalība bijušajā impērijā, arī Krievijā, bāzēto studiju filmās izsīka, un pēdējo gadu ģeopolitiskā situācija šādu sadarbību ir padarījusi retu un nepieņemamu. Kopš 90. gadu sākuma Latvijas kino darbojas Eiropas un pasaules kontekstā un arī Latvijas aktieriem ir iespējas mērķēt augstu un strādāt starptautiski – Rietumos.
Praktiski gan ielauzties šajā pamatīgas konkurences nospriegotajā laukā ir ārkārtīgi sarežģīti, un par katru šādu gadījumu ir vērts rakstīt preses relīzes. Aktiera Kārļa Arnolda Avota vārds pēdējā laikā izskanējis vairākkārtīgi: viņam ir izdevies izcīnīt lomas divos lielos starptautiskos projektos – seriālos Kill Jackie un Bloodaxe. Turklāt drāmā Bloodaxe, kas vēstīs par vikingu laika Norvēģiju, aktierim būs izdevies izvairīties no stereotipizācijas – Kārlis Arnolds Avots nespēlēs Austrumeiropas tipu, bet skandināvu vikingu. Aktiera veiksmes stāsta pamatā ir pamatīgs darbs (arī ar valodu), mērķtiecīga kontaktu veidošana, izpratne par kinobiznesu, kā arī dalība Berlīnes kinofestivāla jauno aktieru pasākumā European Shooting Stars.
Nākamajā gadā iznāks un, cerams, festivālos nonāks režisora Viestura Kairiša filma Uļa, kurā Kārlis Arnolds Avots spēlē basketbolisti Uļjanu Semjonovu. Domājams, šī loma nostiprinās viņa kā daudzpusīga, starptautiski atpazīstama aktiera statusu.
Nesen nācās noskatīties ASV seriālu Aģentūra/The Agency (2024). Iespējams, atminaties pirms kāda laika notikušo traci par Latvijā nesakārtoto atbalsta sistēmu ārvalstu filmu uzņemšanai un ziņu, ka Džordžs Klūnijs savu seriālu izvēlējies filmēt Igaunijā. Lūk, spiegu trilleris Aģentūra arī ir šis projekts, kurā Džordžs Klūnijs ir iesaistīts kā producents, nevis aktieris. Seriāls ir vietumis naivi, bet veikli veidots stāsts par ASV slepeno dienestu darbību aktuālajā ģeopolitiskajā situācijā. Galveno – slepenā aģenta – lomu atveido Maikls Fasbenders, vienu no viņa priekšniekiem spēlē Ričards Gīrs, savukārt krievu algotņu armijas šefu, kuram viegli atrast prototipu nesenajā vēsturē, tēlo Juris Žagars. Viņš šajā lomā ir spožs, par spīti stereotipiem.