Tiks atklāta nodibinājuma Nodibinājums Liepāja 2027 (Liepāja 2027) organizētā laikmetīgās mākslas izstāde Nenorunāta smilšaina tikšanās II, kas norisināsies līdz pat septembra vidum. Savos darbos 14 jaunie Liepājas mākslinieki reflektēs par pēckara mantojumu Baltijas jūras piekrastē un vides problēmām.

Vika Eksta savā radošajā darbā koncentrējas uz autobiogrāfisko naratīvu un eksistenciālām tēmām, kā arī Latvijas lauku dzīves izpēti. Vika strādā ar fotogrāfiju, video, performanci un audiovizuālo arhīvu izpēti.

Māksliniece Biruta Jansone vairāk nekā 40 gadus strādājusi mākslas skolās un izaudzinājusi ne vienu vien mākslinieku paaudzi. Kopā ar dzīvesbiedru Jāni Robertu Jansonu dibinājusi un vadījusi Valmieras mākslas skolu, veidojusi mākslas skolu Skaņkalnes Akmeņkalnos un vairāk nekā 25 gadus nostrādājusi Mazsalacas mākslas skolā.

Šogad aprit 100 gadi, kopš dibināts Cēsu muzejs. Izstāde Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam ļaus ielūkoties muzeja veidošanās un attīstības sākumposmā, kad tā krājuma pamatus veidoja kādreizējo muižu, biedrību un iestāžu sabiedriskās un privātās kolekcijas.

Vijas Celmiņas fonda stipendija, ko Amerikas Savienotajās Valstīs dibinātais Vijas Celmiņas fonds (Vija Celmins Foundation Inc.) izveidojis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM) un Latvijā dzimušo amerikāņu mākslinieci Viju Celmiņu, paredz ik gadu piešķirt 30 000 ASV dolāru vienam Latvijas māksliniekam vai mākslinieku apvienībai, kas apliecinājusi augstu māksliniecisko kvalitāti un aktīvi darbojas vizuālās mākslas jomā.

Izstāde ir personiskā pieredzē balstīts fotogrāfes Daces Voitkevičas vizuāls stāsts ar interaktīviem elementiem par bērna dzīvi ar autiskā spektra traucējumiem. Autiskā spektra ierobežojumi reizēm ir neredzami, taču sabiedrības izpratne var ievērojami veicināt atbalstu dažādām vajadzībām. Cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem ir bagāta iekšējā pasaule, taču nereti grūtības sagādā tajā dalīties ar citiem. Tāpat kā visi, viņi savā veidā izzina pasauli, meklē saskarsmi un drošību. Izprotot dažādas vajadzības, izstāde aicina apzināties kopējo un atšķirīgo cilvēku ikdienā.

Apskatāma gleznotāja Jāņa Brinkmaņa (1909–1996) darbu izstāde Ziemeļrīga. Vasaras gaismā. Gleznās attēlota pilsētvide un dabas ainavas, ziedi, aplūkojams būs arī mākslinieka pašportrets.

Izstādē uzburtā košā un krāsainā vide aicina nokļūt latviešu animācijas filmu režisores Rozes Stiebras un mākslinieka Alekseja Naumova radītajā kopdarbā – animācijas filmā Sirds likums (2024). Tās fragmentus būs iespēja noskatīties izstādē, pieredzot zīmējumu atdzīvošanos uz ekrāna un saplūšanu ar runāto vārdu. Iejūtoties krāsainajā telpā un veroties Alekseja Naumova gleznās un zīmējumos, apmeklētāji nokļūs kaut kur starp īstenību un sapni, dosies neparastā ceļojumā uz iedomātu pasauli, kurā slejas diži nami, ir krāšņa daba, sadzīvo karaļnama iemītnieki un dzīvnieki ar cilvēciskām iezīmēm. Taču pats galvenais šajā stāstā ir tas, ka mīlestība vienmēr uzvar, un to spēj just vienīgi tie, kuriem krūtīs pukst sirds. Arī izstādes apmeklētāji aicināti ļauties redzēt un šo piedzīvojumu izbaudīt no sirds. Bērnus vēl sagaida radoša tematiska darbošanās.

Izstāde Caur manu | tavu logu, veltīta Iļģuciema apkaimei. Izstādē piedalīsies mākslinieki Agnese Čemme, Raitis Hrolovičs, Oto Holgers Ozoliņš un IevaPutniņa.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Vjetnamas mākslas kolekcija nav apjomīga – ap 50 priekšmetu. Muzeja krājumā tie pārsvarā ir nonākuši 20. gadsimta otrajā pusē, pēdējo papildinājumu saņemot 2024. gadā.

Izstāde Vasaras atspulgi ne tikai vilina baudīt vasaras burvību ainavās, klusajās dabās un figurālajās kompozīcijās uz audekla, bet arī sniedz izzinošu priekšstatu par Liepājas mākslinieku veikumu no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām.

Norisināsies jaunā mākslinieka Dmitrija Jančoglo personālizstāde Briesmīga paskata vīrs ienāk un paskatās uz sevi spogulī* [Š. Bodlērs]. Mākslas darbu autors, Dmitrijs Jančoglo, dzīvo un strādā Pāvijā (Itālijā). Tur viņš pievērsies pasteļglezniecībai un radījis sēriju, kas veltīta deformēta tēla estētikai. Darbi tapuši uz kraftpapīra ar košu eļļas pasteli un ir tiešs mākslinieka rokraksta meklējums.

Būs skatāma izstāde Džemma, veltīta ievērojamās latviešu gleznotājas Džemmas Skulmes 100. jubilejai. Māksliniece Džemma Skulme (1925–2019) savā glezniecībā un arī personiskajā pārliecībā parkultūras lomu jau plašākā kontekstā vienmēr ir vadījusies pēc cilvēcisko pamatvērtību mēra – garīgās vertikāles, kam sakņojumu radusi tautas kultūras mantojumā.

Eiropas kultūrā t.s. zelta laikmets ir viens no noturīgākiem mitoloģiskiem un literāriem, bet arī politiskiem sižetiem un cilvēces biogrāfijas posmiem. Vēstures gaitā sabiedrības nereti bija neapmierinātas ar tagadni, baidījās no tās vai nespēja tikt galā ar tās intensīvu notikumu, krīžu un katastrofu plūsmu. Tadēļ arī bieži nolēma aizbēgt no tagadnes, no sarežģīta, nogurdinoša laikmetīguma, izdomājot zelta laikmetu, kas kaut kad jau bijis vai noticis, bet noteikti vēl top, kaut kur pastāv vai atnāks atpakaļ.

Mākslas centrs Zuzeum piedāvā austriešu tēlnieka Ervīna Vurma pirmo personālizstādi Latvijā. Ervīns Vurms (Erwin Wurm, 1954) atzīts kā viens no pēdējo gadu desmitu ietekmīgākajiem tēlniekiem Eiropā. Izstāde Kā tas ir apkopo dažādos daiļrades periodos tapušus darbus, paverot unikālu ieskatu mākslinieka savdabīgajā stilā, kurā vienkopus savijas figurālisms, filozofija un absurds.