Gada sākumā Pārdaugavas kultūras apvienība izsludināja fotokonkursu Meklējot Pārdaugavu ar mērķi ikvienu, kam patīk fotografēt, iesaistīt Pārdaugavas īpašā rokraksta un tās noskaņu atrašanā. Konkurss guva plašu atsaucību un ir saņemtas vairākas pozitīvas dalībnieku atsauksmes.

Netālu no Smiļģa muzeja esošā kultūrtelpa ar plašiem logiem veidos ietvaru eksperimentālai gleznojumu un objektu sērijai. Pielietojot scenogrāfisku pieeju, māksliniece rotaļājās ar šķietamību, mērogu un attālumu, radot telpu disciplinētai zemapziņas procesu izpētei.

Izstāde SievietES ir veltījums Aspazijas lugas Vaidelote pirmā iestudējuma 130. gadadienai. Izstāde ir citāds un daudzslāņains ieskats sievietes pieredzē, meklējot atbildes uz mūžīgajiem jautājumiem par identitāti, brīvību, pašrealizāciju, par sievietes lomu sabiedrībā un femīno kultūru kā alternatīvu patriarhālajai sistēmai. Izstādi veido mākslinieču grupa ArtPart, kuratore Agnese Kurzemniece.

Par godu leģendārā latviešu gleznotāja Eduarda Kalniņa 120. jubilejai, Galerijas Daugava paspārnē izdots vērienīgs albums, kurā reproducētas autora gleznas, fotogrāfijas no ģimenes arhīva un paša Kalniņa autorfotogrāfijas. Albumā ietverta arī rakstnieka un žurnālista Jāņa Melbārzda eseja Cieši pie vēja, kas tapusi 1984. gadā kā Eduarda Kalniņa portretējums. Šī notikuma ietvarā galerijā izveidota ekspozīcija, kas kalpo kā jaunizdotās grāmatas paplašinājums. Tas apmeklētājiem sniedz iespēju iepazīties ne vien ar Kalniņa gleznām, bet arī autorfotogrāfijām.

Izstāde izceļ bērza tāss simbolisko nozīmi un vēstuļu rakstīšanas fenomenu kā garīguma praktizēšanas veidu nebrīves apstākļos Gulaga nometnēs un nometinājuma vietās Sibīrijā (1941–1965).

Izstāde veltīta rudens un ziemas sezonas apģērbiem un aksesuāriem un aicina iepazīt virsdrēbju vēsturi, kā arī aizdomāties par klimata saikni ar apģērbu, ko valkājam.

Izstādē apkopoti darbi laika posmā no 1981. -2024. gadam.

Ludolfs Liberts ir viens no izcilākajiem Art Deco pārstāvjiem Latvijā, un visspilgtāk to demonstrē viņa scenogrāfija. Bez pārspīlējuma var teikt, ka 20. gadsimta 20.–30. gadi Latvijas Nacionālajā operā bija Liberta laikmets. No 1924. līdz 1937. gadam tās bija 43 viņa noformētās un 12 režisētās izrādes.

Izstāde ir veltīta Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā 20 gadu laureātiem un 10 gadiem, kopš iedibināta balva par debiju Jaunaudze kopā ar AS Latvijas valsts meži.

Nobīdes laika plānojumā, neplānotas materiālu izmaksas, drukas kļūdas tekstos, atklāšanas dienas stress un daudzi citi faktori ir labi pazīstami līdzgaitnieki izstāžu veidotāju pieredzes arsenālā. Izstādē slēgta. Notiek koncerts aplūkojama mākslinieces Lindas Vilkas apzināti radīto kļūdu kolekcija.

Gleizds, šķēres, papīrīt`s: Medicīnas vēstures muzejā top izstāde par padomju erotikas un plastiskās ķirurģijas savdabīgajām attiecībām Jāņa Gleizda fotomākslā.

Sagaidot Jūrmalas 65. gadadienu, Jūrmalas muzejs izstādē pievērsies izpētei laika posmam no 1944. gada līdz 20. gadsimta 60. gadu sākumam. Tas ir laiks, kas iezīmē Otrā pasaules kara beigas un īsu mirkli pirms un pēc Jūrmalas dibināšanas.

Tiks atklāta Herberta Erba stikla mākslas personālizstāde Stikla valdzinājums – retrospekcija. Stikla mākslinieka, dizainera, pedagoga Herberta Erba personālizstādes ekspozīcija Liepājas muzejā balstīta koncepcijā – stikls mūža garumā.

Izstādē eksponēti Dauderu krājumā esošie mākslinieka 1930.–1940. gados gleznotie pasteļi, kuros atspoguļota urbāni-industriālā Sarkandaugavas vide.

Būs apskatāma Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja (turpmāk – LNRMM) simtgadei veltīta mūzikas instrumentu kolekcijas izstāde Pieskāriens. Kārtota sešās instrumentu veidu grupās (taustiņinstrumenti, stīgu instrumenti, lociņinstrumenti, pūšaminstrumenti, sitaminstrumenti un inovatīvie instrumenti), izstādē pieejama muzeja mūzikas instrumentu kolekcijas izlase 44 instrumentu apjomā, kas aptver laiku no 18. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Interesenti aicināti uz izstādes atklāšanu 16. novembrī plkst. 16.30.