Pusotra mēneša garumā galerijas Asni telpas piepildīs fotogrāfijas darbi ar dažādu materialitāti, kā arī unikāla instalācija, kas veltīta urbanitātei. Šī instalācija atklāj pilsētvidi gan kā iekļaujošu telpu cilvēkiem, gan kā antropoloģiskas izpētes objektu. Pēteris Vīksna rosina domāt par to, kācilvēku kustības veidotās trajektorijas var mainīt savu nozīmi, kad tās tiek fragmentētas fotogrāfijā — ierastām vietām zūd tām piešķirtā jēga, kad kamera izgaismo negaidītas detaļas.Turpinot šo konceptuālo pieeju, Vīksna izstādei radījis arī jaunu darbu sēriju, kurā pievēršas cilvēka ķermeniskuma tēmai. Kailuma dažādību Pēteris Vīksna portretē, atsakoties no tradicionālajam aktam piemītošā androcentrisma - uztverot ķermeni kā aktoru, viņš reflektē par ērtuma un neērtuma robežām, sabiedrībā pastāvošajām dažādajām balsīm (uzskatu sistēmām) un vienojas vizuālā spēlē ar katru savu tverto modeli.
Rakstniece un kuratore Šarlote Kotona (Charlotte Cotton) ir rakstījusi, ka viens no dramatiskākajiem klusās dabas paņēmieniem fotogrāfijā ir tad, kad fotogrāfi pēta, kā mēs redzam (vai - tieši pretēji - neredzam) lietas mums visapkārt. Šādi uzmanība tiek pievērsta tieši mūsu lietu uztverei. Arī Pēteris Vīksna aicina skatītāju domāt - viņš ir intelektuāls fotogrāfs, kurš pasaules pilsētu un cilvēku piezīmes veido apzināti, gluži kā kartējot apziņas stāvokļus. Vienlaikus viņa darbos ir jūtama spēcīga ironija un uzmanības pievēršana paradoksiem, kuri nereti radušies vēsturisko, politisko un sociālo apstākļu ietekmē.