Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Publikācijas

Baltijas fondu tirgus akcijas šogad bauda izteiktu investoru labvēlību © DIENA

Samērā labvēlīgais investīciju mikroklimats pasaules akciju tirgos, turklāt uz Eiropas fona straujāka ekonomiskā izaugsme šogad veicinājusi visai labvēlīgu investoru attieksmi pret Baltijas biržās kotētajiem vērtspapīriem. Par to liecina gan gada deviņos mēnešos notikušais ap 11–12% lielais Rīgas un Viļņas biržu indeksu kāpums, gan arī aptuveni 6% vērts Tallinas biržas indeksa pieaugums.

Baltijas lielākie uzņēmumi mājo Lietuvā © DIENA(10)

Vērienīgu uzņēmumu skaita ziņā Latvija atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, rāda starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface veidotais Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu tops, kurā iekļuvuši vien septiņi uzņēmumi no mūsu valsts. Savukārt Centrāleiropas un Austrumeiropas (CAE) 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauti 39 uzņēmumi no Baltijas, un to vidū arī ir septiņi Latvijas uzņēmumi.

Finanšu paradoksu laiks © DIENA(4)

Pasaules centrālo banku politika, kas ekonomiskās aktivitātes veicināšanai ir vērsta uz procenta likmju samazināšanu, jau iepriekšējos gados ļāva Eiropā parādīties negatīvām noguldījuma likmēm komercbankās.

Kas ir koris mūsdienās? © DIENA

Diriģenta Kaspara Putniņa izcilais radošais ieguldījums, strādājot ar Igaunijas Filharmonijas kamerkori, novērtēts ar Igaunijas Kultūrkapitāla gada prēmiju mūzikā. Tā viņam tika pasniegta par atdevīgu darbu Igaunijas mūzikas kultūrā. Svinīgā apbalvošanas ceremonija notika tieši Starptautiskajā mūzikas dienā, 1. oktobrī, Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijas jaunajā koncertzālē. Igaunijas Kultūrkapitāla mūzikas nozares gada prēmija par izcilu sniegumu iedibināta 2002. gadā un kopš tā laika ir ikgadēja. Šogad tika piešķirtas 10 prēmijas (katra – 5000 eiro) un speciāli veidots mākslas darbs – zeltaini zilgani mirdzoša bumba, kas laureātu rokās atmirdzēja kā miniatūra zemeslode.

Augstskolas audzinās nozaru ledlaužus © DIENA(8)

Pagājušās nedēļas beigās Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu mājā norisinājās biznesa iespēju festivālu Icebreakers ’19, kura ietvaros tika atklāts sešu Latvijas augstskolu kopīgs projekts. Tā mērķis ir dot iespēju studentiem, izmantojot studijās iegūtās zināšanas, attīstīt darba tirgum nepieciešamās prasmes un iemaņas.

Vingrošanā jārod atbalsta punkts lēcienam © DIENA

Atēnu olimpisko spēļu vicečempions sporta vingrošanā Jevgeņijs Saproņenko pēdējos gados biežāk pieminēts boksa sakarā, tomēr viņš joprojām aktīvi darbojas arī tajā sporta veidā, kurā ir viens no neatkarīgās Latvijas titulētākajiem atlētiem. Viņš neslēpj, ka vingrošanai tagad ir grūti laiki, tomēr ir apņēmies palīdzēt atgriezt tās spozmi un sarunas gaitā atklāj, ka kandidēs arī uz Latvijas Vingrošanas federācijas prezidenta amatu.

Mērķī netrāpīja arī vīri © DIENA(2)

Bez spožuma. Pasaules vieglatlētikas čempionātā Kataras galvaspilsētā Dohā nospraustos mērķus nesasniedza Latvijas vīriešu šķēpmetēji. Rolands Štrobinders ar 81,09 un Gatis Čakšs ar 79,94 metrus tālu metienu neiekļuva divpadsmit labāko pulkā, kuri svētdienas vakarā startēja finālsacensībās. Štrobinderam – 17., bet Čakšam – 21. vieta. Maratonists Dmitrijs Serjogins ar sezonas labāko rezultātu divas stundas un 24 minūtes ieņēma 48. vietu 73 dalībnieku konkurencē. Finišēja 55 maratonisti. Ar svētdienas vakara programmu PČ Dohā beidzās.

Krievija audzē ietekmi Tuvajos Austrumos © DIENA(19)

Šonedēļ paredzētās Krievijas diplomātiskās aktivitātes Persijas līča reģionā, visticamāk, kļūs par vēl vienu apliecinājumu tās interesēm padziļināt savu lomu un nozīmi Tuvajos Austrumos, kur līdz šim dominējošā bijusi Amerikas Savienoto Valstu ietekme. Interesanti, ka Krievijas līderi pamanījušies izlavierēt starp reģiona valstu domstarpībām, vienlaikus kopā ar Irānu palīdzot Sīrijas režīmam, pārdodot ieročus tā pretiniecei Turcijai, attīstot sadarbību ar Saūda Arābiju, kas vaino Irānu uzbrukumos tās naftas objektiem, un saglabājot draudzīgas attiecības ar Izraēlu, kurai reģionā nav daudz draugu.

Gaidot mācības valsts valodā © DIENA(21)

Jautājums par pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā vienmēr raisījis kaismīgas diskusijas ne tikai sabiedrībā, bet arī politiķu vidū. Pēc tam kad Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) pirms divām nedēļām atkal šo jautājumu aktualizēja, koalīcija konceptuāli vienojās, ka izglītībai Latvijā jābūt valsts valodā. Tam sekoja kārtējais krievu skolu atbalstītāju protests, pēdējais no tiem pagājušajā nedēļas nogalē pulcēja ievērojamu skaitu protestētāju, no kuriem paši skolēni gan bija samērā maza daļa. Ceļu Saeimā jau ir sākuši vairāki NA izstrādāti likumprojekti, kas paredz pienākumu pašvaldībām nodrošināt iespēju iegūt izglītību valsts valodā ikvienā pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādē (PII). Lielajās pašvaldībās ārpus Rīgas, kurās ir liels skaits krievvalodīgo, gan neuzskata, ka šāds plānotais pārejas risinājums novērsīs bērnudārzu rindu problēmu.

Kalendārs

Oktobris, 2019
P Ot Tr Ce Pt Se Sv
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10

Šobrīd arhīvā par maksu pieejama daļa no laikraksta Diena publikācijām, kas publicētas sākot ar 2017. gada 1. novembri.