Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Čakstes - plēsoņas ērkšķu krūmā

Čakstes ir vienīgie Latvijas putni, kas savu barību uzdur uz dzeloņiem

Uz ērkšķiem un asiem zariņiem uzdurtas pelītes, ķirzakas, kukaiņi krūmājā — tas ir putna izveidots barības "kambarītis". Turpat netālu pati ligzda, gandrīz cilvēka acu augstumā. Tā ir pamanāma no krietna attāluma, jo starp zariņiem, salmiņiem "signalizē" gaišas krāsas — parasti rūpīgi ievītas dzērvju spalviņas, gadās, ka pat ogotāja pamesta polietilēna maisiņa atliekas. Te neligzdo ne ērglis, ne piekūns, ligzdiņu te vij gluži miermīlīga izskata putniņš — lielā čakste. Apmēram strazda lieluma putns, kas pēc izskata un tērpa krāsām nedaudz atgādina mazu, korpulentu žagatu. Līkais knābis ar āķīti galā gan saka — sīkās radības, uzmanieties! Šobrīd lielo čakstu ligzdās visdrīzāk jau ir olas, drīz varētu šķilties mazuļi, saka ornitologs Andris Avotiņš. Lielās čakstes Latvijā ligzdojošā māsa — brūnā čakste, kurai tādi paši, citiem Latvijas ligzdotājiem netipiski barības krātuvju paradumi, ir atceļā no ziemošanas vietām Āfrikas dienvidos.

Atšķirībā no brūnās čakstes, kura Latvijā var lepoties ar aptuveni 20 000—40 000 ligzdojošu pāru, lielā čakste ir daudz retāka — mūsu zemē ligzdo vien aptuveni 100—150 pāru, liecina pēdējie, 2004.gadā veiktie Latvijā ligzdojošo populāciju vērtējumi. Abas mūsu čakstu sugas ir īpaši aizsargājami putni. Brūnā čakste ir viens no vēlākajiem migrantiem, tā Latvijā atgriežas tikai maija vidū. Lielās čakstes savukārt ziemā ir sastopamas Latvijā, tiesa, nav precīzu datu, cik daudzas no tām atceļojušas no ziemeļu reģioniem, cik ir vietējo, kas nav devušās uz siltākām zemēm.

Tukši dzeloņi nevilina

Retumis Latvijā iemaldās vēl divu citu sugu čakstes: rudastes čakste Lanius isabellinus konstatēta tikai trīs reizes (pirmoreiz 1990.gadā), bet melnpieres čakste Lanius minor kļuvusi daudz retāka nekā XX gadsimta sākumā — pēc Otrā pasaules kara tikai seši novērojumi.

Tautas valodā lielās čakstes agrāk sauca par purva žagatām. Teiču dabas rezervāta administrācijas ornitologs Andris Avotiņš pieļauj — lielā čakste iepriekš uzskatīta par tipisku ligzdotāju purvos, taču pēdējo gadu laikā sākusi nākt no tiem laukā un ligzdot arī aizaugušās lauksaimniecības zemēs. Ārpus Teiču purva — apmēram 20 kilometru attālumā — atrastas jau vairākas ligzdas, pat vairāk nekā pašā purvā — purva priedītēs. Lielās čakstes vieglāk novērojamas ziemā — tās var redzēt ceļmalās, sēžam uz elektrības vadiem. No sargposteņa pārlūko apkaimi, lai medītu peles. Atšķirībā no brūnās čakstes, kas pārsvarā barojas ar kukaiņiem un retāk — pelēm, lielajai čakstei barības lielu daļu veido grauzēji, kā arī ķirzakas. Tās tiek uzspraustas uz ērkšķiem vai sīku zariņu galos netālu no ligzdas.

"Tas nav tikai pieliekamais, kur uzdurto barību turēt. Mātīte drīzāk izvēlēsies tēviņu, kuram ir lielāki barības krājumi, nevis to, kuram ērkšķi ir tukši," skaidro ornitologs Ainārs Auniņš. Čakstu mātes doma ir — ja tēviņš spējis tik labi sagādāt barību, tad arī mazuļus labi apgādās. Tāpat arī, "nofiksējot" lielāku medījumu uz ērkšķa vai zariņa, ir vieglāk to saraustīt. Slīteres nacionālā parka administrācijas zoologs Vilnis Skuja arī saka — literatūrā rakstīts, ka kukaiņu krājumus brūnās čakstes veido, apzinoties, ka lietainā laikā kukaiņus ir grūti atrast un medīt, jo tie slēpjas. Velti netērējot spēkus, čakstes tad drīzāk nodosies mazuļu sildīšanai ligzdā.

Brūnās čakstes ligzdo blīvu krūmāju iekšienē — tur to ligzdas ir labi paslēptas no plēsēju acīm, ligzdas čakstes veido no zariņiem, žagariņiem, salmiņiem. Čakstes ir diezgan lieli individuālistes — tiek uzskatīts, ka katram no vecākiem ligzdošanas teritorijā ir sadalītas medīšanas vietas, kas, tiesa, nedaudz pārklājas. Abas mūsu čakstes ir diezgan kareivīgas un kašķīgas, kad jāaizsargā sava teritorija no ienācējiem. Diezgan garās astes čakstēm ļauj labi manevrēt, piemēram, medījot lidojumā. Brūnajai čakstei biotopi sakrīt ar citu dziedātājputnu lukstu čakstīti — tās mazuļi čakstei ir viegls medījums.

Iemīlējusi izcirtumus


Brūnā čakste ir Eiropā īpaši aizsargājama suga. A.Auniņš stāsta — gandrīz visās Rietumeiropas valstīs 1970.gados sāktā intensīvās lauksaimniecības politika Eiropā brūnajā čakstēm bija liktenīga, to skaits strauji samazinājās. Piemēram, Lielbritānijā brūnās čakstes tikpat kā vairs nav sastopamas. "Brūnā čakste ir ļoti labs lauksaimniecības zemju stāvokļa indikators. Kā plēsīgs putniņš čakste ir barības ķēdes augšgalā, līdz ar to tā labi parāda, kā klājas ķēdes sākumposma locekļiem — barībai, ko tā var dabūt lauksaimniecības zemē," stāsta A.Auniņš. Tiesa, vismaz pagaidām, kamēr intensīva lauksaimniecība nav vērtusies lielā plašumā, čakstēm Latvijā klājas labi, iespējams, to skaits var pieaug.

A.Auniņš arī norāda uz Latvijas īpatnību — mūsu brūno čakstu labā "nostrādā" izcirtumi — jo īpaši ar krūmiem un sīkiem kociņiem aizauguši izcirtumi veido čakstēm piemērotu biotopu, tie pulcē kukaiņus. "Speciālas uzskaites izcirtumos nav veiktas, taču var teikt, ka līdz ar izcirtumu platību pieaugumu arī brūno čakstu skaits Latvijā ir audzis," saka A.Auniņš.

Te atklājas īpatnējs paradokss — lauksaimniecības zemēs brūno čakstu klātbūtne raksturo vides kvalitāti, bet meža zemēs izcirtumos ir pilnīgi pretēji — jaunā dzīves telpa čakstēm radusies, jo bojā gājusi dabiskā ekosistēma, līdz ar to arī īstās meža putnu sugas.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Jauna valdība Latvijā būs

Kopā nobalsojuši: 289

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Google+ riskam pakļāva 52 miljonu lietotāju datus

Lai gan interneta giganta Google visai neveiksmīgais sociālais tīkls Google+ jau bija "nosūtīts pa skuju taku", nosakot, ka 2019. gada aprīlī serviss tiks slēgts, jaunatklāti drošības ...

Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Dienas dziesma

Vairāk Dienas dziesma


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko