SandyOnThePier Final1/3

Vēstules no Ņujorkas IV. Sendijas dienasgrāmata

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

15 komentāri

5. novembris, 2012, 3:27

phe

"Skola", ****!... Latviešiem skola ir tā, kur mācās bērni. Kāpēc jāpārņem šis amerikānisms - augstskolu, universitāti, institūtu utt. saukt par "skolu"??

Atbildēt
0
0

5. novembris, 2012, 2:41

Kitija

varbūt tas rons ir impotents, nevajag smieties par cita nelaimi.

Atbildēt
1
0

3. novembris, 2012, 13:47

Kalvis

Apraksts jauks, no otras puses līdz šim ir pamaz latviskā pārdzīvojuma. Vai nav gadījies satikties ar kādu no Ņujorkas latviešu draudžu mācītājiem? Piedalīties kādā svētdienas skoliņā? Katskiļu kalnos (upstate New York) ik vasaru notiek luterāņu bērnu nometne (pašas vecākās klases tur nebrauc - tām ir nometne Garezerā). Jo vispār jau par Sendiju var uzrakstīt arī amerikāņu korespondents, un daudziem tīri labi sanāk. No otras puses, izbaudīt to, ko dara latvieši Ņujorkā - kā pirms Ziemassvētkiem cep pīrāgus, kā ar Latvian-American Shipping Company konteineriem sūta uz Latviju palīdzības paciņas, kā afroamerikāņu meitenīte dzied "Āvu, āvu baltas kājas" - to var īsti labi izjust tikai mūsējie.

Atbildēt
6
8

2. novembris, 2012, 22:45

Dagnija

ronam laikam ož zeķes un ir pliks pauris.

Atbildēt
8
4

2. novembris, 2012, 15:10

Maija

Katru vēstuli no NY lasu ar smaidu un neviltotu prieku :) Raksti patiešām rada 'klātienes sajūtu' - tiek aprakstīti svarīgi sīkumi un fascinējošas detaļas! Milzīgs prieks par tik raibiem piedzīvojumiem! Gaidu nākamo ierakstu! :)

Atbildēt
8
10

2. novembris, 2012, 14:12

Laima

neticu ka rons vispār ko spēj, tāds gaudens tāpiņs ar košļājamo gumiju muskuļu vieta , nabaga zane:(

Atbildēt
15
5

2. novembris, 2012, 12:53

ieva

Tam nav nekāda sakara ar emigrāciju. Zane ir devusies mācību braucienā uz gadu. Un to stipendiju ir daudz grūtāk sasniegt nekā vienkārši ņemt un aizbraukt uz asv. Loģiski,ka imigrantiem klājas ļoti grūti nosākuma, ne tikai asv. Cilvēki padomājiet pirms rakstiet savus trulos komentārus. Zane, paldies par reportāžu, gaidam nākamās ar lielu nepacietību!

Atbildēt
15
13

2. novembris, 2012, 10:21

Interesanti raksta!

Zane interesanti raksta, ir atmosfēras sajūta. Viņu lasot, jādomā arī par ko citu: forši, ka cilvēki savos + - 35 gados izbauda divdesmitgadnieku dzīvi! Kamēr nav ģimenes, bērnu tas ir pareizais veids, kā tvert visu - lasīt, braukāt pa pasauli, uzņemties jaunus izaicinājumus, visu ko redzēt un arī izklaidēties. Nevis kā tas bieži vien ir Latvijā, sēdēt un raudāt, ja dzīve neiet pēc standarta kā visiem. Nesen bija sauklis, ka četrdesmit ir jauni trīsdesmit. Varētu teikt par vēl vairāk: četrdesmit ir jaunie divdesmit, ja vien cilvēks spēj būt atvērts. Tas attiecas arī uz tiem, kam bērni 35 - 40 gados jau vidusskolas vecumā, vai pavisam pieauguši un... paši var atkal baudīt dzīvi kā 1.kursā! :)

Atbildēt
11
15

2. novembris, 2012, 10:18

foxa

interesanta pieredze

Atbildēt
2
9

1. novembris, 2012, 17:39

Kažiks

Haaa, labais, Zane! Turies ;) Man patika apraksts un gaidu nākamo!!

Atbildēt
10
12

2. novembris, 2012, 22:55

Vārds

Tev arī pārpalikuša tekilas puele kaut kur vaļājas,ko.?

1. novembris, 2012, 16:57

Padomniece

ko vēl rons ar tevi darīja? atdzīvini fabulu, tā sacīt, lai ir vismaz kripata vairak ka jūtūbe.

Atbildēt
12
5

1. novembris, 2012, 16:52

H

Otro jaunibu, izskatas izdziivo :) Tads “high” stavoklis parasti jaunemigrantiem, kad uzskata, ka vietejie labumi attiecas uz vinju, bet vel nav pietiekama izpratne par socialam klasem un to, kur precizi atrodies vieteja hierarhijaa. Tad staigaa apkart un sapnjo “sheit es varetu dzivot” :) Bet kad sak dzivot, tad viss klust mazak krasains.